7.07.2021
Kā nenosirmot un nebankrotēt: vecāku čata pārdzīvošanas stratēģijas
No sadarbības ar žurnālu IR
Ir daži brīži dzīvē, kad ir nenormāli svarīgi nostāties vienā vai otrā pusē. Piemēram, karā. Arī tad, kad jāizšķiras — drīkst vai nedrīkst vilkt zeķes sandalēs. Un, protams, kad jālemj, vai bērniem svētku paciņā būs saldumi vai tomēr izglītojošas grāmatiņas un ekoloģiski pekanriekstu un čia sēkliņu našķīši. Bez cukura.
1. stratēģija — šaubīgo pārliecināšana
Vēlams būtu to izlemt, pirms atbildēt uz liktenīgo jautājumu kopējā čatā. Un no savām pozīcijām neatkāpties, pat ja nāksies mainīt bērnudārzu. Vai visu pasākumu izlikties, ka filmē savu mazulīti, lai tikai izvairītos no acu kontakta ar vecākiem no pretējās nometnes.
Stratēģija ir vienkārša. Pieņemsim, ka esat sentimentālo, padomju bērnību un bārkstaino Ziemassvētku konfekšu piedzīvojušo pulciņā. Jums šķiet, ka bez saldumiem nav svētku. Viens variants ir nopirkt paciņas pašam un nostādīt pārējos fakta priekšā. «Vakar biju bāzē, paciņām tik laba cena, ka nevarēja neņemt. No katra 2,5. Naudu atstāt Megijas skapītī.»
Īsa ziņa kopējā čatā un tīri papīri!
Tas gan prasīs nelielus ieguldījumus, bet ar laiku atmaksāsies.
Otrs variants ir pārliecināt šaubīgos. Jāraksta būs daudz un vēlams prasmīgi jāspēlē uz jūtām. Izstāstiet pārējiem, cik ļoti jūs gaidījāt to saldumu paciņu, cik daudz kā jums bērnībā trūka. Neaizmirstiet arī ik pa laikam piebilst, ka savam bērnam citos dzīves brīžos nodrošināt veselīgu, sabalansētu un sezonālu uzturu. Bet svētki ir izņēmums! Ja paveiksies, pārējo vecāku sirdis salūzīs.
2. stratēģija — ar galvu smiltīs
Taču īsu brīdi pēc tam, kad beigušies paciņu kari, kopējā sarakstē, ko nīgrākie tēvi paspējuši apklusināt jau septembrī, pienāk ziņa par izlaidumu. Aktīva mammīte uzraksta šķietami nevainīgu jautājumu: «Mūsu mīļie bērniņi šogad piedzīvos pirmo izlaidumiņu. Vai ir kāda doma par dāvanu audzītēm?» Katras vecāku grupiņas mērķis, tuvojoties izlaidumam, ir sagādāt skolotājām labākās dāvanas. Nav pat svarīgi, vai bērns absolvē prestižu augstskolu vai vietējo bērnudārzu. Nē! Patiesībā bērnudārzā audzinātājas sajūsma ir jānoķer pat vēl vairāk. Taču atsaucība sākumā nav liela. Turpmākos mēnešus kāds ik pa laikam iemet kādu saiti uz Facebook izlekušu reklāmu, kas piedāvā, viņaprāt, jēdzīgu iespēju apdrukāt kādu sadzīvē noderīgu priekšmetu. Kāds ierosina vienkārši savākt naudu. Taču īstā sarakste sākas vēlāk.
Maijā, kad tiem, kam ir vairāki bērni, nevajadzētu sākt spēlēt ballīšu spēli — iedzert par katru ziņu telefonā, kas aicina kaut kādam mērķim vākt naudu.
Sanāks ātri sareibt. Lai izdotos pārdzīvot šo laiku, neapkaunojot ne sevi, ne skolotājus, svarīgi saprast, kāds ir dāvanas patiesais mērķis. Parādīt, kura ģimene veiksmīgāka un kurš sīkais drīzāk būtu kronējams par pasaules karali. Ja jūsu mērķis ir tikai izdzīvot, droši varat saraksti kādu laiku nelasīt, neilgi pirms pasākuma tajā ieskatīties un noskaidrot, cik un kam jāatdod. Gan jau skopākie tāpat būs spējuši sākotnējās ambīcijas aplauzt, un tiksit sveikā ar piecīti.
3. stratēģija — novelt vainu uz skolotājiem
Varētu likties, ka pēc svētkiem dzīve sarakstē atgriezīsies normālās sliedēs. Bet tad pienāk TĀ ziņa. «Es negribu nevienu lieki satraukt, bet Marta šodien pārnāca mājās ar aizdomīgu zilumu uz pleca. Kad viņai uzmanīgi centos pajautāt, kas noticis, meitiņa atzinās, ka Jānis viņai iekodis.» Jā, izrādās, ežu grupas Jānītis sācis kost! Šādas ziņas vienmēr ievibrē telefonā vēlu. Mamma vispirms ilgi domājusi, vai vispār rakstīt. Varbūt mēģināt parunāt ar Jānīša vecākiem individuāli. Tētis iebildis, ka bērni paši visu atrisinās. Bet tad mamma tomēr nolēma uzrakstīt.
Un čats uzsprāga!
Veselas rindkopas pārrakstītas no svaigi iznākušās populārās grāmatas par bērnu emocionālo audzināšanu, apšaubāmas saites uz visiem iespējamajiem bērnkopības portāliem un forumiem. Personīgā pieredze. Pat tad, kad jārunā, kā no «košanas» atradināt naktssargu, kurš pieļāva, ka tiek apzagta uzņēmuma velonovietne, jo bija aizmidzis, viedokļu dažādība nav tik liela. Ap rītu secinājums ir viens — jāparunā ar audzinātāju. Lai viņa tiek galā! Tā vispār ir visdrošākā pieeja — atbildību uzkraut skolotājām. Ideāli, ja audzinātājas uzreiz var pievienot sarakstei. Pirmkārt, vecāki drusku pierausies un nerakstīs visu, kas ienāk prātā. Otrkārt, būs, kur ierakstīt katru jauno lamuvārdu, ko pumpuriņš atnesis mājās. Sašutuma pilna ziņa čatā (protams, minot tikai «sliktā» vārda pirmo un pēdējo burtu, pārējos lai kautri sedz zvaigznītes) ir drošākais alibi, pat ja labi zināt, ka, visticamāk, tieši jūsējais ir tas, kurš uz grupiņu aizvazāja rupjību. Jo vecāku čats — tā ir vieta, kur savu patieso seju nevienam neatklāj.
Vēlams būtu to izlemt, pirms atbildēt uz liktenīgo jautājumu kopējā čatā. Un no savām pozīcijām neatkāpties, pat ja nāksies mainīt bērnudārzu. Vai visu pasākumu izlikties, ka filmē savu mazulīti, lai tikai izvairītos no acu kontakta ar vecākiem no pretējās nometnes.
Stratēģija ir vienkārša. Pieņemsim, ka esat sentimentālo, padomju bērnību un bārkstaino Ziemassvētku konfekšu piedzīvojušo pulciņā. Jums šķiet, ka bez saldumiem nav svētku. Viens variants ir nopirkt paciņas pašam un nostādīt pārējos fakta priekšā. «Vakar biju bāzē, paciņām tik laba cena, ka nevarēja neņemt. No katra 2,5. Naudu atstāt Megijas skapītī.»
Īsa ziņa kopējā čatā un tīri papīri!
Tas gan prasīs nelielus ieguldījumus, bet ar laiku atmaksāsies.
Otrs variants ir pārliecināt šaubīgos. Jāraksta būs daudz un vēlams prasmīgi jāspēlē uz jūtām. Izstāstiet pārējiem, cik ļoti jūs gaidījāt to saldumu paciņu, cik daudz kā jums bērnībā trūka. Neaizmirstiet arī ik pa laikam piebilst, ka savam bērnam citos dzīves brīžos nodrošināt veselīgu, sabalansētu un sezonālu uzturu. Bet svētki ir izņēmums! Ja paveiksies, pārējo vecāku sirdis salūzīs.
2. stratēģija — ar galvu smiltīs
Taču īsu brīdi pēc tam, kad beigušies paciņu kari, kopējā sarakstē, ko nīgrākie tēvi paspējuši apklusināt jau septembrī, pienāk ziņa par izlaidumu. Aktīva mammīte uzraksta šķietami nevainīgu jautājumu: «Mūsu mīļie bērniņi šogad piedzīvos pirmo izlaidumiņu. Vai ir kāda doma par dāvanu audzītēm?» Katras vecāku grupiņas mērķis, tuvojoties izlaidumam, ir sagādāt skolotājām labākās dāvanas. Nav pat svarīgi, vai bērns absolvē prestižu augstskolu vai vietējo bērnudārzu. Nē! Patiesībā bērnudārzā audzinātājas sajūsma ir jānoķer pat vēl vairāk. Taču atsaucība sākumā nav liela. Turpmākos mēnešus kāds ik pa laikam iemet kādu saiti uz Facebook izlekušu reklāmu, kas piedāvā, viņaprāt, jēdzīgu iespēju apdrukāt kādu sadzīvē noderīgu priekšmetu. Kāds ierosina vienkārši savākt naudu. Taču īstā sarakste sākas vēlāk.
Maijā, kad tiem, kam ir vairāki bērni, nevajadzētu sākt spēlēt ballīšu spēli — iedzert par katru ziņu telefonā, kas aicina kaut kādam mērķim vākt naudu.
Sanāks ātri sareibt. Lai izdotos pārdzīvot šo laiku, neapkaunojot ne sevi, ne skolotājus, svarīgi saprast, kāds ir dāvanas patiesais mērķis. Parādīt, kura ģimene veiksmīgāka un kurš sīkais drīzāk būtu kronējams par pasaules karali. Ja jūsu mērķis ir tikai izdzīvot, droši varat saraksti kādu laiku nelasīt, neilgi pirms pasākuma tajā ieskatīties un noskaidrot, cik un kam jāatdod. Gan jau skopākie tāpat būs spējuši sākotnējās ambīcijas aplauzt, un tiksit sveikā ar piecīti.
3. stratēģija — novelt vainu uz skolotājiem
Varētu likties, ka pēc svētkiem dzīve sarakstē atgriezīsies normālās sliedēs. Bet tad pienāk TĀ ziņa. «Es negribu nevienu lieki satraukt, bet Marta šodien pārnāca mājās ar aizdomīgu zilumu uz pleca. Kad viņai uzmanīgi centos pajautāt, kas noticis, meitiņa atzinās, ka Jānis viņai iekodis.» Jā, izrādās, ežu grupas Jānītis sācis kost! Šādas ziņas vienmēr ievibrē telefonā vēlu. Mamma vispirms ilgi domājusi, vai vispār rakstīt. Varbūt mēģināt parunāt ar Jānīša vecākiem individuāli. Tētis iebildis, ka bērni paši visu atrisinās. Bet tad mamma tomēr nolēma uzrakstīt.
Un čats uzsprāga!
Veselas rindkopas pārrakstītas no svaigi iznākušās populārās grāmatas par bērnu emocionālo audzināšanu, apšaubāmas saites uz visiem iespējamajiem bērnkopības portāliem un forumiem. Personīgā pieredze. Pat tad, kad jārunā, kā no «košanas» atradināt naktssargu, kurš pieļāva, ka tiek apzagta uzņēmuma velonovietne, jo bija aizmidzis, viedokļu dažādība nav tik liela. Ap rītu secinājums ir viens — jāparunā ar audzinātāju. Lai viņa tiek galā! Tā vispār ir visdrošākā pieeja — atbildību uzkraut skolotājām. Ideāli, ja audzinātājas uzreiz var pievienot sarakstei. Pirmkārt, vecāki drusku pierausies un nerakstīs visu, kas ienāk prātā. Otrkārt, būs, kur ierakstīt katru jauno lamuvārdu, ko pumpuriņš atnesis mājās. Sašutuma pilna ziņa čatā (protams, minot tikai «sliktā» vārda pirmo un pēdējo burtu, pārējos lai kautri sedz zvaigznītes) ir drošākais alibi, pat ja labi zināt, ka, visticamāk, tieši jūsējais ir tas, kurš uz grupiņu aizvazāja rupjību. Jo vecāku čats — tā ir vieta, kur savu patieso seju nevienam neatklāj.
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Atstāj numuru, atzvanīsim!
Tarifu plāni
Mājas internets
Biznesam
Paldies! Tavs pieteikums saņemts. Sazināsimies tuvāko dienu laikā, tikmēr uzzini, kas jauns Tele2!
Pieteikt citu numuru - lai draugs, mamma vai kaimiņš arī tiek pie laba piedāvājuma!
Paldies! Tavs pieteikums saņemts. Sazināsimies tuvāko dienu laikā, tikmēr uzzini, kas jauns Tele2!
Pieteikt citu numuru - lai draugs, mamma vai kaimiņš arī tiek pie laba piedāvājuma!
Saistītie raksti
27.11.2025
Personīgais miers ir svarīgāks par ierakstu sociālajos tīklos. Saruna ar Kasparu Blūmu-Blūmani
“Bieži vien tiek uzskatīts, ka, ja tu esi influenceris, tad tu neko nedari. Zem šīs nodarbošanās patiesībā slēpjas daudz zināšanu un prasmju,” saka digitālā satura veidotājs Kaspars Blūms-Blūmanis (Kasher Bloom). Noklausies jaunāko...
10.11.2025
Ar krusta pārmešanu diez vai pietiks. Saruna ar režisoru Viesturu Meikšānu.
Vai zināji, ka labi nostādīta balss palīdz labāk pārdot? Vai ar krusta uzmešanu būs pietiekami, lai labi uzstātos publikas priekšā? Kur likt rokas un kāds žests var palīdzēt pārtraukt runātāju? Noklausies aizraujošu sarunu ar režisoru un...
15.10.2025
Viedierīcēm nevajadzētu regulēt mūsu noskaņojumu. Saruna ar Edmundu Vanagu.
“Ir viens interesants pētījums, kura dati parāda, ka pirmais, ko bērns ierauga savā apzinātajā dzīvē, ir viedierīce, jo mēs – pieauguši, ļoti intensīvi tās lietojam,” saka klīniskais psihologs Edmunds Vanags.
Kas bērnam tiek...

































