Tehnoloģiju laikmetā, kad automatizācija ienāk teju katrā dzīves sfērā, lielākā daļa Latvijas mājsaimniecību joprojām katru mēnesi manuāli fiksē un nodod ūdens, apkures un citu skaitītāju rādījumus. “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka to joprojām manuāli dara vairums (66 %) Latvijas iedzīvotāju, nosūtot skaitītāju rādījumus, piemēram, ar e-pasta vai ar SMS palīdzību.
Šis “manuālais darbs” nes līdzi ne tikai patērētu laiku, bet arī praktiskas problēmas – cilvēki aizmirst iesniegt rādītājus, pieļauj kļūdas un nereti piedzīvo negaidītus triecienus ģimenes budžetam, saņemot lielākus rēķinus nekā gaidīts.
Jaunieši aizmirst, seniori – disciplinētāki
No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri rādījumus nodod manuāli, 16 % atzīst, ka bieži vienkārši aizmirst to izdarīt. Aptaujas dati atklāj krasu atšķirību starp paaudzēm. Vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem rādījumus bieži aizmirst nodot 31 %. Turpretī seniori vecumā no 60 līdz 74 gadiem ir izteikti disciplinētāki, jo šajā grupā rādījumu nodošanu aizmirst vien 5 % aptaujāto.
Turklāt katrs desmitais iedzīvotājs, kas rādījumus nodod manuāli, atzīst, ka mēdz pieļaut kļūdas, ievadot skaitītāja rādījumus.
Katrs astotais saņēmis negaidīti lielu rēķinu
Manuālajai skaitītāju rādījumu nodošanai ir arī tieša ietekme uz iedzīvotāju personīgajām finansēm. Aptaujas dati atklāj nepatīkamu tendenci, proti, 12 % iedzīvotāju jeb aptuveni katrs astotais iedzīvotājs, kurš rādījumus nodod manuāli, ir saņēmis negaidīti lielu rēķinu.
Likumsakarīgi, ka ar negaidīti lieliem rēķiniem visbiežāk saskārušies tieši jaunieši, kuri arī visbiežāk atzīst, ka aizmirst laikus iesniegt skaitītāju rādījumus.
“Šie dati skaidri parāda, ka manuāla skaitītāju rādījumu nodošana rada nevajadzīgus riskus gan pakalpojumu sniedzējiem, gan pašiem iedzīvotājiem. Viedie skaitītāji un automātiska datu nolasīšana novērš cilvēciskas kļūdas un aizmāršību, vienlaikus palīdzot izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem rēķinos. Tāpēc šis ir spēcīgs signāls pakalpojumu sniedzējiem un apsaimniekotājiem par to, cik būtiski ir pāriet uz viedajiem skaitītājiem un automatizētu datu nolasīšanu. Latvijā tam ir arī nepieciešamā infrastruktūra – mobilo sakaru operatoriem ir labi attīstīts NB-IoT (Narrowband IoT) tīkls, kas nodrošina efektīvu komunikāciju ar lietu interneta ierīcēm. Šī tehnoloģija patērē ļoti maz enerģijas, darbojas lielos attālumos, un ierīces ar vienu bateriju, izmantojot NB-IoT, var darboties līdz pat desmit gadiem,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raimonds Janševskis.
Aptauja veikta šī gada jūnijā sadarbībā ar “Norstat”, aptaujājot 1007 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Jaunieši aizmirst, seniori – disciplinētāki
No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri rādījumus nodod manuāli, 16 % atzīst, ka bieži vienkārši aizmirst to izdarīt. Aptaujas dati atklāj krasu atšķirību starp paaudzēm. Vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem rādījumus bieži aizmirst nodot 31 %. Turpretī seniori vecumā no 60 līdz 74 gadiem ir izteikti disciplinētāki, jo šajā grupā rādījumu nodošanu aizmirst vien 5 % aptaujāto.
Turklāt katrs desmitais iedzīvotājs, kas rādījumus nodod manuāli, atzīst, ka mēdz pieļaut kļūdas, ievadot skaitītāja rādījumus.
Katrs astotais saņēmis negaidīti lielu rēķinu
Manuālajai skaitītāju rādījumu nodošanai ir arī tieša ietekme uz iedzīvotāju personīgajām finansēm. Aptaujas dati atklāj nepatīkamu tendenci, proti, 12 % iedzīvotāju jeb aptuveni katrs astotais iedzīvotājs, kurš rādījumus nodod manuāli, ir saņēmis negaidīti lielu rēķinu.
Likumsakarīgi, ka ar negaidīti lieliem rēķiniem visbiežāk saskārušies tieši jaunieši, kuri arī visbiežāk atzīst, ka aizmirst laikus iesniegt skaitītāju rādījumus.
“Šie dati skaidri parāda, ka manuāla skaitītāju rādījumu nodošana rada nevajadzīgus riskus gan pakalpojumu sniedzējiem, gan pašiem iedzīvotājiem. Viedie skaitītāji un automātiska datu nolasīšana novērš cilvēciskas kļūdas un aizmāršību, vienlaikus palīdzot izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem rēķinos. Tāpēc šis ir spēcīgs signāls pakalpojumu sniedzējiem un apsaimniekotājiem par to, cik būtiski ir pāriet uz viedajiem skaitītājiem un automatizētu datu nolasīšanu. Latvijā tam ir arī nepieciešamā infrastruktūra – mobilo sakaru operatoriem ir labi attīstīts NB-IoT (Narrowband IoT) tīkls, kas nodrošina efektīvu komunikāciju ar lietu interneta ierīcēm. Šī tehnoloģija patērē ļoti maz enerģijas, darbojas lielos attālumos, un ierīces ar vienu bateriju, izmantojot NB-IoT, var darboties līdz pat desmit gadiem,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raimonds Janševskis.
Aptauja veikta šī gada jūnijā sadarbībā ar “Norstat”, aptaujājot 1007 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Atstāj numuru, atzvanīsim!
Tarifu plāni
Mājas internets
Biznesam
Paldies! Tavs pieteikums saņemts. Sazināsimies tuvāko dienu laikā, tikmēr uzzini, kas jauns Tele2!
Pieteikt citu numuru - lai draugs, mamma vai kaimiņš arī tiek pie laba piedāvājuma!
Paldies! Tavs pieteikums saņemts. Sazināsimies tuvāko dienu laikā, tikmēr uzzini, kas jauns Tele2!
Pieteikt citu numuru - lai draugs, mamma vai kaimiņš arī tiek pie laba piedāvājuma!
Saistītie raksti
14.07.2026
“Tele2” komercdirektora amatā apstiprināts Raimonds Janševskis
Šī gada 8. jūlijā “Tele2” komercdirektora amatā tika apstiprināts Raimonds Janševskis, kurš uzņēmumā strādā kopš 2014. gada. Pēdējā gada laikā viņš bija “Tele2” komercdirektora pienākumu izpildītājs.
13.07.2026
Modernizācijas darbi "Tele2" tīklā
“Tele2”, īstenojot vērienīgus tīkla attīstības projektus, pēdējo divu gadu laikā palielinājis 4G tīkla jaudu par 30%. Tīkla attīstība aktīvi turpinās un faktiski ik dienu dažādās vietās Latvijā tiek uzstādīta jauna 5G bāzes stacija...
17.06.2026
Aizvadītajā mēnesī bloķēti vairāk nekā 205 000 krāpnieku zvanu
Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” tīklā aizvadītajā mēnesī bloķēti vairāk nekā 205 000 krāpnieku zvanu. Uzņēmuma dati liecina, ka šogad vislielākais bloķēto zvanu skaits tika fiksēts janvārī, kad tika bloķēti vairāk nekā...





























