Tālā pagātnē palikuši tie laiki, kad pasaules tīmeklis bija mežonīgo Rietumu moderna versija. Vieta, kur anonīmi izlādēt niknumu, izmēģināt savas iemaņas citu izvešanā no pacietības un darīt citas lietas, ko neatļautos reālajā pasaulē. Šodien digitālo vidi gana nopietni uzrauga dažādas institūcijas un uzvedību tajā reglamentē lērums likumu un noteikumu. Piedraudot kādam internetā, varas iestāžu reakcija būs identiska draudu izteikšanai uz ielas — vizīte policijas iecirknī un, iespējams, apsūdzību izvirzīšana.

Pārkāpumi un atbildība
Par vardarbību saturošu materiālu izplatīšanu, neslavas celšanu, cieņas un goda aizskaršanu, draudēšanu, vajāšanu, rasismu, naida kurināšanu un tamlīdzīgiem pārkāpumiem atbildība iestājas no 14 gadu vecuma, un paredzēti dažādi sodi Administratīvās atbildības likumā, Krimināllikumā, Civillikumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Piemēram, par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. pants paredz naudas soda noteikšanu līdz 700 eiro. Savukārt par neslavas celšanu internetā var tikt piemērota pat īslaicīga brīvības atņemšana.

Personas datu aizsardzība
2018. gada 25. maijā Latvijā stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR), kas beidzot pa īstam pasargā privātpersonu datus no to patvaļīgas izmantošanas. Tagad uzņēmumi vairs nedrīkst no klientiem iegūto tālruņa numuru, e-pasta adresi vai vēl kādus datus nodot citiem komersantiem, nesaņēmuši paša klienta nepārprotamu piekrišanu. Par fizisku personu datu nesankcionētu izmantošanu var piemērot administratīvus naudas sodus līdz pat 20 miljoniem eiro, un vairākās ES dalībvalstīs uzņēmumi jau saņēmuši prāvus sodus. Regulas darbības un bargo sodu dēļ cilvēkus retāk traucē dažādi pakalpojumu sniedzēji, kuri pa telefonu piedāvā savus pakalpojumus. Ja nu tomēr piezvana kāds, kuram neesat devuši savu telefona numuru, jums ir tiesības pieprasīt izdzēst jūsu datus no uzņēmuma datubāzes un sūdzēties Datu valsts inspekcijā. Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums, Krimināllikums paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

Iepirkšanās interneta veikalos
Pārdodot preces internetā, tirgotājiem jāievēro virkne Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) un Administratīvo sodu likuma prasību. Piemēram, PTAL 37. pants nosaka, ka pie pārdodamās preces jābūt rakstveida informācijai par preci, ražotāju un pārdevēju. Nedrīkst izplatīt produkciju bez normatīvajos aktos noteiktā marķējuma. Savukārt Administratīvo sodu likuma 28. pants nosaka, ka visiem aprakstiem jābūt arī latviešu valodā. Tāpat PTAL paredz, ka jebkuru internetā iegādātu preci 14 dienu laikā var nosūtīt atpakaļ tirgotājam, ja tā neder, neatbilst gaidām vai vienkārši nepatīk. Iemesls pat nav vajadzīgs, jo šādi ES savulaik tālredzīgi nolēma veicināt patērētāju iepirkšanos interneta veikalos. Pandēmijas laikā tas atmaksājās, jo tagad cilvēki droši var pirkt apģērbu internetā bez piemērīšanas un materiāla pataustīšanas, jo tirgotājam ir pienākums to pieņemt atpakaļ. Ja tirgotājs atsakās pieņemt preci, lai gan neesat to lietojuši, vērsieties pēc palīdzības Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.

Mūzika un attēli pieder to autoriem
Līdz ar mūzikas un video straumēšanas servisa uzplaukumu mazinājusies audiovizuālā satura pirātisma problēma, kas bija ārkārtīgi aktuāla gadsimta pašā sākumā. Tomēr tas nenozīmē, ka regulējumi atcelti. Joprojām spēkā ir Autortiesību likuma prasība, ka dziesmas, filmas, grāmatas, fotogrāfijas un tamlīdzīgu saturu nedrīkst pavairot un izplatīt bez autoru ziņas. Tas nozīmē, ka neviens lietotājs nedrīkst publicēt sociālajos tīklos savu ceļojuma video, kurā muzikālajam pavadījumam izmantota kādam mūziķim piederoša dziesma, nesamaksājot par to. Lai izvairītos no konflikta ar likumu, mūziku var meklēt īpašās bezmaksas skaņdarbu datubāzēs.

Naidīgums pret valsts simboliku
Necieņas izrādīšana valsts simboliem var novest pie naudas soda, pat ja tā notikusi digitālajā vidē, piemēram, sociālajos tīklos. Likums aizsargā valsts karogu, ģerboni un himnu pret kariķēšanu un izsmiešanu. No likuma izriet, ka pat atkāpes no sarkanbaltsarkanā karoga krāsu toņiem un svītru attiecības uzskatāmas par pārkāpumu. Savukārt Krimināllikuma 81. pants paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem par aicinājumiem vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību un valsts iekārtu.

Tīmeklī labāk bez kailuma
Kailuma izvērtēšanai pieņemts atsevišķs Pornogrāfijas ierobežošanas likums, kas paredz visai smagus sodus ne tikai šāda satura radītājiem, bet arī tiem, kuri pārsūtījuši tālāk saņemtos materiālus. Pēdējos gados ES teritorijā notikušas vairākas visai skaļas tiesas prāvas, kas mudina pret šo lietu izturēties ļoti piesardzīgi. Teorētiski likumu var attiecināt arī pret vecākiem, kuri viens otram pārsūta sava plikā bērneļa vannošanas bildi, tādēļ plikņus labāk turēt tīmeklim nepievienotās datu krātuvēs.

Noziegums internetā. Ko darīt?
Ja redzat internetā bez atļaujas ievietotas jūsu fotogrāfijas vai naidīgus komentārus par jums, apmelošanu, nomelnošanu vai tamlīdzīgu informāciju, vispirms vērsieties pie attiecīgās vietnes vadības ar lūgumu izņemt šo informāciju. Tās publiskošana ir nelikumīga, tādēļ vietņu īpašniekiem tā jāizvāc. Daudzos portālos pie komentāriem ir iestrādāta ikona «Ziņot» vai ar idejiski līdzīgu nosaukumu. Noklikšķinot uz tās, signalizēsit lapas uzturētājiem, ka viņiem jāpārbauda ziņojuma saturs.
Ja portāls nereaģē, vērsieties ar iesniegumu Valsts policijā. Tās pienākums ir izskatīt ikvienu šādu sūdzību. Turklāt tikai policijai ir pilnvaras pieprasīt no portāla uzturētājiem informāciju par ziņojuma autoru IP adresi un līdz ar to precīzi noskaidrot, no kura mājokļa, biroja vai mobilās ierīces ieraksts veikts.
Par personas datu nopludināšanu tīmeklī jāvēršas Datu valsts inspekcijā.

Teksts — Jānis Vēvers
Foto — Saksham Choudhary, Pexels.com