
Tehnoloģiju attīstība straujiem soļiem virzās uz priekšu un pagaidām neviens nevar iztēloties, kur tā mūs aizvedīs. Vienlaikus skaidrs, ka dažas no tām atvieglos mūsu dzīvi, automatizējot procesus, liks pārkāpt reālās pasaules robežām, ārstēs un ļaus justies vienkārši lutinātiem. Tici vai nē, bet tas viss nav tik tālā nākotnē kā varētu domāt. Lūk, ieskats, kādi praktiski, taču inovatīvi tehnoloģiju risinājumi tuvāko gadu laikā varētu uzlabot mūsu dzīvi.
Robots – ģērbējs
Aizvien vairāk ražotāju un pētnieku pievēršas medicīnai, mēģinot sameistarot ilgmūžības recepti vai arī rast risinājumus cilvēkiem ar invaliditāti. Piemēram, Masačūsetsas tehnoloģiju institūts izstrādā robotu, kas palīdz cilvēkam apģērbties. Lai arī līdz šim robotiem veiklība, ātrums un uzmanīgums bijis vājais punkts, pētnieki radījuši algoritmu, kas uzlabo sniegumu šajās jomās, vienlaikus neļaujot fiziski nodarīt pāri. Robots ir pierādījis, ka vienlīdz labi spēj pildīt savu pienākumu arī tad, ja apģērbjamais nodarbojas ar blakus lietām, piemēram, lieto telefonu. Lai robots spētu tikt galā ar šādām situācijām, pētnieki apvienojuši vairākus modeļus, kuri noderēs dažādās situācijās. Šāds robots lieti noderētu cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai arī tiem, kuriem vienkārši ir slinkums apģērbties.
Ierīce, kas ļauj baudīt garšas bez ēdiena palīdzības
Cik nav dzirdēts par tādu vēlēšanos kā iespēju ēst, cik vien vēlies, bet nepieņemties svarā. Pašreiz gan tas vēl ir atkarīgs no organisma īpatnībām. Taču Japānas universitāte izstrādājusi kaut ko ļoti līdzīgu – ierīci, kas apmierina kāri pēc dažādām garšām, neuzņemot nevienu pašu kaloriju. Izstrādātāji šo risinājumu dēvē par garšas displeju. Tas var mākslīgi radīt jebkuru garšu, liekot darboties uz mēles esošajiem receptoriem un pēc izvēles ļaut izbaudīt saldu, skābu, sāļu, rūgtu un pikantu garšu dažādās variācijās. Konkrētās garšas radīšanai ierīce sniedz piecas želejas, kas, saskaroties ar mēli, iedarbina saldu, skābu, rūgtu, sāļu un pikantu garšu. Želejās, kam pamatā ir pārtikas piedeva agars, veidotas garu stobriņu formā. Tām pievieno glicīnu, lai radītu saldu garšu, citronskābi – skābai, nātrija hlorīdu – sāļai, magnija hlorīdu – rūgtai un nātrija glutamātu – pikantai.
Viedās zeķes – glābiņš cukura diabēta slimniekiem
Nākotnes risinājumu attīstībā liela nozīme būs audumam. Tā kā apģērbu mēs nēsājam praktiski visu laiku, tas ir lielisks veids, kā iegūt datus par mūsu veselību, piemēram, ķermeņa temperatūru. Pašreiz pētnieki arī aktīvi meklē risinājumus, kā apģērba gabals var palīdzēt dažādu slimību ārstēšanā. Piemēram, uzņēmums “Siren” nodarbojas ar viedo auduma valkājamo risinājumu izveidi. Viens no tādiem ir viedo zeķu pāris, kas paredzēts cukura diabēta slimniekiem. Risinājums uzlabo slimnieka kāju veselību un savlaicīgi novērš nervu bojājumus tajās. Savu funkciju viedās zeķes paveic, novērojot temperatūru sešos pēdas apvidos. Ja šķiet, ka viens no tiem kļūst ievērojami siltāks nekā pārējie, tas varētu norādīt uz nervu bojājuma izraisītu iekaisumu. Viedās zeķes iespējams savienot ar tālruni, izmantojot Bluetooth savienojumu, kas palīdzēs efektīvāk sekot līdzi pēdu veselībai.

Kurjera pienākumus pilda roboti un bezpilota lidaparāti
Pēdējo gadu laikā ieviesta virkne automatizācijas risinājumu preču piegādē, krietni atvieglojot pasūtījuma noformēšanu un piegādi. Tomēr nākotnē, visticamāk, šis process mainīsies līdz nepazīšanai. Roboti un bezpilota lidaprāti jau sākuši savu uzvaras gājienu, un jau daži uzņēmumi tos pieņēmuši kā pilnas slodzes darbiniekus. Piemēram, autoražotājs “Ford” savām piegādēm kā uzticamāko kurjeru izvēlējies robotikas uzņēmuma “Agility Robotics” radīto robotu “Digit”, kas izskata ziņā daudz neatšķiras no cilvēka. Tikmēr bezpilota lidaprāta-kurjera koncepts šķiet vēl reālāks. Mazumtirdzniecības gigants “Walmart” pandēmijas laikā attīstījis preču piegādes ar droniem. Šādā veidā pasūtītās preces līdz pircēja durvju slieksnim nonāk pāris minūšu laikā. Savukārt kompānijas “Google” droni šādā veidā ASV piegādā bibliotēkā pasūtītās grāmatas.
Saulesbrilles, ar kurām uzņemt skaistākos saulrietus
Šobrīd uzņēmumi aktīvi strādā pie tā, lai it kā pavisam ikdienišķām lietām piešķirtu jaunu vērtību un dažkārt pavisam citādu pielietojumu. Viens no tādiem risinājumiem ir viedās brilles, kas tik tikko sāk attīstīties. Nesen ar tādām nāca klajā uzņēmums “Meta” (agrāk “Facebook”), kas sadarbībā ar briļļu zīmolu “RayBan” radīja gudrās brilles “Ray-Ban Stories”. No pirmā skata tās atgādina parastas saulesbrilles un principā tam arī ir domātas. Taču tām ir arī vairākas papildu funkcijas kā foto un video uzņemšana, ko pēc tam var ērti koplietot ierīcē. Šeit gan atkal jādomā par privātuma nosacījumiem, jo neviens jau nevēlas slepus tikt bildēts. Pagaidām šis risinājums nav plaši pieejams un principā ir sava veida eksperiments jomā. Taču sagaidāms, ka nākotnē šādas brilles būs visai iecienīts aksesuārs.
Māja, ko uzcelsim pāris dienās
Viens no spēcīgiem tehnoloģiju attīstības virzieniem ir 3D druka. Šādā veidā praktiski iespējams izdrukāt jebko – arī māju. Lai arī pagaidām šī metode ir vien bērna autiņos, sagaidāms, ka nākotnē, ikvienam interesentam būs iespēja ātri tikt pie salīdzinoši lētas būves. Viens no šādiem brīnumiem radīts Čehijā. Māja, kas nav lielāka par 43 m2, tapusi 48 stundu laikā, vienlaikus ietaupot teju pusi no parastas mājas celtniecības izmaksām. Mājas pamata konstrukcijā izmantots jauna veida betons ar šķiedrām, kas vieglāk veido organiskas formas. Turklāt tas pēc 28 dienām sacietē tik tālu, ka izturīguma ziņā pielīdzināms tiltam. Lai uzbūvētu konkrēti šo māju divās diennaktīs, bija nepieciešams izdrukāt 15 cm materiāla vienas sekundes laikā. Celtniecības darbos iesaistījušies kā cilvēki, tā arī robots.
Čips, kas ļauj mūziku straumēt tieši uz smadzenēm
Smadzeņu čipi, kas ļaus cilvēkam sajusties nedaudz “ārpus savas ādas”, pagaidām ir kaut kas vairāk vai mazāk mistisks, taču viena kompānija pie šī risinājuma strādā ļoti cītīgi un jau veikusi pirmos izmēģinājumus. Tā ir miljardiera un tehnoloģiju entuziasta Īlona Maska (Elon Musk) vadītais uzņēmums “Neuralink”, kura plāni saistās ar datora-smadzeņu saskarnes izstrādi. Tā ir tehnoloģija, kas ļaus datoru savienot ar smadzenēm, izmantojot smadzenēs iestrādātu čipu. Šis risinājums dos iespēju, piemēram, straumēt mūziku tieši uz smadzenēm. Taču lielāks potenciāls šim risinājumam pagaidām tiek saredzēts medicīnā, piemēram, hormonu līmeņa kontrolē vai palīdzības sniegšanā tiem, kuri cieš no smadzeņu bojājumiem. Viens no nesenākajiem “Neuralink” čipa izmēģinājumiem tika realizēts uz pērtiķi. Viņa smadzenēs bija implantēts šis čips, kas tādā veidā ļāva demonstrēt spēju spēlēt datorspēli, izdarot kustību tikai ar domu palīdzību.
Ledusskapis, kas seko līdzi lietotāja ēšanas paradumiem
Nākotnē visai bieži sastapsimies ar ierīcēm, kas pienākumus labprāt izdarīs mūsu vietā. Visai droši, ka varēsim uzticēt robotam atkritumu izmešanu, drēbju gludināšanu un citus darbiņus, kurus darīt pašiem īsti negribas. Tomēr, kā būtu, ja kāds mūsu vietā plānotu ēdienkarti, pateiktu, kad jāiet uz veikalu iepirkties u.tml.? Uzņēmums “Amazon” pašreiz strādā pie viedā ledusskapja, kas veiks tajā esošo produktu monitoringu un, balstoties uz lietotāja iepirkšanās paradumiem, paziņos, kad jādodas uz veikalu iepirkt iecienītās pārtikas preces. Ja bieži pirkts produkts ledusskapī neatrodas vai tā derīguma termiņš tuvojas beigām, ierīce par to paziņos. Tāpat ledusskapis ieteiks receptes, kuras iedvesmos pagatavot maltīti no produktiem, kuru derīguma termiņš iet uz beigām. Praktiski, vai ne?
Inovācijas un praktiskums – šajā virzienā pašreiz lūkojas liela daļa tehnoloģiju uzņēmumu. Viņu darba augļus eksperimentu un testa versiju veidā var lūkot jau šodien. Taču principā tas ir tikai siluets, no tā, ko mums tuvākā un tālākā nākotnē atnesīs mākslīgais intelekts, automatizācija, mašīnmācīšana (mākslīgā intelekta apakšnozare), biometrija un citas attīstības virzienu mainošas tehnoloģijas.
Pēdējo gadu laikā ieviesta virkne automatizācijas risinājumu preču piegādē, krietni atvieglojot pasūtījuma noformēšanu un piegādi. Tomēr nākotnē, visticamāk, šis process mainīsies līdz nepazīšanai. Roboti un bezpilota lidaprāti jau sākuši savu uzvaras gājienu, un jau daži uzņēmumi tos pieņēmuši kā pilnas slodzes darbiniekus. Piemēram, autoražotājs “Ford” savām piegādēm kā uzticamāko kurjeru izvēlējies robotikas uzņēmuma “Agility Robotics” radīto robotu “Digit”, kas izskata ziņā daudz neatšķiras no cilvēka. Tikmēr bezpilota lidaprāta-kurjera koncepts šķiet vēl reālāks. Mazumtirdzniecības gigants “Walmart” pandēmijas laikā attīstījis preču piegādes ar droniem. Šādā veidā pasūtītās preces līdz pircēja durvju slieksnim nonāk pāris minūšu laikā. Savukārt kompānijas “Google” droni šādā veidā ASV piegādā bibliotēkā pasūtītās grāmatas.
Saulesbrilles, ar kurām uzņemt skaistākos saulrietus
Šobrīd uzņēmumi aktīvi strādā pie tā, lai it kā pavisam ikdienišķām lietām piešķirtu jaunu vērtību un dažkārt pavisam citādu pielietojumu. Viens no tādiem risinājumiem ir viedās brilles, kas tik tikko sāk attīstīties. Nesen ar tādām nāca klajā uzņēmums “Meta” (agrāk “Facebook”), kas sadarbībā ar briļļu zīmolu “RayBan” radīja gudrās brilles “Ray-Ban Stories”. No pirmā skata tās atgādina parastas saulesbrilles un principā tam arī ir domātas. Taču tām ir arī vairākas papildu funkcijas kā foto un video uzņemšana, ko pēc tam var ērti koplietot ierīcē. Šeit gan atkal jādomā par privātuma nosacījumiem, jo neviens jau nevēlas slepus tikt bildēts. Pagaidām šis risinājums nav plaši pieejams un principā ir sava veida eksperiments jomā. Taču sagaidāms, ka nākotnē šādas brilles būs visai iecienīts aksesuārs.
Māja, ko uzcelsim pāris dienās
Viens no spēcīgiem tehnoloģiju attīstības virzieniem ir 3D druka. Šādā veidā praktiski iespējams izdrukāt jebko – arī māju. Lai arī pagaidām šī metode ir vien bērna autiņos, sagaidāms, ka nākotnē, ikvienam interesentam būs iespēja ātri tikt pie salīdzinoši lētas būves. Viens no šādiem brīnumiem radīts Čehijā. Māja, kas nav lielāka par 43 m2, tapusi 48 stundu laikā, vienlaikus ietaupot teju pusi no parastas mājas celtniecības izmaksām. Mājas pamata konstrukcijā izmantots jauna veida betons ar šķiedrām, kas vieglāk veido organiskas formas. Turklāt tas pēc 28 dienām sacietē tik tālu, ka izturīguma ziņā pielīdzināms tiltam. Lai uzbūvētu konkrēti šo māju divās diennaktīs, bija nepieciešams izdrukāt 15 cm materiāla vienas sekundes laikā. Celtniecības darbos iesaistījušies kā cilvēki, tā arī robots.
Čips, kas ļauj mūziku straumēt tieši uz smadzenēm
Smadzeņu čipi, kas ļaus cilvēkam sajusties nedaudz “ārpus savas ādas”, pagaidām ir kaut kas vairāk vai mazāk mistisks, taču viena kompānija pie šī risinājuma strādā ļoti cītīgi un jau veikusi pirmos izmēģinājumus. Tā ir miljardiera un tehnoloģiju entuziasta Īlona Maska (Elon Musk) vadītais uzņēmums “Neuralink”, kura plāni saistās ar datora-smadzeņu saskarnes izstrādi. Tā ir tehnoloģija, kas ļaus datoru savienot ar smadzenēm, izmantojot smadzenēs iestrādātu čipu. Šis risinājums dos iespēju, piemēram, straumēt mūziku tieši uz smadzenēm. Taču lielāks potenciāls šim risinājumam pagaidām tiek saredzēts medicīnā, piemēram, hormonu līmeņa kontrolē vai palīdzības sniegšanā tiem, kuri cieš no smadzeņu bojājumiem. Viens no nesenākajiem “Neuralink” čipa izmēģinājumiem tika realizēts uz pērtiķi. Viņa smadzenēs bija implantēts šis čips, kas tādā veidā ļāva demonstrēt spēju spēlēt datorspēli, izdarot kustību tikai ar domu palīdzību.
Ledusskapis, kas seko līdzi lietotāja ēšanas paradumiem
Nākotnē visai bieži sastapsimies ar ierīcēm, kas pienākumus labprāt izdarīs mūsu vietā. Visai droši, ka varēsim uzticēt robotam atkritumu izmešanu, drēbju gludināšanu un citus darbiņus, kurus darīt pašiem īsti negribas. Tomēr, kā būtu, ja kāds mūsu vietā plānotu ēdienkarti, pateiktu, kad jāiet uz veikalu iepirkties u.tml.? Uzņēmums “Amazon” pašreiz strādā pie viedā ledusskapja, kas veiks tajā esošo produktu monitoringu un, balstoties uz lietotāja iepirkšanās paradumiem, paziņos, kad jādodas uz veikalu iepirkt iecienītās pārtikas preces. Ja bieži pirkts produkts ledusskapī neatrodas vai tā derīguma termiņš tuvojas beigām, ierīce par to paziņos. Tāpat ledusskapis ieteiks receptes, kuras iedvesmos pagatavot maltīti no produktiem, kuru derīguma termiņš iet uz beigām. Praktiski, vai ne?
Inovācijas un praktiskums – šajā virzienā pašreiz lūkojas liela daļa tehnoloģiju uzņēmumu. Viņu darba augļus eksperimentu un testa versiju veidā var lūkot jau šodien. Taču principā tas ir tikai siluets, no tā, ko mums tuvākā un tālākā nākotnē atnesīs mākslīgais intelekts, automatizācija, mašīnmācīšana (mākslīgā intelekta apakšnozare), biometrija un citas attīstības virzienu mainošas tehnoloģijas.
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Atstāj numuru, atzvanīsim!
Tarifu plāni
Mājas internets
Biznesam
Paldies! Tavs pieteikums saņemts. Sazināsimies tuvāko dienu laikā, tikmēr uzzini, kas jauns Tele2!
Pieteikt citu numuru - lai draugs, mamma vai kaimiņš arī tiek pie laba piedāvājuma!
Paldies! Tavs pieteikums saņemts. Sazināsimies tuvāko dienu laikā, tikmēr uzzini, kas jauns Tele2!
Pieteikt citu numuru - lai draugs, mamma vai kaimiņš arī tiek pie laba piedāvājuma!