28.02.2022

Eidžisms mūsdienu sabiedrībā: izjūt gan jaunie, gan vecie

Kā liecina Tele2 un pētījumu kompānijas Norstat veiktās aptaujas dati, vairāk nekā puse mūsu iedzīvotāju (51%) uzskata, ka Latvijā saskaramies ar vecuma diskrimināciju; daudz vairāk par to pārliecību paudušas sievietes (56%), mazāk vīrieši (45%). Aizspriedumi par vecumu jeb eidžisms sabiedrībā tiešām pastāv. Rīgas Stradiņa universitātes vieslektore, sociālantropoloģe Anna Žabicka uzsver: “To visvairāk izjūt divas sabiedrības grupas – jaunieši līdz aptuveni 30 gadiem un tie, kas pārkāpuši 50 gadu vecumu.”

Uz gaidām balstīti aizspriedumi
Eidžisms ir uz stereotipiem un sociālām gaidām balstīti aizspriedumi, ko piemērojam katram vecuma posmam – no tā veidojas t.s. sociālais vecums. Eidžisms cieši mijiedarbojas ar dzimumu, ādas krāsu, etnisko piederību vai sociālekonomisko statusu. Tas nozīmē, ka vienas vecumgrupas cilvēki eidžismu var izjust ļoti atšķirīgi. “Eidžisma galējā forma ir cilvēku diskriminācija, kas izriet no mūsu gaidām vai stereotipiem”, skaidro Anna Žabicka un min ekspektāciju piemērus: “Mūsu sabiedrībā ir, piemēram, diezgan lielas gaidas pret sievietēm 30+ gados saistībā ar reproduktivitāti. Valda gaidas pret cilvēka nodarbinātību vecuma posmā 20 - 30, kad jābūt it kā ar pieredzi, paveikušam konkrētus darbus. Šī ir jaunāku cilvēku grupa, kas izjūt diskrimināciju darba tirgū – no viņiem prasa pieredzi, kuras vēl nav, jo jaunietis vēl ir mācīšanās procesā. Rodas nesakritība starp to, ko no gaida un kas patiesībā ir. Tā veidojas stereotipi par izpausmēm konkrētā vecumā.”
Pēdējā laikā pieaug stereotipi par vecāka gadagājuma cilvēkiem. Eiropā, Ziemeļamerikā un arī Japānā sabiedrība strauji noveco. Sociālantropoloģe norāda: “To, kā redzam konkrētu vecuma grupu, būs atšķirīgas dažādās teritorijās. Valstīs, kur vidējais vecums ir salīdzinoši zemāks, visticamāk, cilvēku grupas uzlūko atšķirīgi. Eiropā un Latvijā pieaug cilvēku skaits mūža otrajā pusē. Tas rada spiedienu uz sabiedrības gaidām pret valsti: ko ar to darīsim? Valsts izjūt spiedienu saistībā ar nākotni, kas nozīmētu atrast jaunus veidus citādāk sakārtot budžetu, pārstrukturēt pakalpojumu klāstu sabiedrībai, pielāgot to citai vecuma dinamikai. Līdz ar to rodas dažādi saspīlējumi gan starppaaudžu attiecībās, gan tajā, ko sagaidām no valsts. Tā tas ir visā Eiropā, kur patlaban aug pieprasījums pret visāda veida sociālās aprūpes pakalpojumiem.”

Ne visi ir aprūpējami!
Sabiedrībā parādās jauni eidžisma paveidi, kas nav saistīti tikai ar to, ka cilvēks netiek līdzi laikam. “Mēs raugāmies uz senioriem lielā vecumā kā uz valsts nākotnes apdraudējumu. Arī saistībā ar darba tirgu – pieaug pensionēšanās vecums un kaut kā mēģinām kompensēt demogrāfisko plaisu, respektīvi: kas būs tie, kas maksās nodokļus, lai nodrošinātu pieaugošo pensionāru skaitu? Straujā novecošanās rada ekonomisko slogu un arī sociālu slogu, saspīlējumu. Pieaug tā cilvēku grupa, kurus redzam kā aprūpējumus. Bet ne visi 60+ vai 65+ grupā ir aprūpējami! Jautājums, kā to sabalansēt, jo nevar arī ignorēt ar vecumstruktūras izmaiņām saistītos izaicinājumus. Tas arī rada saspīlējumu sabiedrībā, no tā veidojas ne tikai stereotipi, bet tāda negatīva attieksme pret gados vecākiem cilvēkiem.”
Ik pa laikam sabiedrībā izskan viedokļi: kāpēc Rīgas pensionāriem jāļauj braukt sabiedriskajā transportā pīķa stundās?! Vai viņi nevar vēlāk traukties uz tirgu? Šis ir izteikts eidžisma piemērs. Tikpat labi varam uzdot pretjautājumu: kāpēc lai seniors nebrauktu uz tirgu no rīta? Kāpēc viņa dzīve plkst. 8 vai 9 no rīta ir mazāk vērtīga? “Šeit ir tā stereotipu bagāža: iedomājamies, ka pensionāram ir brīva visa diena. Bet varbūt viņš pieskata mazbērnus, varbūt viņam jābūt pie ārsta vai jātiekas ar draugiem? Varbūt pensijas vecuma cilvēks piestrādā! Latvijā eidžisms pret senioriem ir cieši saistīts ar ekonomisko aktivitāti. Mūsu cilvēka vērtība izteikti saistīta ar viņa nodarbinātību - kolīdz sasniedz pensionēšanās vecumu, vairs neuzskatām cilvēku par tik pat vērtīgu, jo viņš jau tikai patērē... Tie, protams, ir maldi, jo ekonomiskā aktivitāte ir arī, piemēram, mazbērnu pieskatīšana un audzināšana.”
Viens no attieksmes veidiem būtu pretimnākšana senioriem darba tirgū. A. Žabicka uzskata – sabiedrības novecošanās dēļ to būsim spiesti darīt: “Paaugstinām pensionēšanās vecumu, bet nepietiek jau tikai ar to, ja neko nedarām ar stereotipiem. Vecums 50+ ir augsta bezdarba riska grupa.”

Tehnoloģiju dēļ – mazāk vērtīgi
Seniora gavenais trumpis darba tirgū varētu būt pieredze. Taču daļa gados vecāku cilvēku ir ne tik prasmīgi tehnoloģiju lietošanā. “To apguvei ir ļoti liela nozīme un tehnoloģiju prasmes ir kā milzīga plaisa. Runājot ar senioriem, kuri nejūtas pārliecināti tehnoloģiju pielietojumā vai angļu valodas zināšanās, viņi paši atzīst, ka šo iemeslu dēļ jūtas mazāk vērtīgi vai atrauti no sabiedrības, jo netiek līdzi izvirzītām prasībām un tās izvirza faktiski jebkurā darba vietā, ja vien tas nav izteikti fizisks darbs. Tie, kas nav tās apguvuši, paši atzīst, ka viņiem ir samazinātas iespējas tikt nodarbinātiem un, ja ir nodarbināti, bet nav šo prasmju pietiekamā līmenī, jūtas apdraudēti. Te veidojas pārrāvumi starp to, ko darba devēji grib sagaidīt, bet daļa gados vecāku cilvēki nespēj sniegt pietiekamā līmenī. Pieredzei vairs nav izšķirošas nozīmes. Tāpēc nevaram vienkārši celt pensionēšanās vecumu, cilvēkiem nesniedzot atbalsta mehānismus.”

Ieraut atpakaļ sabiedrībā
Piemēram, Polijā ir daudz trešā vecuma posma universitāšu un tās ir ļoti populāras. “Tas ir labs piemērs, kā cilvēku varam “ieraut” atpakaļ ne tikai ekonomiskajā apritē, bet vispār aktīvajā dzīves posmā, kas nav obligāti saistīts ar darbu tā klasiskā izpratnē.” saka A. Žabicka un piebilst: “Būtu jāpielāgo pakalpojumi demogrāfiskajai situācijai, kāda tā ir. Trešās paaudzes universitātes varētu būt viens no veidiem, kur cilvēki jūtas sadzirdēti un var drošā vidē apgūt to, ko grib, vai vienkārši labi pavadīt laiku. Var arī iet studēt vecumā, taču pieļauju, ka seniori nejūtas droši vidē, kur ir gados jauni cilvēki, tai nejūtas piederīgi. Mums vajadzētu pielāgoties, lai mazinātu šo plaisu.”
Mūsdienās ar internetu vari būt tik jauns, cik vēlies būt. Tehnoloģijas palīdz sajusties jaunākam, pilnveidot sevi. Bet cik daudz no paša ir atkarīga spēja “iekarot” tehnoloģiju pasauli? “Ir atkarīga. Antropologi parasti vērtē struktūras, kas vai nu ierobežo, vai ļauj izpausties. Protams, nevaram atņemt arī paša cilvēka iniciatīvu un vēlmi. Strādājot ar visdažādākajiem senioriem, esmu novērojusi: tajā vecumā viņi var būt ir daudz aktīvāki par mani, kāda jebkad esmu bijusi,” smej A. Žabicka. Ir cilvēki, kuri visu mūžu bijuši aktīvi un tādi paliek arī tuvojoties vecumam, ja vien veselība ļauj. Kāpēc daļa senioru tomēr vēlas apgūt datorprasmes vai valodu? Tāpēc, ka patīk ceļot, tāpēc, lai internetā sazinātos ar bērniem, mazbērniem; tāpēc, lai atrastu papildus darbu. A. Žabicka: “Iemesli ir visdažādākie, atkarīgi arī no paša cilvēka. Bet. Ir jābūt arī iespējām, kur cilvēks šīs prasmes var apgūt. Skaidrs, ka vairums nenopirks pašmācības grāmatas datora lietošanai vai svešvalodu apguvei. Ne tāpēc, ka būtu slinkāki, bet, iespējams, nezina – no kā lai sāk? No kaut kā jāsāk. Vairākas senioru asociācijas Latvijā nodrošina šādu iespēju, taču jāņem vērā arī izmaksas. Nabadzības risks pensijas vecumā ir lielāks, it īpaši sievietēm. Tam vajadzētu būt pakalpojumam, ko seniors var atļauties. Te saskaras cilvēka vēlme un atbildība pašam par sevi, bet ir jābūt arī struktūrai, kurā var realizēties. Mēs nevaram izraut cilvēku no mājas un teikt: ej, mācies – būsi priecīgāks un laimīgāks, bet varam nodrošināt tam apstākļus.”

Dalīties ar rakstu

Galaxy AI ir klāt

Tagad pieejams arī Galaxy S23 sērijai, Flip5, Fold5, Tab S9, Tab S9+ un Tab S9 Ultra

Uz e-veikalu

Uzsaucam planšeti!

Pieslēdz Tele2 mājas internetu un saņem planšeti 279 € vērtībā - Samsung Galaxy Tab A9+ 5G (64 GB)

Eidžisms mūsdienu sabiedrībā: izjūt gan jaunie, gan vecie

Paldies! Tavs pieteikums saņemts. Sazināsimies tuvāko dienu laikā, tikmēr uzzini, kas jauns Tele2!

Paldies! Tavs pieteikums saņemts. Sazināsimies tuvāko dienu laikā, tikmēr uzzini, kas jauns Tele2!