Mobilais telefons mūsdienās ir kļuvispar vienu no galvenajām ierīcēm, kuru izmanto dažāda veida krāpnieki. Un tam ir būtisks iemesls – viedtelefonu lieto jau gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji jeb 99%, liecina “Tele2” aptauja*. Jāņem arī vērā, ka krāpnieki ir īpaši radoši, ar dažādām metodēm cenšoties no cilvēkiem izvilināt personas datus un naudu. Tieši tādēļ ikvienam ir būtiski zināt izplatītākos krāpniecības veidus, kas tiek paveikti, izmantojot mobilo telefonu, kā arī, kā rīkoties šādās situācijās, lai nekļūtu par krāpnieku upuri un nepazaudētu naudu.

1. Krāpnieciski telefonu zvani (vishing)
Krāpniecisku zvanu gadījumā, ja zvanītājs pieprasa bankas kartes datus vai piekļuvi bankas kontam, tas ir nepārprotami vērtējams kā krāpšanas mēģinājums. Nereti šādi zvanītāji uzdodas par bankas darbiniekiem, speciālistiem vai drošības nodaļas darbiniekiem, atsaucas uz kādu ar klientu saistītu problēmu un uzreiz piedāvā risinājumu, kurā klientam jāveic noteiktas darbības vai jāautentificējas.

Veidi, kā sevi pasargāt:
- par krāpniecisku zvanu var liecināt zvanītāja tālruņa numurs: uzmanība jāpievērš zvaniem no ārvalstīm un numuriem, kas sākas ar neparastu ciparu secību;
- vajadzētu būt uzmanīgiem tādās sarunās, kurās tev ātri jāpieņem lēmumi;
- ja rodas šaubas par to, vai zvanītājs ir patiess bankas darbinieks, labākais risinājums ir nekavējoties pārtraukt sarunu un pēc tam pašam zvanīt bankai uz publiski pieejamu numuru, kuru atradīsi bankas mājaslapā.

Atceries: banka, Valsts ieņēmumu dienests, citas valsts iestādes un uzņēmumi nekad nezvanīs saviem klientiem, lai noskaidrotu konta vai maksājumu kartes datus, piemēram, kartes numuru un CVV kodu kartes aizmugurē, kā arī nekad nelūgs ieiet tavā internetbankā.

2. Krāpnieciskas īsziņas (smishing)
Krāpniecisku īsziņu mērķis ir panākt, lai persona, izmantojot īsziņā norādīto saiti, atklātu savus personas vai bankas datus. Smishing var ietvert arī ļaunprātīgu programmatūru vai saites uz krāpnieciskām vietnēm, un šāda veida krāpšana neaprobežojas tikai ar īsziņām. Tā var notikt arī mobilajās lietotnēs (Whatsapp, FB Messenger, u.c.). Īsziņu saturs mudina ziņas saņēmēju nekavējoties rīkoties, piemēram, lai pieteiktos balvai vai apstiprinātu vai izmainītu preču piegādes laiku, vai paziņotu, ka ir problēmas ar tiešsaistes bankas kontu vai tamlīdzīgi.

Veidi, kā sevi pasargāt:
- krāpnieki cenšas panākt, lai viņu vēstījumi šķistu pēc iespējas ticamāki, tāpēc nesteidzies atvērt aktīvo saiti, pārliecinies, vai sūtītājs ir tas, par ko uzdodas;
- krāpnieciskas īsziņas dažkārt ir grūti atpazīt, taču uzmanies, ja ziņojumi ir uzrakstīti sliktā valodā vai satur gramatiskas kļūdas;
- pievērs uzmanību neparastiem numuriem, no kuriem tiek sūtītas šādas īsziņas, lai gan šajā ziņā ir arī krāpnieki, kuru rīcībā ir modernāki rīki un metodes, kas var radīt iespaidu, ka SMS ir sūtīts no pareizā sūtītāja.

Atceries: ja no savas bankas esi saņēmis aizdomīgu īsziņu ar tajā norādītu saiti, nekavējoties sazinies ar savu banku. Parasti bankas saviem klientiem nesūta saites īsziņās.

3. Pikšķerēšana (phishing)
Pikšķerēšana (phishing) ir sociālās inženierijas veids (psiholoģiska manipulācija ar cilvēkiem, lai mudinātu uz konkrētām darbībām), kad uzbrucējs nosūta krāpniecisku ziņu, kuras mērķis ir likt upurim atklāt sensitīvu informāciju vai upura datorā izvietot ļaunprātīgu programmatūru (piemēram, ransomware jeb izpirkuma programmatūru). To bieži veic, izveidojot krāpniecisku vietni, e-pastu vai īsziņu, kas šķietami pārstāv leģitīmu uzņēmumu.

Veidi, kā sevi pasargāt:
- Vispirms sev jāpajautā, vai gaidīji attiecīgo e-pastu vai īsziņu. Krāpnieki sūta negaidītus e-pasta ziņojumus, lai tevī izraisītu ziņkāri vai trauksmi. Pasniedzot kaut ko interesantu vai noslēpumainu, uzbrucējs cenšas panākt, lai tu veiktu viņam vajadzīgo darbību.
- Atceries, ka, ja saņem e-pastu ar piedāvājumu, kas šķiet pārāk labs, lai būtu patiesība, tas parasti tā arī ir. Klasiska uzbrucēju taktika ir apsolīt tev bagātīgu atlīdzību.
- Pārbaudi sūtītāja e-pasta adresi (tajā var būt nelielas atšķirības no faktiskās adreses).
- Neļauj sevi ietekmēt ar krāsu salikumiem vai logotipiem. Sociālie inženieri izmanto atpazīstamus zīmolus, lai iegūtu tavu uzticību.
- Virzi kursoru pāri saitēm (tā, lai atklātos pilns URL), lai uzzinātu, uz kurieni tās tevi novirza. Vienmēr reģistrējies vietnē tieši, nevis noklikšķinot uz saitēm e-pastā.

Atceries: ja no kāda uzņēmuma vai valsts iestādes esi saņēmis aizdomīgu e-pastu ar tajā norādītu saiti, nekavējoties sazinies ar attiecīgo uzņēmuma vai valsts iestādi.

4. Ieguldījumu izkrāpšana
Ieguldījumu izkrāpšana ir termins, kas aptver dažādu dezinformāciju, ko krāpnieki izmanto, lai liktu investoriem pieņemt lēmumus par ieguldījumiem attiecībā uz produktiem, kas ir bezvērtīgi vai pat neeksistē. Šāda krāpšana var ietvert dažādas aktīvu klases (akcijas, opcijas, kriptovalūta utt.), un krāpnieki izmanto nepatiesu informāciju un safabricētas iespējas, lai pārliecinātu cilvēkus pārskaitīt viņiem naudu.

Veidi, kā sevi pasargāt:
- vienmēr prasi papildu informāciju un izpētīt attiecīgo uzņēmumu vai produktu, kurā plāno ieguldīt;
- pret nelūgtiem tālruņa zvaniem vai nejaušām reklāmām vienmēr izturies skeptiski;
- ja neesi pārliecināts par produktu vai to pilnībā nesaproti, ļoti ieteicams neveikt ieguldījumu, kamēr neesi pārliecināts, ka uzņēmums, ar kura starpniecību tu ieguldi, ir leģitīms, un tu saproti un akceptē visus riskus, kas ar to saistīti.

Atceries: ja esi kļuvis par ieguldījumu izkrāpšanas upuri un esi pazaudējis naudu krāpnieciskā ieguldījumu shēmā, pēc iespējas ātrāk ziņo bankai un policijai.

5. Romantiskā krāpšana
Romantiskās krāpšanas gadījumā krāpnieki izveido viltus profilus iepazīšanās vietnēs un uzrunā cilvēkus, izmantojot sociālo mediju platformas, piemēram, Tinder un Facebook. Krāpnieki cenšas tiešsaistē veidot romantiskas attiecības ar noskatītajiem upuriem, lai ar viņiem sadraudzētos un iegūtu viņu uzticību un tad kādu dienu viņi varētu pasniegt izdomātu stāstu un palūgt naudu. Šāda krāpšana var turpināties ilgu laiku, pat gadiem.

Veidi, kā sevi pasargāt:
- pievērs uzmanību, ja tev sociālajā tīklā sastapta persona lūdz naudu – visbiežāk krāpnieki lūgs nepārskaitīt naudu tieši, bet maksāt, izmantojot tādu piegādātāju kā Amazon, Google Play vai Steam dāvanu kartes;
- krāpnieki bieži saka, ka uzturas ārpus valsts vai ceļo, vai var stāstīt, ka viņi ir armijā, ka viņi ir ārsti vai tamlīdzīgi. Romantiskie krāpnieki mēdz lūgt naudu savām vajadzībām, lai segtu ceļa izdevumus, piemēram, lidmašīnas biļetes, medicīniskos izdevumus, muitas nodevas, lai kaut ko saņemtu, vai azartspēļu parādus.
- tiešsaistē pameklē vairāk informāciju par attiecīgo cilvēku, piemēram, viņa profesiju. Var arī veikt personas profila attēla reverso meklēšanu, lai noskaidrotu, vai tas nav saistīts ar citu vārdu vai kādu informāciju, kas neatbilst iepriekš apgalvotajam.
- ja tev rodas aizdomas par romantisko krāpšanu, vislabākais ir nekavējoties pārtraukt saziņu ar šo personu.

Atceries: krāpnieki spēlē uz tavām jūtām, lai mazinātu tavu spēju domāt racionāli. Nekad nesūti naudu kādam, ar kuru neesi ticies klātienē.

Krāpniecību veidi ir daudz un dažādi, turklāt krāpnieki regulāri izdomā jaunas metodes. Esi uzmanīgs, nesteidzies un nepieņem ātrus lēmumus. Ja tu esi kļuvis par krāpšanas upuri vai tev rodas aizdomas par krāpšanu, par notikušo nekavējoties ziņo policijai un bankai.

* “Tele2” veicis Latvijas iedzīvotāju aptauju sadarbībā ar “Berg Research” 2022. gada decembrī, aptaujājot 1006 respondentus.

Materiāls tapis, apkopojot informāciju, kas publicēta www.luminor.lv.