Krāpnieciski telefonu zvani jeb vishing (no angļu val.) ir bieži izmantota krāpnieku metode, kā no cilvēkiem iegūt datus un naudu. Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada vien pirmo trīs mēnešu laikā telefonkrāpšanās 601 krāpšanas gadījumā izkrāpti 1 038 974 eiro. Kā nekļūt par krāpniecisku zvanu upuri – piecu jautājumu uzdošana palīdzēs sevi pasargāt.
1. Vai tiešām zvana banka?
Pirmais, kam būtu jāpievērš uzmanību, ir zvanītājs. Parasti krāpniecisku zvanu veicēji uzdodas par bankas, valsts ieņēmumu dienesta un citu valsts iestāžu vai atpazīstamu uzņēmumu darbiniekiem. Krāpnieki mēdz arī atsaukties uz kādu ar cilvēku saistītu problēmu un uzreiz piedāvā risinājumu, kurā cilvēkam jāveic noteiktas darbības vai jāautentificējas, piemēram, jānosauc internetbankas pieejas dati, jāievada Smart-ID kods. Atceries – banka, valsts iestāde vai uzņēmums nekad nezvanīs saviem klientiem, lai noskaidrotu konta vai maksājumu kartes datus un nelūgts ieiet klientam savā internetbankā. Šajā situācijā vislabāk ir pārtraukt sarunu un piezvanīt uz publiski pieejamo numuru tai iestādei vai uzņēmumam, no kuras uzdevās zvanītājs, un informēt par šādu gadījumu.
2. Steidzina un draud, ka zaudēsi naudu?
Parasti sarunas sākumā krāpnieki izturas īpaši laipni un draudzīgi, taču, kolīdz piesaistījuši cilvēka uzmanību, tā mēdz kļūt uzstājīgi, dažādos veidos izdarīt spiedienu uz cilvēku. Atceries – krāpnieks:
- apgalvo, ka vēlas palīdzēt,
- apgalvo, ka neko slepenu neprasa,
- steidzina un neļauj apdomāties,
- draud, ka zaudēsi naudu.
Bieži vien arī krāpnieki mēģina samulsināt cilvēkus, radīt ārkārtējas situācijas sajūtu un apdraudējumu, piemēram, apgalvojot, ka cilvēka bankas kontā notiek nelikumīgas darbības.
3. Vai zvana no ārvalstīm?
Parasti par krāpniecisku zvanu liecina zvanītāja tālruņa numurs: uzmanība jāpievērš zvaniem no ārvalstīm, numuriem, kas sākas ar neparastu ciparu secību un, ja numura vietā, uzrādās uzraksts, piemēram, banka. Atceries – krāpnieki prot arī viltot Latvijas numurus, tāpēc pievērs uzmanību arī citām pazīmēm, kas šeit aprakstītas.
4. Runā citā valodā?
Bieži vien krāpniecisku zvanu veicēji nerunā latviešu valodā, un viņi cenšas izdomāt tam dažādus iemeslus. Atceries – bankas, valsts iestāžu vai uzņēmumu pārstāvji vienmēr runās arī latviski.
Ko darīt, ja esi kļuvis par krāpšanas upuri?
Ja esi kļuvis par krāpšanas upuri un, piemēram, esi pārskaitījis naudu krāpniekiem vai ir pazudusi nauda no tava konta, pēc iespējas ātrāk ziņo bankai un policijai.
Materiāls tapis, apkopojot informāciju, kas publicēta manadrosiba.lv.
1. Vai tiešām zvana banka?
Pirmais, kam būtu jāpievērš uzmanību, ir zvanītājs. Parasti krāpniecisku zvanu veicēji uzdodas par bankas, valsts ieņēmumu dienesta un citu valsts iestāžu vai atpazīstamu uzņēmumu darbiniekiem. Krāpnieki mēdz arī atsaukties uz kādu ar cilvēku saistītu problēmu un uzreiz piedāvā risinājumu, kurā cilvēkam jāveic noteiktas darbības vai jāautentificējas, piemēram, jānosauc internetbankas pieejas dati, jāievada Smart-ID kods. Atceries – banka, valsts iestāde vai uzņēmums nekad nezvanīs saviem klientiem, lai noskaidrotu konta vai maksājumu kartes datus un nelūgts ieiet klientam savā internetbankā. Šajā situācijā vislabāk ir pārtraukt sarunu un piezvanīt uz publiski pieejamo numuru tai iestādei vai uzņēmumam, no kuras uzdevās zvanītājs, un informēt par šādu gadījumu.
2. Steidzina un draud, ka zaudēsi naudu?
Parasti sarunas sākumā krāpnieki izturas īpaši laipni un draudzīgi, taču, kolīdz piesaistījuši cilvēka uzmanību, tā mēdz kļūt uzstājīgi, dažādos veidos izdarīt spiedienu uz cilvēku. Atceries – krāpnieks:
- apgalvo, ka vēlas palīdzēt,
- apgalvo, ka neko slepenu neprasa,
- steidzina un neļauj apdomāties,
- draud, ka zaudēsi naudu.
Bieži vien arī krāpnieki mēģina samulsināt cilvēkus, radīt ārkārtējas situācijas sajūtu un apdraudējumu, piemēram, apgalvojot, ka cilvēka bankas kontā notiek nelikumīgas darbības.
3. Vai zvana no ārvalstīm?
Parasti par krāpniecisku zvanu liecina zvanītāja tālruņa numurs: uzmanība jāpievērš zvaniem no ārvalstīm, numuriem, kas sākas ar neparastu ciparu secību un, ja numura vietā, uzrādās uzraksts, piemēram, banka. Atceries – krāpnieki prot arī viltot Latvijas numurus, tāpēc pievērs uzmanību arī citām pazīmēm, kas šeit aprakstītas.
4. Runā citā valodā?
Bieži vien krāpniecisku zvanu veicēji nerunā latviešu valodā, un viņi cenšas izdomāt tam dažādus iemeslus. Atceries – bankas, valsts iestāžu vai uzņēmumu pārstāvji vienmēr runās arī latviski.
Ko darīt, ja esi kļuvis par krāpšanas upuri?
Ja esi kļuvis par krāpšanas upuri un, piemēram, esi pārskaitījis naudu krāpniekiem vai ir pazudusi nauda no tava konta, pēc iespējas ātrāk ziņo bankai un policijai.
Materiāls tapis, apkopojot informāciju, kas publicēta manadrosiba.lv.
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Atstāj numuru, atzvanīsim!
Tarifu plāni
Mājas internets
Biznesam
Paldies! Tavs pieteikums saņemts. Sazināsimies tuvāko dienu laikā, tikmēr uzzini, kas jauns Tele2!
Pieteikt citu numuru - lai draugs, mamma vai kaimiņš arī tiek pie laba piedāvājuma!
Paldies! Tavs pieteikums saņemts. Sazināsimies tuvāko dienu laikā, tikmēr uzzini, kas jauns Tele2!
Pieteikt citu numuru - lai draugs, mamma vai kaimiņš arī tiek pie laba piedāvājuma!
Saistītie raksti
17.03.2024
Digitālās spēles kā iespēja uzturēt attiecības. Saruna ar Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācijas vadītāju Jāzepu Rutki
“Tas, kādēļ cilvēki spēlē digitālās spēles, ir atkarīgs no cilvēku tipa. Vai cilvēks ir izzinātājs, vai tāds, kuram patīk socializēties, vai kuram patīk dominēt, uzvarēt,” saka Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācijas vadītājs Jāzeps...
9.02.2024
“Tele2” grupa saņem augstāko vērtējumu klimata pārmaiņu mazināšanas jomā
Jau otro gadu pēc kārtas augstāko vērtējumu korporatīvās atklātības un klimata pārmaiņu aktivitāšu jomā ir saņēmusi “Tele2” grupa. Globālā bezpeļņas vides organizācija “CDP” “Tele2” grupu iekļāva...
18.01.2024
Latvijā tiek veikti vērienīgi uzbrukumi digitālajām ierīcēm kriptovalūtu iegūšanai
“Tele2” dati liecina, ka ir būtiski palielinājies uzbrukumu skaits digitālajām ierīcēm, lai iegūtu to jaudu nelegālai kriptovalūtu “rakšanai”. Aizvadītā gada decembrī kopumā tika novērsti vairāk nekā 265 000 šādi...