Modernās tehnoloģijas mūsdienās palīdz justies jauniem. To Tele2 un pētījumu kompānijas Norstat veiktajā aptaujā apliecinājuši vairāk nekā puse jeb 52% respondentu. Tehnoloģiju apgūšana veicina socializāciju, palīdz atrast, satikt jaunus un vecos draugus, iemācīties ko jaunu un arīdzan uzturēt veselīgāku dzīvesveidu. Latvijā jau kopš 2019. gada ir atvērta Senioru Universitāte, kurā trešo akadēmisko gadu pavada kopumā aptuveni 100 senioru. Bet ir arī citas iespējas, kā spodrināt vecumu un zināšanas jebkurā pieaugušo vecumā.

Lai nav piparu rūgta sirds
Rīgas aktīvo senioru alianses RASA pasniedzēja digitālajā apmācībā ir Ņina Priede. Ar senioriem viņa strādā kopš 2015. gada. “Biju aizgājusi pensijā, sāku darboties RASā, kur palīdzēju mājaslapas uzturēšanā un tad man piedāvāja iesaistīties senioru datorapmācības Pieslēdzies, Latvija! projektā. Esmu ekonomiste – matemātiķe pēc izglītības, visu darba mūžu strādāju Latvenergo sistēmā kā programmētāja, datu bāzes administratore, informācijas sistēmu inženiere,” stāsta Ņina Priede.
Viņa atminas, ka viena no vecākajām audzēknēm datorkursos bijusi 92 gadus veca kundze – ļoti jauka un aktīva, ar vēlmi darboties, tomēr ilgi nav mācījusies, jo gadi ar redzes un citām problēmām dara savu. “Pēdējos gados novēroju, ka digitālās prasmes bieži nāk mācīties tie, kam pāri 80. Jaunākiem senioriem, acīmredzot, jau ir kādas iemaņas, apgūtas darbā vai aktīvajā dzīvē. Gados vecākiem senioriem ir lielāka plaisa, bet tie, kam možs prāts un grib saglabāt aktivitāti, ar bērniem un mazbērniem runāt vienā valodā, viņi grib apgūt tehnoloģijas,” novērojusi pasniedzēja. Taujāta, kas vienu daļu tomēr attur no digitālās pasaules izziņas, Priedes kundze min ar novecošanos saistītas fiziskas izpausmes – slikta redze, roku trīcēšana. “Problēmas, kas mums uzbrūk ar gadiem,” viņa saka. Un te neesot runa par spītīgu atturēšanos no mūsdienu tehnoloģijām. Ņina: “Paraugieties – mazi bērni ratiņos jau darbojas ar mammas telefonu! Viņi piedzimst ar jauno. Mēs esam citas paaudzes cilvēki un te nav runa par spītību – seniori vienkārši jūtas nedroši. Ne katrs var fleksibli sekot līdzi jaunajam šajā pasaulē. Man bija tāds gadījums: kafejnīcā paziņa no sporta kluba mums, pārējām dāmām, rāda jauno telefonu, ko mazmeita uzdāvinājusi. Par dāvanu kundze mazmeitai iebildumus nav cēlusi, bet mums atzīst – no dāvanas neko nesaprot! Viņai pacietīgi pie kafijas tases ierādīju visas nepieciešamās prasmes. Kad nākamajā reizē satikāmies, mazmeitiņa kundzi esot uzslavējusi: “Ome, kā tu to visu jau māki!?” Taisni prieks!”
Savukārt seniore Inga Bērziņa digitālās komunikācijas prasmes apguvusi Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pieaugušo izglītības programmā. Pēc izglītības un darba mūžā viņa bijusi ekonomiste specifiskā jomā. Bērziņas kundze stāsta: “Esmu pensijā četrus gadus. Pieteicos mācībām un digitālo komunikāciju augstskolā Turībā apguvu ar mērķi atsvaidzināt zināšanas šajā jomā. Jutu, ka atpalieku. Jāteic, ieguvu, ko gribēju un simtreiz vairāk. Ieguvu iedvesmu un prasmes, man tas bija dubultieguvums. Rekomendēju visiem, gan topošajiem senioriem, gan tiem, kas jau ir šajā vecuma grupā, jo jauniešiem tas viss nāk vieglāk.”
Kursos pasniedzēja bijusi jauna sieviete, kura prot iedvesmot. “Man tas ir svarīgi. Ne tikai kursa programma ir svarīga, bet arī cilvēks – lai arī ekrāna otrajā pusē,” saka seniore. Viņa apliecina – ir jāmācās visu mūžu! “Par laimi, es piederu pie tiem, kam patīk mācīties. Jebkurā vecumā. Man tas sagādā prieku – es arī maģistratūru pabeidzu 50 gadu vecumā, vienā laikā ar vecāko meitu.”
Kundze uzskata – cilvēks paliek vecs, kad vairs ne par ko neinteresējas. Un kad sirds ir rūgta kā pipari. Tie, kas interesējas par jaunām iespējām un cenšas tās izmantot, ir ieguvēji. “Par kursiem tiešām esmu priecīga un jau raugos par nākamajām iespējām. Vecuma diskrimināciju sava kursa grupā itin nemaz nejutu, lai gan biju izteikti vecāka starp pārējiem jauniešiem un aktīvi strādājošiem cilvēkiem. Es sajutu tikai atbalstu un patiesu ieinteresētību. Nebija tā, ka pasniedzēja ar mani auklētos kā ar pensionāri un tas man patika. Varu tikai novēlēt izmantot šādas iespējas jebkurā vecumā,” mudina Inga Bērziņa.

Darbs nākotnes labā
Senioru Universitātes iniciatīvas virzītāja un koordinatore Latvijā Iveta Cīrule atklāj – Rīgas filiālē patlaban mācās 23, Jelgavā 35, Mālpilī 25 cilvēki. “Pārliecinājos, ka Latvijā Senioru Universitātes modelis darbojas. Būtu atvērusies jau ceturtā filiāle Siguldā, kur ir 42 interesenti, bet pandēmijas dēļ tas nenotika,” stāsta Iveta, viņa turpina: “Pirmajai nodarbībai noteikti jānotiek klātienē, lai cilvēki saprot, kā tas notiek, kā lietot latformu Zoom. Tagad mācāmies attālināti.” Iveta pati personiski ir iemācījusi 87 senioriem, kā lietot Zoom. “Visi prot lietot un tagad Zoom izmanto svilpodami. Ir pats tāds gadījums ar Jūlijas kundzi, kurai ir pāri 80 gadiem. Viņai neviens – ne bērni, ne mazbērni neprot izmantot Zoom saziņu. Kundze atbrauc un pasaka: tiešām nesaprotat, kā lietot? Viņa mierīgi var to parādīt!”
Tas, protams, Ivetai prasījis milzīgu darbu, apmācīt tik daudz senioru, bet tikai septiņi no visiem nav vēlējušies iedziļināties modernajās tehnoloģijās un mācīties attalināti. Četriem interesentiem nav bijis iekārtu, lai pieslēgtos saziņai, bet universitāte iespēju nodrošinājusi, piemēram, Jelgavā divas kundzes to var izdarīt pie datoriem Sabiedrības integrācijas pārvaldē. Pie mums viss notiek,” gandarījumu pauž Iveta.
Taujāta, ko vecāka gadagājuma ļaudis visvairāk vēlas apgūt, universitātes pasniedzēja atzīst, ka pirmajā vietā ir digitālās prasmes, otrajā – viss, kas saistīts ar veselīgu dzīvesveidu un tā sabalansēšanu ar ierobežota budžeta līdzekļiem. “Jelgavas grupa patlaban mācās par hormonālajām pārmaiņām organismā senioru vecumā un kā nodrošināt tādu ēdienkarti, lai organismam palīdzētu. Digitālās prasmes seniori ļoti grib apgūt un tematus apskatām, lai visiem tie būtu interesanti. Seniori mācījās, kā darbojas WatsApp, iemācījās atrast internetā informāciju par attālinātām bezmaksas mācībām, apguva, kā jebkuram video uzlikt subtitrus latviešu valodā. Tagad mācīsies par Latvijā pieejamiem digitālajiem rīkiem dzimtas koka veidošanā. Praktiskas lietas, kas noder ikdienā,” norāda I. Cīrule.
No šī gada jūlija tiek plānots izveidot virtuālo senioru universitāti – neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas Latvijā, senioriem būs pieejama tā sucamā moduļu tipa mācīšanās – varēs konkrēti apgūt vienu vai divus mācību priekšmetus, piemēram, digitālās prasmes un angļu valodu. Seniors varēs iziet trīs, četru gadu apmācību kursu, ko savā ziņā var nodēvēt par bakalauru; pēc tam vēl papildus mācīties izvēles priekšmetus, piemēram, uztura zināšanas un personības izaugsmi.
“Tagad Latvijas modelim mēģinām piesaistīt Portugāles modeli, kur pilnīgi viss universitātes mācībspēku darbs balstās uz brīvprātības principa. Latvijā skolotāji un eksperti mūsu universitātē saņem atlīdzību, lai arī dažkārt mazāku par ierasto likmi. Es pati joprojām darbojos kā brīvprātīgā koordinatores un skolotājas darbā, un to daru nākotnes ieguldījuma labā,” saka I. Cīrule.
Pavasarī ar desmit skolotāju grupu Iveta dosies uz Portugāli - mācīties, kā tur skolotāji strādā ar dažādiem modeļiem. Viņa iepazinusi Polijas, Čehijas pieredzi. “Mans mērķis ir izveidot tādu Senioru Universitātes tīklu, lai katrā Latvijas pilsētā būtu vismaz viena filiāle, kur cilvēki gados var nākt mācīties. Potenciāls ir.”