Kā palīdzēt bērnam, lai lūkošanās viedierīcēs neapdraud redzi

Pērn daudzu bērnu vecāki satraucās, kā attālinātās mācības ietekmēs skolnieka redzes veselību. Acu ārsti atzīst, ka nav novērojuši būtisku redzes pasliktināšanos bērniem, kuri kopā ar vecākiem centās ievērot veselīgus viedierīču lietošanas paradumus. Uzsākot jaunu mācību gadu, Veselības centru apvienības oftalmoloģe Vita Sperga sniedz padomus, kā palīdzēt bērnam, lai lūkošanās ekrānos neapdraudētu redzi.

Bīstamās tendences

Jaunāko klašu bērnu vecākiem vajadzētu pārliecināties, vai mazais tiek galā ar redzes slodzi, kas palielinājusies, uzsākot mācības skolā. Vai bērns grib lasīt? Vai viņam patīk iesaistīties rotaļās un uzdevumos, kuros jāspēlējas ar krāsām un to atšķiršanu? Pirms uzsākt mācības 1. klasē, ir jāveic obligātā redzes pārbaude, kurā speciālists konstatē, vai topošā skolnieciņa redzes sistēma ir pareizi attīstījusies, vai bērns var atšķirt krāsas, vai abas acis redz vienādi labi, vai nav tālredzība, tuvredzība vai astigmātisms. “Diemžēl šajā vecumā bērni nesūdzas vecākiem, ja viņi redz slikti, jo nezina, ka var redzēt citādāk – labāk. Tāpēc vecākiem vajadzētu pievērst īpašu uzmanību bērnu redzei jaunākajās klasēs. Piemēram, vai nav tā, ka bērns nelabprāt iesaistās rotaļās ar citiem bērniem, kuri atpazīst krāsas. Ja mazais ātri nogurst, ja ir mācīšanās grūtības vai jebkādas ar redzi un acīm saistītas sūdzības, vajadzētu tūlīt doties pie acu ārsta,” norāda oftalmoloģe.     

Speciāliste atzīst, ka pērn attālinātā mācīšanās pie viedierīcēm tomēr nav būtiski palielinājusi to bērnu skaitu, kuriem attīstījusies tuvredzība vai citas acu veselības problēmas. “Bīstama tendence, kas diemžēl aktuāla nu jau vairākus gadus ir tā, ka bērniem vēl pirms skolas uzsākšanas – četru, piecu, sešu gadu vecumā – sāk veidoties dzīves laikā iegūtā tuvredzība. Kādreiz tas notika krietni vēlāk – ap sesto, septīto skolas gadu. Šādas izmaiņas saistītas ar to, ka, neatbilstoši vecumam, bērna redzei ir ilgstoša slodze tuvumā. Dažādos zinātniskās literatūras avotos informācija nedaudz atšķiras, tomēr speciālisti ir vienisprātis – līdz divu gadu vecumam bērniem vispār nevajadzētu lietot elektroniskās ierīces. Vienīgais izņēmums ir ģimenes video zvani, kad mazais sazinās ar vecmāmiņu vai kādu citu viņam nozīmīgu cilvēku,” skaidro ārste un piebilst, ka divu līdz septiņu gadu vecumi bērni pie viedierīcēm drīkst atrasties ne ilgāk par vienu stundu dienā, tomēr – jo mazāk, jo labāk. Pamatskolas vecumā – divas līdz četras stundas dienā. 

Kā attīstās tuvredzība

Tuvredzība sāk veidoties vairāku faktoru ietekmē. Viens no tiem ir ģenētika, tomēr ne visiem bērniem, kuru vecākiem ir brilles, tās arī būs nepieciešamas. Taču šis faktors būs noteicošais, kādēļ bērnu redzes veselībai jāpievērš papildu uzmanība visas dzīves garumā. 

Tuvredzība var sākt attīstīties arī, ja bērns ilgstoši tuvumā skatās viedierīcē; viņam ir mazkustīgs dzīvesveids un viņš neiet vai reti iet ārā, kā dēļ pietrūkst saules gaismas. 

“Arī pamatskolas vecāko klašu bērni un pusaudži reizēm nesaka vecākiem, ja izjūt redzes problēmas. Droši vien saņēmuši vecāku rāšanos par pārāk ilgu sēdēšanu pie datora, internetā, pie TV, vai aizrādījumu, ka tā var sabojāt redzi – tāpēc arī noklusē faktu. Pieļaujams, ka domā – tad vecāki pavisam aizliegs izmantot viedierīces. Vecākiem vajadzētu pavērot bērna redzi ikvienā vecumā un būt iejūtīgiem un saprotošiem, izturēties ar cieņu, ja arī kādas redzes problēmas tiek novērotas,” iesaka V. Sperga. 
Visbiežāk tuvredzība sākas pamatskolas vecumā un progresē vidusskolas posmā. Tomēr tas ir individuāli, un var būt gadījumi, kad palielinatas redzes slodzes dēļ tuvredzība sāk attīstīties tikai vidusskolas gados. 

Kompensēt ar veselīgām aktivitātēm

Pandēmija ieviesusi izmaiņas daudzu ģimeņu ikdienā un arī viedierīču lietošanas paradumos. “Diemžēl ierobežot laiku pie viedierīcēm, ekonomējot uz mācībām nepieciešamo, nav iespējams. Tas, ko var darīt – kompensēt to ar veselīgām aktivitātēm. Piemēram, var ierosināt iziet ārā satikties ar draugiem, ģimene kopā var doties garās pastaigās vai kaut ko uzspēlēt svaigā gaisā. Vecāki varētu rādīt priekšzīmi un vakarus pavadīt, atpūšoties citādāk, nevis pie viedierīcēm, jo bērni patiešām uzvedības modeļus apgūst atdarinot,” atgādina oftalmoloģe. 

Ja iespējams izvēlēties, kuru viedierīci izmantot, jāņem vērā, ka salīdzinoši nekaitīgāks redzei ir televizors. Pie tā bērni nesēž tik saspringti kā pie mobilā tālruņa vai datora, skatās brīvāk, neaizmirstot arī par acu mirkšķināšanu. Ārste norāda, ka redzes veselībai sliktākā poza, kādā bērni mēdz mācīties, ir guļot gultā uz vēdera un rokās turot mobilo telefonu. Ja vien ģimene var nodrošināt, bērna attālināto mācīšanos vislabāk būtu organizēt, mācību saturu skatoties televizora ekrānā. 

Profilaksei

Ja ievēro veselībai nekaitīgus viedierīču lietošanas noteikumus, tās redzi nebojā. Jāņem gan vērā - lietojot viedierīces bez pārtraukuma, acu muskuļi nogurst un bērns var sajust redzes miglošanos, īslaicīgu dubultošanos, acu sausumu, graušanu, grūtības pārslēgties no skatīšanās tuvumā uz skatīšanos utālumā. Diskomforta pazīmes var novērst, ja samazina viedierīču lietošanas ilgumu. 

“Galvenā problēma, kas var piemeklēt, ja nepareizi lieto viedierīces, ir tuvredzība. Ja tuvredzība sākusi attīstīties, to nevar novērst – bērnam būs jāatrod piemērotākās brilles vai kontaktlēcas,” saka ārste. 

Vecākiem ir jākontrolē laiks, ko bērni pavada pie viedierīcēm. Skatoties ekrānos, katras 20 minūtes uz 20 sekundēm obligāti jāņem pārtraukums un jāpaskatās sešu metru attālumā. Vislabākais, kā to izdarīt – pieiet pie loga un skatīties tālumā. 

Ik pēc stundas vajadzētu piecelties no mācību vietas un izkustēties. Ļoti svarīgi, lai bērna darba vieta ir iekārtota ergonomiski, lai ir ērts krēsls, kurā var sēdēt taisnu muguru, kājas balstot uz grīdas. Galdam jāatbilst bērna augumam – sēžot, pleciem jābūt atslābinātiem, elkoņiem novietotiem 90 grādu leņķī. Monitora ekrānam vajadzētu būt novietotam 45 – 70 cm attālumā no acīm, bet ekrāna augšējai malai – vienā līmenī ar acīm vai mazliet zemāk. Tāpat svarīgi sekot līdzi, lai datora ekrāns nav noputējis, netīrs, lai ekrānā neveidojas atspīdums no loga. Gan mācību vietai, gan telpai, kurā bērns mācās, ir jābūt apgaismotai, bet gaismai nav jāžilbina acis. Nedrīkst ekrānu skatīties pilnīgā tumsā; tam ir jābūt nedaudz spožākam par fona apgaismojumu. 
Katru dienu bērnam jākustas svaigā gaisā. Ir pierādīts, ka tiem skolēniem, kuri katru dienu vismaz divas stundas ar kaut ko aktīvi nodarbojas ārā, tuvredzība progresē mazāk. 

Ārste arī norāda - vecāki ar savu piemēru var palīdzēt bērniem apgūt, kā virtuālo pasauli aizvietot ar reālo. Ņemot vērā viedierīču patēriņu un to, ka pie tām pavadītais laiks, visticamāk, pieaug, optimāli būtu bērna redzi pārbaudīt vienu reizi gadā. Ja problēmu un sūdzību nav, var vienoties ar ārstu redzi pārbaudīt retāk. Taču tiklīdz pamanīta kāda redzes problēma, nekavējoties jādodas pie acu ārsta.