Kuriem darbiniekiem nav jābaidās, ka tehnoloģijas viņus izkonkurēs?

Kā mēdz teikt – skaitļi un statistika nekad nemelo, un veiktā pētījuma dati liecina – raizes par to, ka darba vietas nākotnē tiks aizstātas ar tehnoloģijām, satrauc 24% pētījuma respondentu, it īpaši sievietes un cilvēkus virs 55 gadu vecuma. “Lai gan bažām nav pamata, tāds satraukums ir saprotams – cilvēku vienmēr biedējis viss jaunais un nezināmais, jo tāds ir mūsu izdzīvošanas instinkts,” uzskata “ERDA” vadītāja Pārsla Baško. Viņa mudina katru iedzīvotāju, kurš bauda 21.gadsimta sniegtos labumus, par tehnoloģijām domāt nevis kā par draudu vai kaitnieku no nākotnes, bet kā par iespēju atbrīvoties no darbiem, kas mums pašiem nesagādā nekādu prieku. “Kaut vai iepirkšanās lielveikalā... Tieši pateicoties tehnoloģiskiem risinājumiem, tagad varam preces izvēlēties, nosvērt, samaksāt par tām un iziet no veikala pat īsti nevienu nesatiekot. Iepirkties varam arī internetā – cilvēka iesaiste šajā darbībā nebūt vairs nav vajadzība. Arī datu apstrādes jomā tehnoloģijas palīdz tikt galā ar mehānisko darbu, apstrādājot datus, lai cilvēks varētu veltīt vairāk laika datu analīzei.”

Ideāls laiks, lai mācītos!
Kaut arī pētījumā secināts, ka par straujo tehnoloģiju ienākšanu ikdienas dzīvē bažījās 33% respondentu (visvairāk sievietes un jauni cilvēki vecumā līdz 24 gadiem), sabiedrība jau vēsturiski pierādījusi, ka spēj pielāgoties jebkurām pārmaiņām, tai skaitā arī apgūstot jaunās tehnoloģijas. Pārsla Baško nevajadzīgu raizēšanos iesaka aizstāt ar praktisku rīcību: “Lūk, šobrīd ir ideāls laiks, lai mācītos! Mums ir pieejamas dažādas Eiropas Savienības subsidētas mācību programmas, mūža izglītības programmas, kas ikvienam piedāvā iespēju apgūt digitālās prasmes. Savukārt tiem, kuri raizējas par sava darba zaudēšanu tehnoloģiskā progresa dēļ, varu pastāstīt, ka pirms diviem gadiem Pasaules ekonomikas forumā prezentēja pētījumu par to, kā ir mainījies darba vietu skaits un kāds tas būs nākotnē, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību. Pētījuma secinājums bija par to, ka valstīs, kur jau ir ieviesti dažādi tehnoloģiskie risinājumi un automatizēti ražošanas procesi, arī darba vietu skaits pieauga. Tiek prognozēts, ka 2025. gadā darba vietu skaits pieaugs vēl par 7–10%, jo būs nepieciešami darbinieki, kas ieviestās tehnoloģijas mācēs pārvaldīt, pieskatīt. Tātad cilvēkiem darbs būs arī nākotnē, tiesa tas būs gudrāks un, lai to veiktu, nāksies apgūt jaunas prasmes.”

Tomēr Pārsla Baško neizslēdz iespēju, ka nākotnē tehnoloģijas varētu izkonkurēt darbus, ko šodien veic mazkvalificēts darbaspēks: “Uz to norāda arī OECD pirms pāris gadiem veiktais pētījums, kurā secināja, ka sarūk pieprasījums pēc tiem darbiem, kuru veikšanai pietiek ar pamatizglītību vai nepabeigtu izglītību. Savukārt pieaug to darba vakanču skaits, kurās no potenciālajiem darbiniekiem tiek prasītas zināšanas, augstākā vai vidējā speciālā izglītība. Tātad – mācīties vajadzēs, bez tā mēs nekur tālāk uz priekšu netiksim!”

Robotiem robotu darbs, mums – savs
Rūpējoties par savu konkurētspēju darba tirgū arī paredzamā nākotnē, rodas loģisks jautājums – ko tieši mācīties šobrīd, lai es būtu pieprasīts darbinieks arī pēc 5, 10 un vēl vairāk gadiem? “Tehnoloģiju attīstības kontekstā tas nebūt nenozīmē, ka visiem noteikti jāmācās programmēšana,” Pārsla Baško paskaidro tiem, kuri ar tehnoloģiju attīstību saista vienīgi ar darbu pie datora. “Speciālisti, kuri prognozē nākotnes tendences darba tirgū, vairākkārt uzsvēruši, ka cilvēkiem nevajag censties kļūt par sliktiem, vājiem robotiem, bet jāmācās būt par labiem cilvēkiem, jo šī ir prasme, kas būs vajadzīga arī turpmāk. Ja, piemēram, strādājat klientu apkalpošanas jomā, turpiniet pilnveidot savas prasmes sadarboties ar cilvēkiem. Ja ikdienā nodarbojaties ar amatniecību – turpiniet to, jo šāda veida nodarbošanās būs svarīga arī nākotnē. Un vēl nemitīgi jādomā, kā jau pieejamās tehnoloģijas integrēt un pielietot dzīvē. Pat ja pirmajā brīdī šķiet – gadžeti un tehnoloģijas, tas nav domāts man – palūkojaties kaut vai uz savu viedtālruni! Ļoti šaubos, vai tiem, kas patreiz lasa šo rakstu, vēl ir podziņu telefons. Tas ir uzskatāms pierādījums, ka katrs esam spējīgs pielāgoties tehnoloģiju attīstībai un tieši tā uz šo procesu būtu jāraugās nākotnē.” 

Vai tehnoloģijas izkonkurēs radošumu?
Pētījuma ietvaros respondentiem tika jautāts, kuras, jūsuprāt, ir tās cilvēka īpašības, ko tehnoloģijas nekad neaizstās. 76% uzskata, ka tā ir spēja mīlēt, 45%, ka tā ir empātija, 37% – radošums, 34% – domāšana “ārpus kastes”. Ja par spēju mīlēt varam būt diezgan droši, ka konkurentu tai nav, tad kā ir ar radošumu? “Par šo jautājumu pasaulē patlaban norisinās sīvas diskusijas,” atzīst Pārsla Baško. “Pērn kādā izstādē ASV uzvarētāja laurus plūca izcils mākslas darbs. Viss bija labi līdz brīdim, kad izrādījās, ka gleznas autors patiesībā ir mākslīgais intelekts. Tomēr uzskatu, ka radošumu nākotnē tehnoloģijas tik un tā neizkonkurēs, bet mākslīgais intelekts varētu palīdzēt tiem, kuri nav tik talantīgi, lai saviem spēkiem realizētu radošās ieceres. Te mākslīgais intelekts varētu nākt palīgā, lai ikviens spētu ieraudzīt savas idejas īstenojamies dzīvē.”

Konsultāciju uzņēmums “Gartner” ir veicis izpēti par to, kā mainījušās prasības pret darba ņēmējiem un secināts, ka pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis prasību un zināšanu apjoms, ko darba devēji sagaida no darbiniekiem. Savukārt pusi no tām prasmēm, kas aktuālas un pieprasītas bija agrāk, nu jau ir aizstājušas citas prasības. “Uzņēmējiem esam jautājuši, kādas iemaņas no darbiniekiem tiek sagaidītas uzreiz  un kuru iemaņu attīstīšanā viņi būtu gatavi investēt savos darbiniekos. Secinājām, ka datorprasmes un svešvalodu zināšanas tiek sagaidītas jau darbu uzsākot, bet, lai palīdzētu darbiniekiem attīstīt prasmi komunicēt, sadarboties un būt radošiem, darba devēji gatavi investēt,” stāsta uzņēmuma “ERDA” vadītāja un biznesa partnere Pārsla Baško. “Tas vēlreiz apstiprina, ka cilvēkam raksturīgās prasmes un īpašības joprojām ir svarīgas un būs pieprasītas arī nākotnē, neskatoties uz tehnoloģiju attīstību, kas ir uzņēmusi ātrumu un negrasās apstāties.”

Ko darīt jau šodien, lai par darba trūkumu nav jāuztraucas rīt:

• Aprunājies ar savu darba devēju un kolēģiem par tēmu, kā nākotnē varētu mainīties tavi darba pienākumi. Tas palīdzēs apzināties iemaņas, kuras būtu jāapgūst jau tuvākajā laikā.
• Šobrīd darba devēji uzsver, ka darbiniekiem pietrūkst prasmju veikt datu analīzi, interpretēt iegūto informāciju, trūkst arī komunikācijas, sadarbības iemaņu un spējas risināt sarežģītas situācijas. Padomā, kā vari šīs iemaņas attīstīt!
• Mūsdienās tā ir katra paša atbildība pieņemt lēmumu kādā virzienā turpināt izglītoties, kā panākt izaugsmi. Paļaušanās uz darba devēja iniciatīvu (no sērijas – ko liks, to mācīšos!) ir pasīva rīcība. 
• Vērtīga prasme, ko novērtē darba devēji, ir arī informācijas meklēšana. Šajā informācijas pārbagātības laikmetā spēja atrast ticamus faktus un derīgu informāciju ir jāprot.
• Ja esat vecāki, mudiniet bērnus apgūt tā dēvētās STEM jeb tehniskās prasmes, mācīties eksaktās zinības – matemātiku, fiziku, ķīmiju. Bez šīm zināšanas nākotnē būs grūti iztikt gan valstij kopumā, gan katram individuāli.