Ieva Štāle

“Mācīšanās prieks un motivācija lielā mērā ir atkarīga no pedagoga un no mācību vides kopumā. Arī ļoti sarežģītas tēmas var pasniegt interesanti un aizraut skolēnu,” saka Anžela Džafarova, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas informātikas skolotāja un Jauniešu programmēšanas skolas Datorium vadītāja, vaicāta par to, kas bērniem visvairāk patīk datorstundās, ko viņi apgūst ar prieku, kādas datorspēles patlaban ir modē un ko pedagogi nojauš par bērnu prātos valdošo drošu internetvides lietošanu.

Visu tagad un uzreiz

Anžela Džafarova aizvadītajā mācību gadā piedalījās izglītības programmas īstenošanā, kur vidusskolas klašu skolēni piecās grupās attālināti apguva programmēšanu. Projektā, kurš tika īstenots sadarbībā ar Datorium, bija iesaistījušās piecas skolas – Dobeles Valsts ģimnāzija, Daugavpils Valsts ģimnāzija, Grīziņkalna vidusskola, Ulbrokas vidusskola un Jūrmalas Valsts ģimnāzija, kopumā iesaistoties vairāk nekā 180 skolēniem. “No savas pieredzes varu teikt, ka mūsu programmēšanas skolā nodarbības vada pieredzējuši programmētāji, kas ikdienā strādā IT uzņēmumos, savukārt nodarbības ir balstītas uz praktiskiem piemēriem un praktisku iemaņu veidošanu – un skolēniem tas ļoti patīk, jo viņi īsā laikā veido reālas aplikācijas un dažādus risinājumus, rāda savus darbus vienaudžiem, apspriež un uzlabo savus projektus. Tā veidojas interese un motivācija,” stāsta Anžela Džafarova. 

Savukārt grūtāk bērniem padodas savu kļūdu meklēšana un labošana, kas ir svarīgs programmētāja uzdevums, jo praktiski nekad neviens kods netiek uzrakstīts uzreiz bez kļūdām. Anžela: “Skolēniem gribas visu tagad un uzreiz, bet patiesībā tāpat kā daudzās citās jomās, lai sasniegtu labu rezultātu, ir cītīgi jāstrādā, un ja gadās paklupt, jāspēj piecelties un turpināt ceļu uz savu mērķi.”

Ko rāda speciālistu pieredze, vai daudzi jaunie cilvēki sapņo kļūt par IT speciālistiem? Eļčins Džafarovs, Jauniešu programmēšanas skolas Datorium dibinātājs un vadošais pasniedzējs: “Ir jaunieši, kas skaidri zina, ka savu karjeru veidos IT nozarē, bet ne visi. Mēs savās nodarbībās bieži runājam par to, ka programmēšana šobrīd ir tik pat vajadzīga kā lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas prasmes. Jo tā ir saziņas veids ar datoru pasauli un mēs ikdienā redzam, cik ātri šobrīd digitalizējas gan medicīna, gan finanses, transporta nozare, izglītība, jurisprudence un faktiski jebkura cita nozare. Tehnoloģijas attīstās ļoti ātri un jaunietim ar programmēšanas zināšanām ikvienā profesijā būs daudz vairāk izaugsmes iespēju un konkurētspējīgu priekšrocību.” 

Spēles vairs nav tikai izklaide

Kādas datorspēles patlaban jauniešu vidē ir visiecienītākās? “Nenoliedzami, spēles ir šodienas jaunatnes (un ne tikai) populārs izklaides veids un arī komunikācijas vide. Jaunieši spēlē dažāda žanra datorspēles, dominē spēles ar komandas sacensības garu, kur jaunieši spēlē sacenšoties komandās – bieži vienā spēlē satiekas jaunieši no dažādām pasaules valstīm. Spēļu žanra un veida izvēle krasi atšķiras meitenēm un puišiem,” skaidro Anžela, viņa turpina: “Puiši biežāk izvēlas aktīvākas un agresīvākas spēles, kas pārsvarā ir FPS žanra spēles (First Person Shooter) žanra spēles jeb šaujamspēles tādas kā Counter-Strike: Global Offensive, Fortnite, PUBG un līdzīgas. Savukārt meitenes labprātāk spēlē SandBox žanra spēles (tiek sauktas arī par life simulation spēlēm) kā piemēram, SIMS4 un MineCrafft, lai gan arī meiteņu vidū ir diezgan daudz arī FPS šaujamspēļu dalībnieču – piemēram, Datorium servera vairāku meiteņu vidū iecienīta ir Valorant spēle,” skaidro Anžela.
Eļčins Džafarovs turpina: “Jāatzīst, ka šobrīd spēles nav vairs tikai izklaide un tikai laika nosišana – strauji notiek tā saucamais geimifikācijas process, kur datorspēles tiek izmantotas dažādās nozarēs. Geimifikācijā izmanto cilvēku dabīgās vēlmes sacensties, socializēties, pierādīt sevi un citas lai veicinātu iesaistīšanos spēlē. Savukārt spēles nolūks var būt dažāds.”

Piemēram: ir spēles, kas izglīto tās spēlētājus matemātikā, fizikā, mūzikā u.c. jomās. Medicinā veido spēles, kas palīdz pacientiem atgūt kustības pēc traumām un operācijām, tirdzniecībā veido spēles, lai veicinātu pircēju lojalitāti. Uzņēmumiem tiek izstrādātas spēles, kas palīdz jaunajiem uzņēmuma darbiniekiem ātrāk iemācīties sava darba specifiku. Ir spēles kurās mājsaimniecības sacenšas zaļākā enerģijas patēriņā, savukārt autobraucējiem ir aplikācijas, ir spēles, kas veicina ceļa satiksmes noteikumu ievērošanu un atļautā ātruma ievērošanu. “Tāpēc šodien mēs vairs nevaram teikt, ka visas spēles ir kaitīgs ieradums un laika izšķiešana. Arī mūsu skolā jaunieši veido paši savas spēles, mēs organizējam GameJam, kurā komandas sacenšas spēļu izveidē, kur realizē savas kreatīvas un tehniskas prasmes darbojoties komandās,” stāsta Eļčins.

Aspekta divas puses

“Ikdienā es palīdzu sadraudzēties ar mūsdienīgām tehnoloģijām gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, jo digitālās prasmes šodien ir ļoti nepieciešamas ikvienam. Un no savas pieredzes es varu teikt, ka lielākoties problēmas ar drošību internetā 90 % gadījumos rodas pašu lietotāju paviršības dēļ. Bieži aizmirstam izlogoties no saviem profiliem, ļaujot citiem piekļūt saviem datiem. Bieži neuzliekam ierīcēm vai saviem profiliem drošas paroles,” novērojusi Anžela. 

Otra problēma ir tā saucamā “incognito” problēma, kad socializējoties tu patiesībā nezini ar ko sarunājies, jo cilvēks šādā vidē var viegli noslēpt savu identitāti. Eļčins: “Šim aspektam ir divas puses. Pirmā, pozitīvā, ļauj jauniešiem ļoti veiksmīgi pārvarēt kompleksus, un atvērti komunicēt un veidot kopīgus projektus ar vienaudžiem. Mēs gan klātienes, gan tiešsaistes jauniešu izglītībā jau vairākus gadus novērojam, ka online aktivitātēs jaunieši reizēm komunicē aktīvāk un dzīvāk, nekā klasē. Jāatzīmē, ka incognito vidē pusaudži ar speciālajām vajadzībām ļoti veiksmīgi integrējas jauniešu vidū, mūsu skolā arī redzam šādus pozitīvus piemērus. Otrā, negatīvā iezīme: šīs anonīmās vides ļaunprātīgas izmantošanas risks. Par šo daudz runājam ar jauniešiem un skaidrojam, ka nevajag dalīties ar saviem personīgiem datiem ar visiem pēc kārtas internetā. Šo problēmu palīdz risināt online kopienas jeb community. Piemēram, mūsu Datorium Discord serverī ir ap 1600 jauniešu no visas pasaules, kur pašlaik domē jaunieši no Latvijas. Esot kopienā, piedaloties pasākumos, runājot ar pārējiem dalībniekiem, ar laiku lielā mērā kļūst skaidrākas personu intereses, uzvedība, komunikācijas stils un citi atribūti. Tas ir kopienas spēks un no drošības viedokļa, būt kopienā ir daudz draudzīgāk nekā nejauši satikt cilvēkus internetā un ar viņiem komunicēt.”

Bet kas būtu jāzina, lai interneta lietošana būtu droša? “Privātums. Nevajag kopīgot pārāk daudz attēlu, audio un tekstuālu informāciju par sevi nejaušos sociālajos tīklos, spēļu tiklos un līdzīgas vietnēs. Es pat neieteiktu sūtīt pārāk privātus datus draugiem WhatsApp, SnapChat, un līdzīgas kumunikāciju aplikācijās, jo neviens nevar garantēt 100% datu drošību internetā. Tas var kādam ļaunprātīgam cilvēkam kalpot kā vērtīgs materiāls. Un jāatceras, ka šobrīd praktiski nav iespējams izdzēst informāciju par sevi no interneta, un tas viss paliek tur uz mūžu,” brīdina programmēšanas skolas Datorium vadītāja, viņa piebilst: “Nejaušu kontaktu vietā efektīvāk ir meklēt online kopienas pēc interesēm un sazināties tajās, ar laiku saprotot, kas uztur kopienu, kādi ir tās mērķi, un kādi ir tās dalībnieki. Ja rodas kāda problēma, piemēram draudi, krāpšanas pazīmes, vai citas negatīvas darbības, tad ātri jāziņo vecākiem, pasniedzējiem savā skolā vai citiem pieaugušajiem, kam jaunietis uzticas.”