"Tele2": kas ir virtuālā realitāte un kādas ir šīs tehnoloģijas iespējas

VR tehnoloģijas pamati ielikti vēl iepriekšējā gadsimtā
 
Līdzīgi kā cita, mūsdienās plaši izmantota, tehnoloģija – skārienjutīgie ekrāni, arī virtuālā realitāte sāka attīstīties vairāk nekā 50 gadus atpakaļ. 1968. gadā amerikāņu datorzinātnieks Aivens Saterlends radīja “Damokla zobenu” (“The Sword of Damocles”) – pirmo uz galvas stiprināmo virtuālās realitātes ierīci. Tiesa gan, tā bija tik smaga, ka ierīci vajadzēja iekārt griestos.
 
Nozīmīgs pavērsiens virtuālās realitātes attīstībā bija 1977. gadā - Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā tika izstrādāta “Aspenas kinokarte” (“Aspen Movie Map”), kas ļāva virtuāli izstaigāt Kolorādo štata kūrortpilsētu Aspenu. Karte bija līdzīga mūsdienās populārajam “Google Street View” un tā balstijās uz reālām fotogrāfijām. 
 
Vairāku dekāžu laikā, kopš pirmo virtuālās realitātes ierīču izstrādes, tehnoloģija ir ievērojami attīstījusies. Mūsdienu VR brilles ir vieglas un vairs nav nekādas vajadzības tās stiprināt pie griestiem. Ir pieejami gan modeļi ar vadiem, kas savieno brilles ar datoru, gan arī bezvadu varianti, kas datora vietā ļauj izmantot viedtālruni. Tomēr pats darbības princips šo 50 gadu laikā nav būtiski mainījies.
 
Divi ekrāni nodrošina reālas pasaules sajūtu
 
Virtuālās realitātes tehnoloģijas pamatā ir viens dalīts vai divi atsevišķi ekrāni, kas katrai acij rāda citu attēlu vai video. Abos ekrānos redzamie attēli ir nedaudz nobīdīti, tādējādi radot telpisku attēlu – līdzīgu tam, ko redzam reālajā pasaulē. Tomēr pilnīgai VR sajūtai ar to nepietiek. Brillēs redzamajiem attēliem un video ir jābūt uzņemtiem 360 grādu leņķī, turklāt ierīcē jābūt iebūvētam žiroskopam, kas seko galvas kustībām un ļauj pārvietot brillēs redzamo attēlu skatiena virzienā.
 
Pēc šāda principa darbojās visas VR brilles, dažādiem ražotājiem sacenšoties tikai perifērās redzes leņķī. Cilvēku dabiskais horizontālais redzes leņķis ir aptuveni 180 grādu, savukārt lielākā daļa patlaban pieejamo VR briļļu modeļu nodrošina tikai 110–120 grādu redzes lauku. Šis ir gandrīz vienīgais faktors, kas VR brillēs neļauj mums jūsties kā realitātē.
 
VR jau sen nav tikai kārtējais izklaides veids
 
Līdz šim visplašāko popularitāti virtuālās realitātes tehnoloģijas ir ieguvušas izklaides industrijā. Tomēr datorspēles nebūt nav vienīgais veids, kā izmantot virtuālo realitāti.
 
VR brilles kļūst arvien populārākas arī kā līdzeklis pasaules izzināšanai. Tās ļauj samērā lēti un viegli izmēģināt lietas, kas citkārt nebūtu iespējamas vai prasītu laiku un naudas ieguldījumus. Mūsdienās ir iespējams, piemēram, izstaigāt daudzas no pasaules ievērojamākajām pilsētām un aplūkot vēstures pieminekļus, neizejot no savas viesistabas. VR var izmantot arī izglītībā, rīkojot virtuālas ekskursijas uz dažādiem apskates objektiem, vai arī tīri praktiskiem mērķiem - palīdzēt bērniem spēles formātā iegaumēt ceļu no skolas līdz mājām. Tā ļauj izbaudīt asas izjūtas, virtuāli nodarbojoties ar dažādiem ekstrēmajiem sporta veidiem, piemēram, kalnu slēpošanu vai izpletņlēkšanu. Virtuālā realitāte ir pilnvērtīgi ienākusi arī Latvijā – ar VR brillēm ir iespējams izbaudīt braucienu pa Siguldas kamaniņu un bobsleja trasi.
 
VR arvien biežāk izmanto arī dažādu profesiju pārstāvju apmācībās. Viens no populārākajiem piemēriem ir pilotu apmācībām paredzētie lidojuma simulatori, kuru pamatā ir virtuālās realitātes tehnoloģija. VR mācības ir ļoti noderīgas tādās profesijās, kuras ir bīstamas un kurās katra kļūda var radīt traģiskas sekas, piemēram, astronautiem, ugunsdzēsējiem un ķirurgiem. Virtuālā realitāte var būt arī lielisks rīks, jauniešiem izvēloties nākotnes profesiju – VR brilles ļauj samērā reālistiskā vidē pārliecināties, vai, piemēram, ķirurģija ir tas, ko cilvēks patiešām vēlas darīt. Virtuālo realitāti iespējams izmantot arī darbinieku atlases procesā. “Tele2”, klientu apkalpošanas speciālistu darba intervijās, kandidātiem dod iespēju vērot darba ikdienu virtuālajā realitātē.
 
Sola tālāku attīstību reālās un virtuālās pasaules integrācijā
 
Taču nākotnē, paralēli virtuālajai realitātei uzplauks arī tā dēvētā papildinātā realitāte (augmented reality jeb AR). Šajā gadījumā apkārtnē redzamā aina tiek papildināta ar datora radītiem attēliem. AR  arī izmanto gan izklaidē (spilgts piemērs ir ārkārtīgi populārā spēle “Pokemon Go”), gan militārajā jomā, medicīnā, izglītībā un citās nozarēs.
 
Latvijā virtuālā realitāte vēl tikai uzņem apgriezienus, kļūstot arvien pieejamāka ne tikai IT jomā strādājošajiem, bet arī citiem interesentiem. Mobilo sakaru operatori un elektroierīču veikali ir sākuši piedāvāt virtuālās realitātes ierīces par pieejamu cenu, un uzņēmumi ir sākuši izmantot VR attiecībās ar klientiem. No jaunām tehnoloģijām nav jābaidās, mums ir jāatrod veids kā tās varam izmantot savā ikdienā, lai atvieglotu un uzlabotu to.