21.07.2021

Digitālās prasmes ir mazāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju

No sadarbības ar žurnālu IR

Digitālajās prasmēs krietni atpaliekam no citu Eiropas valstu iedzīvotājiem. Vai tiešām katram no mums jāiemācās programmēt un jāzina, pēc kādiem algoritmiem darbojas mākslīgais intelekts?

Pandēmijas dēļ savas digitālās prasmes gada laikā nācies uzlabot kosmiskā ātrumā — e-komercija ir uzplaukusi, tikšanās un prāta vētras notiek videosaziņas platformās, darbs un mācības — attālināti. Taču pandēmija kādreiz beigsies, bet digitalizācija neapstāsies. Attālinātais darbs būs jaunā norma.
Un tajā kritiska loma būs digitālajai drošībai: kā notiek failu uzglabāšana, kāda ir mājas tīkla drošība, atjauninājumu ieviešana, paroļu politika. Vadītāji uzskata — tieši darbiniekiem jākļūst par digitālo pārmaiņu virzītājspēku. Prasmes strādāt ar viedierīcēm, programmatūrām un lietotnēm kļūs aizvien svarīgākas.

Bet ko tas īsti nozīmē? Kā ielēkt digitālās transformācijas ātrvilcienā un neizkrist no tā ārā kā no veciem ratiem?

Pēc Eurobarometer socioloģiskās aptaujas datiem, Latvijā vairāk nekā 70% iedzīvotāju domā, ka viņiem ir pietiekamas prasmes digitālo tehnoloģiju izmantošanai ikdienā. Tikai 10% ir atzinuši, ka viņiem nav nepieciešamo prasmju, bet 13% par to šaubās.
Bet šaubīties vajadzētu vairāk. 28 valstu, arī Latvijas, progresu digitalizācijas jomā mēra ar Eiropas Savienības digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI), un pērn Latvija tajā ierindojās ne pārāk augstajā 18. vietā. Salīdzinot ar 2019. gadu, noslīdējusi par trim vietām.
Spriežot pēc indeksa mērījumiem,

Latvijā ir laba elektroniskās pārvaldes pakalpojumu kvalitāte, lielisks platjoslas pārklājums ar ātriem ļoti augstas veiktspējas tīkliem, un 5G nodrošināšanai valstī jau ir piešķirts radiofrekvenču spektrs.

Taču digitālo prasmju vērtējumā atrodamies 5. vietā no beigām. Digitālās prasmes vismaz pamata līmenī ir tikai 43% latviešu, bet virs pamatlīmeņa — 24%. Tas nozīmē, ka vairums no mums savas digitālās spējas nav attīstījuši. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju speciālistu ir tikai 1,7% no Latvijā nodarbināto kopskaita, kas ir gandrīz divreiz mazāk nekā ES vidēji. Vēl mazāk IKT jomā strādā sieviešu — tikai 1% no nodarbināto sieviešu skaita ir šīs jomas speciālistes.

UNESCO digitālās prasmes ir definējis kā prasmju kopumu izmantot digitālās ierīces, lietotnes un tīmekli, lai iegūtu un lietpratīgi izmantotu informāciju.

Šādas prasmes ļauj cilvēkiem radīt un dalīties digitālajā saturā, komunicēt, sadarboties un risināt problēmas attālināti. Tas ir svarīgi, lai iedzīvotāji varētu pilnveidoties un būt sociāli aktīvi visa mūža garumā. Taču cilvēks ar labām digitālajām prasmēm var izmantot arī tehnoloģiju paplašinātās iespējas. Viņš saprot, kas ir un kā darbojas mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās, pārvalda datu analīzi.
Kāpēc šādu prasmju trūkst? Neesam novērtējuši mācīšanās nozīmi, atbild informācijas un tehnoloģiju jomas eksperti. Microsoft vadītāja Baltijas valstīs Renāte Strazdiņa uzskata, digitālās tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka to dotās iespējas vairs nav iespējams apgūt tikai lietojot.

«Vispirms ir jāiemācās: jāizlasa instrukcija, jānoskatās videopamācība, jāpiedalās kādā vebinārā. Ir jāpamēģina un jākļūdās. Pieņemu, ka ne visi mācīšanās procesu uzskata par prioritāti.»

«Pēdējā gada laikā ir bijušas daudzas reizes, kad esmu apzināti mācījusies. Strādāju tehnoloģiju uzņēmumā, bet arī man daudzas lietas ir jāapgūst,» saka Strazdiņa. Pandēmijas gads daudzus ir piespiedis mācīties. Eiropā vidēji 62% uzskata, ka pēdējā gada laikā viņu digitālās prasmes ir uzlabojušās. Piemēram, Microsoft Teams lietotāju skaits aizvadītā gada laikā pasaulē palielinājies par 280%. Lai nodrošinātu pilnīgi vai daļēji attālinātās mācības, Microsoft Teams šobrīd izmanto vairāk nekā 200 miljonu skolēnu, studentu, pasniedzēju, skolotāju un izglītības iestāžu vadītāju visā pasaulē. Baltijas valstīs aptuveni puse skolēnu un studentu mācās Microsoft Teams.
Taču Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, Latvijas Universitātes profesore Signe Bāliņa mudina neapstāties pie tā, ko esam iemācījušies. Vajadzīga arī izpratne par algoritmiem, prasmes, kas saistītas ar procesu automatizāciju un lietotņu radīšanu, pamatzināšanas datu analīzē. Pieaugot e-komercijas nozīmei, pieprasītas kļuvušas arī prasmes mājaslapu izveidē un uzturēšanā, zināšanas par digitālo mārketingu.

«Visiem nav jābūt IT speciālistiem, bet sapratne par šīm lietām ir ļoti svarīga. Ja tā ir, mēs esam gatavi domāt citā līmenī.»

Tīmeklī atrodami daudz bezmaksas un maksas mācību materiālu, attālināti tiek rīkoti kursi, vebināri, mācību video digitālo prasmju uzlabošanai. Ir viegli apjukt. Lai izvēlētos labāko variantu, Signe Bāliņa un Renāte Strazdiņa iesaka uzdot sev jautājumu, kādas prasmes būs iespējams lietot ikdienā. Jāsaprot, kādas zināšanas un digitālās prasmes var uzlabot darbu jomā, kurā cilvēks jau strādā.
«Piemēram, ja cilvēks grib vizualizēt statistiski iegūtu informāciju, ļoti daudzi tehnoloģiju ražotāji un IT uzņēmumi rīko vebinārus,» stāsta Strazdiņa. «Man patīk LinkedIn Learning, kur var piekļūt ļoti labiem, praktiskiem kursiem par tehnoloģiju lietojumu. 8—12 mācību stundās iegūt pamatzināšanas un izpratni. Pēc tam atliek tikai turpināt būvēt savas prasmes.»
Bāliņa iesaka vispirms atlasīt kursus, kuros var iegūt prasmju pamatlīmeni. Kad tie pabeigti, būs lielāka skaidrība, kā turpināt pilnveidi.

Vietnes, ar kuru palīdzību sameklēt iespēju uzlabot digitālās prasmes:

Gudralatvija.lv
Linkedin.com/learning
Rigatechgirls.com
Startit.lv
Startdesign.lv
Elementsofai.lv

Foto — Anna Shvets, Pexels.com

Dalīties ar rakstu

Ierīču iztirgošana

Īpaši izdevīgas cenas viedierīcēm un aksesuāriem

Iegādāties

Galaxy S25

Iemūžini eglītes mirdzumu un ģimenes smaidus ar Galaxy S25 lielisko kameru - asi kadri arī tumsā. Pie pirkuma dāvanā galda spēle.