26.07.2021

Kādas jaunas iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām sniedz virtuālā vide un pandēmijas pasteidzinātā digitalizācija

No sadarbības ar žurnālu IR

«Es jau pirms Covid-19 teicu, ka tehnoloģijas ir ļoti labas. Tās dod iespēju būt vietās, kurās citādi nevari ierasties. Bet, no otras puses, tieši tehnoloģijas padara mūs vairāk ierobežotus un vientuļākus. To šobrīd redzam ļoti skaidri. Enerģija caur ekrānu neplūst,» saka cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.

Jā, virtuālajā vidē trūkst liela daļa neverbālās komunikācijas, saziņa nereti kļūst vienkāršota. «Bet, ja izšķiršanās ir starp «nekādi» un «šādi», tad «šādi» ir daudz labāk!» saka Gunta Anča. Daudziem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām digitālās iespējas ir vienīgās. Nereti tāpēc, ka arī 21. gadsimtā joprojām aktuāla problēma ir vides pieejamība. It īpaši cilvēkiem, kuri nedzīvo Rīgā vai kādā no lielajām pilsētām. «Vietas, kurās vienkārši netiec iekšā!» saka Anča.

Arī Sustento rīkotie pasākumi pārcelti uz virtuālo vidi un nesuši jaunas atziņas. «Parasti, ja bija uzaicināti 100 cilvēki, atbrauca 60. Bet ir pandēmija, jāveido sēde attālināti, un pēkšņi saproti, ka 100 cilvēku vietā ir 400. Tie ir cilvēki, kuri nekad tur nebūtu bijuši.» Vai pandēmijas uz priekšu pagrūstās digitālās iespējas neradīs priekšstatu, ka vides pieejamība vairs nav problēma? Diemžēl arī šāds jautājums nereti šķērso Sustento vadītājas prātu.

Ja cilvēki «iesēžas» mājās, viņi bieži vairs nemēģina pārvarēt šķēršļus, lai nākamreiz atnāktu.

«IT vide mums ir visapkārt, ne velti 21. gadsimtu saucam par tehnoloģiju un pārmaiņu laikmetu,» saka paralimpiskais jātnieks Rihards Snikus, kurš papildus pamatnodarbei apguvis arī programmēšanu. «Zināšanas, ko esmu ieguvis, kopumā nekur nav pazudušas, saprotu, kā lietas darbojas. Pašlaik mans galvenais darbs ir jāšanas sports, bet gribētos arī kaut ko no mājām darīt, kaut visvienkāršākos darbiņus, kas saistīti ar IT vidi un ievades informāciju,» viņš raksta, kad sazināmies Facebook sarakstē.

Tehnoloģijas ir daļa no viņa dzīves jau sen. Virtuālajā vidē norit gan ikdienas komunikācija, gan gatavošanās darbam. «Piemēram, mobilā lietotne Eqoilab, ko nesen atklāju, ir speciāli izstrādāta jāšanas sportam. Lieliska programma, kas uzskaita pilnīgi visu, ko esi treniņos darījis — maršrutu, kalorijas, pagriezienus, ātrumu un daudz ko citu.» Kā daudziem, arī viņam izklaide ir saistīta ar dažādām lietotnēm un sociālajiem tīkliem. Kuri ir biežāk lietotie? «Facebook un Instagram. Tur notiek saziņa ar draugiem, bet izmantoju arī daudzus citus sociālos tīklus, it sevišķi YouTube, Twitch platformas. Tās ir kļuvušas par manu TV, tur ir daudz, ko skatīties, var atrast praktiski jebko.»

Tomēr tehnoloģijas un virtuālā vide lielā mērā ir tikai reālās dzīves un cilvēciska kontakta aizvietošana. «Cilvēkiem nav alternatīvas, tāpēc viņi meklē iespējas, kā pavadīt laiku sociālajos tīklos. Bet tas atstāj iespaidu uz fizisko un garīgo veselību. Cilvēki savstarpēji ir kļuvuši svešāki. Ļoti pietrūkst kontaktēšanās un izklaides iespējas, satikt citam citu, samīļot, apskaut, aizbraukt ciemos,» novērojis Rihards.

«Invaliditātes ir dažādas,» uzsver Gunta Anča. Kādam, kas sēž ratiņkrēslā un ikdienā saskaras ar grūtībām kaut kur nokļūt, digitālā vide piedāvā milzīgas iespējas.

«Tā ir iespēja meklēt darbu ārpus Latvijas. Ir zudušas daudzas robežas,»

Gunta Anča, Sustento vadītāja

Taču, lai darba tirgū iesaistītu vairāk cilvēku ar īpašām vajadzībām, it īpaši tehnoloģiju jomā, nereti pietrūkst atbalsta. «Pirmais ir absolūti praktiski, tehniskais atbalsts — lai cilvēks saprot, kas ir «tīms» un kas «zūms».» Šobrīd Sustento īsteno mācības jauniešiem un pieaugušajiem ar īpašām vajadzībām, kā arī pensijas vecuma cilvēkiem, kurās iespējams apgūt programmas Zoom, Microsoft Teams un Webex. Diemžēl šādas iespējas ir fragmentāras, nav neviena stabila finanšu avota, problēmu ieskicē Gunta Anča.

Nākamais atbalsta līmenis ir palīdzības sniegšana atkarībā no katra cilvēka invaliditātes un vajadzībām — kādam tā var būt lielāka tastatūra vai pele, citam ekrānlasītājs, ar kuru varētu strādāt neredzīgs cilvēks. «Bet Latvijas lielākā problēma šobrīd ir tā, ka Nodarbinātības valsts aģentūra palīdz atrast darbu, bet nepalīdz to noturēt,» saka Gunta Anča. «Ir labi, ka atrodi darbu, bet ir ne mazāk būtiski tajā strādāt.»

Atbalsts var būt nepieciešams gan pašam cilvēkam darba laikā, gan darba devējam.

Bet, lai veicinātu jauniešu ar invaliditāti iesaisti uzņēmējdarbībā, Sustento ar partnerorganizācijām Igaunijā un Somijā realizē arī projektu SENsationalSTEM. Apzīmējums STEM (Science, Technology, Engineering un Mathematics) tiek lietots, runājot par dabaszinātņu un tehnoloģiju jomām, kurās aktīvi varētu strādāt arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. Taču tieši šajās jomās jauniešiem ar invaliditāti iespējas var izrādīties vismazākās, jo trūkst iespēju biznesa un tehnoloģiju izglītībā. Projekta mērķis ir nedaudz uzirdināt augsni šādām idejām. «Dot pirmo grūdienu, ideju, atspērienu.»

Foto — Marcus Aurelius, Pexels.com

Dalīties ar rakstu

Ierīču iztirgošana

Īpaši izdevīgas cenas viedierīcēm un aksesuāriem

Iegādāties

Galaxy S25

Iemūžini eglītes mirdzumu un ģimenes smaidus ar Galaxy S25 lielisko kameru - asi kadri arī tumsā. Pie pirkuma dāvanā galda spēle.