7.09.2021

Četras lietas, kurām pievērst uzmanību, rūpējoties par jauniešu labbūtību digitālajā laikmetā

Mobilo sakaru operatora Tele2 un pētījumu centra SKDS veiktajā pētījumā, kur tika aptaujāts 1000 respondentu par paaudžu konfliktiem viedierīču lietošanā un uztverē, lielākā daļa vecāku (60%) norādījuši, ka viņu ģimenē ar bērniem ir interneta un viedierīču lietošanas noteikumi; aptuveni trešdaļa atzinuši, ka tomēr šādu noteikumu nav. Speciālisti ir vienisprātis – noteikumiem ir jābūt. Bet kā pusaudzis akceptē vecāku izvirzītos noteikumus un ko alternatīvi iesāktu, ja viņam nedēļu nebūtu pieejama interneta pasaule, taujājam Ža-nim Ozoliņam (14 g.), kurš sekmīgi mācās vienā no Rīgas ģimnāzijām. Viņš cer nākotnē kļūt par arhitektu – pašlaik mācībās ar matemātiku klājoties labi, vien zīmēšanas prasmes vēl jāuzlabo.

Kādu stundiņu ilgāk...

Jaunā cilvēka rīcībā patlaban ir četras viedierīces – videospēļu konsole Xbox, dators ar diviem monitoriem, viedtelefons un viedpulkstenis.
Žanis atzīst – viņam vecāki ir izvirzījuši viedierīču izmantošanas noteikumus: vasaras brīvlaikā tās ir četras stundas, mācību gada laikā divas stundas pēc skolas uzdevumu paveikšanas. “Domāju, četras stundas – tas ir pietiekami. Mani vecāki ļoti skatās, cik ilgu laiku sēžu pie kompja. Protams, gribētos kādu stundiņu ilgāk, piemēram, lai pabeigtu mačus. Ir tā, ka spēlējot videospēles, maču laikā nedrīkstu iziet no tiem laukā, ir jāpabeidz, citādi būs mīnusi un uz kādu laiku vairs nevarēšu tai mačā ieiet. Vecāki ir saprotoši; kad interneta lietošanas laiks beidzies, bet spēle jāpabeidz, es pajautāju, vai drīkstu turpināt vēl kādas desmit, piecpadsmit minūtes. Man atļauj. Tad datoru izs-lēdzu,” stāsta Žanis, viņš piebilst: “Skolas laikā gan vairs daudz laika neatliek, lai spēlētu.”

Uz skolu gribas?

Taujāts, kā pandēmijas ierobežojumu laiks un attālinātās mācības ietekmējušas jaunieša paradumus, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, Žanis atzīst, ka kompjūteru un online režīmu daudz vairāk sācis izmantot mācībām. Savukārt divi monitori ir ērti arī spēlēm: “Man dažreiz patīk spēlēt uz abiem monitoriem - var saslēgt tā, ka kompis redz nevis divus, bet tikai vienu, tad ir lielāks ekrāns.”

Vai gribas atgriezties skolā klātienes mācību režīmā? “Man labāk patīk atrasties mājās, tad nav ik dienu jābrauc uz skolu – tad parasti jāceļas sešos no rīta un tas man diez ko nepatīk.” Ceļā uz skolu kopumā no mājām līdz skolai ar sabiedrisko transportu Žanis pavada aptuveni stundu vienā virzienā.

Jaunietim ir gana daudz hobiju ārpus interneta vides – patīk spēlēt pingpongu, galda spēles, aiz-rauj basketbols, futbols, florbols, citi sporta veidi. “Es arī bieži lasu žurnālus – grāmatas gan daudz nelasu. Lasu Ilustrēto Zinātni, Ilustrēto Vēsturi. Man pašam ļoti patīk gan vēsture, gan informācija par to, kas varētu notikt nākotnē. Jā, tamlīdzīgu informāciju var atrast arī internetā, bet tad ir jāmeklē. Daudz interesantāk un vieglāk ir paņemt žurnālu un izlasīt,” atzīst Žanis.

Vaicāts, kā labāk patīk satikties ar draugiem – klātienē vai tīmeklī, viņš saka: “Protams, foršāk ir satikties ar draugiem klātienē, pie kāda aktīvās atpūtas laukuma, uzspēlēt futbolu, kopā aiziet izpeldēties. Esam četri draugi, parasti satiekoties darām kādas fiziskās aktivitātes. Mums ir no-runāta tikšanās vieta, kāds līdz tai var aiziet kājām, kāds atbrauc ar autobusu. Tīmeklī mēs tikai spēlējam un runājam. Ja uz nedēļu pazustu internets? Ārpus virtuālās vides es atrastu kādu no-darbošanos, varbūt ietu uz kādiem pingponga treniņiem, lai iemācītos labāk spēlēt.”

Grūtāk vai vieglāk?

Vaicājām arī Žaņa mammai Evitai – kā ir, vai digitalajā laikmetā bērnu audzināt ir vieglāk vai grūtāk, ja salīdzinām ar to, kā bērnību vadīja mūsdienu pusaudžu vecāki? “Mēs augām savādāk. Daudz vairāk tikāmies reālajā dzīvē ar draugiem. Šodien, līdzīgi kā darbavietā, arī draudzības vairāk ir attālinātas. Protams, Covid-19 ir sava ietekme,”’ saka Evita, viņa piebilst: “Daudzas lietas ir grūti saprotamas – kā var būt interesantāk satikties online spēlēs ar draugiem, nekā satikt draugus ārā un kopīgi pavadīt laiku klātienē?! Katram laikam ir savas grūtības un mēs nezinām, kā mūsu dzīve izskatīsies vēl pēc 20 gadiem.”

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes prodekāne, profesore Zanda Rubene: “Šim pusaudzim ir iezīmētas robežas un noteikumi tehnoloģiju izmantošanā, par kuriem ir arī iespējams diskutēt. Jaunajam cilvēkam ir draugi, hobiji, viņš iet uz skolu – ar viņu viss ir kārtībā. Skola, hobiji, draugi un noteikumi jeb robežas no vecāku puses, šīs ir tās četras lietas, kam sekot līdzi. Kā arī tam, vai paši esam konsekventi, vai ar bērnu sarunājamies, kāds mums ir kontakts. Bet trīs ķeblīša kājas, uz kurām bērns sēž, ir draugi, hobiji un skola. Šim jaunietim tas viss ir. Līdz ar to atvēlētās četras stundas pie viedierīcēm vasarā neko ļaunu nenodara viņa dzīvei un nākotnes perspektīvām.” Bet par to, ka pusaudzim labāk patīk spēli tīmeklī, nevis kā vecāku bērnībā populāro Ka-ļim-bam-bā, profesore teic – tas ir paradumu jautājums: “Kādā sabiedrībā cilvēks ir izaudzis, pie kā pieradis un ko sabiedrība uzskata par normālu. Mūsdienu pusaudžu draugi, vide, sabiedrība par normālu uzskata spēlēšanos tīmeklī.”

Interesanti: Tele2 pētījuma gaitā vecāki (77%) norādījuši, ka viņu bērniem lietošanā pašiem ir šādas savas viedierīces: viedtelefons — 65%, galda vai portatīvais dators — 33%, planšetdators — 27%, videospēļu konsole — 10%, viedpulkstenis — 8%, kāda cita veida viedierīce — 3%. Aptaujas dati arī liecina, ka lielākajā daļā ģimeņu (64%) bērniem tiek ierobežots viedierīču un interneta lietošanai paredzētais laiks, bet vidēji tipiskā dienā viens bērns viedierīces izmanto 3,46 stundas.

Dalīties ar rakstu

Ierīču iztirgošana

Īpaši izdevīgas cenas viedierīcēm un aksesuāriem

Iegādāties

Galaxy S25

Iemūžini eglītes mirdzumu un ģimenes smaidus ar Galaxy S25 lielisko kameru - asi kadri arī tumsā. Pie pirkuma dāvanā galda spēle.