Valdis Vancovičs: 4G vēl vismaz piecus gadus būs kārtīgs darba zirgs, kurš vilks lielāko daļu mobilo datu plūsmas

14. jūnijs

Lielākais izaicinājums visiem tirgus dalībniekiem pašlaik ir jaunā 5G standarta ieviešana, intervijā aģentūrai LETA atzīst “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Tomēr pēc viņa teiktā savas iespējas ne tuvu nav izsmēlis arī 4G tīkls un tas vēl vairākus gadus būs kārtīgs “darba zirgs”. Vancovičs arī prognozē, ka kopējais mobilo sakaru tirgus pieaugums šogad varētu būt 2-3%.
 

“Tele2” pagājušajā gadā strādāja ar 131,432 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 6,6% un bija 30,904 miljoni eiro. Kā jūs vērtējat uzņēmuma pagājušā gada finanšu rezultātus?
Ja jāsaka īsi, tad rezultāti ir ļoti labi un es ar tiem esmu apmierināts. Pieauga ne tikai apgrozījums, bet arī mūsu efektivitāte un klientu apmierinātība. Ļoti būtiski ir palielinājušies viedierīču tirdzniecības apjomi – par 10%. Tas parāda, ka šīs ierīces kļūst arvien pieprasītākas un populārākas. Turklāt runa nav tikai par viedtelefoniem, bet arī par viedpulksteņiem, gudrās mājas aprīkojumu un citām lietām. Mēs daudz esam paveikuši arī infrastruktūras jomā. Ir uzstādītas vairāk nekā 60 jaunas bāzes stacijas – kopā to ir vairāk nekā 1000, un līdz ar to ir pamatīgi izvērsts 4G tehnoloģiskais pārklājums. Tāpat tika izremontēta un sakārtota virkne “Tele2” klientu apkalpošanas centru.

Kādas ir prognozes par šo gadu? Vai apgrozījums turpinās augt?
Tas ir tas, ko akcionāri sagaida no ikviena uzņēmuma. Protams, ka mēs centīsimies strādāt tā, lai klienti izvēlētos tieši mūsu pakalpojumus. Precīzus finanšu rezultātu plānus gan es nedrīkstu komentēt, jo “Tele2” akcijas tiek kotētas biržā, taču mūsu mērķis, protams, ir turpināt uzņēmuma attīstību.
Tostarp šogad ir plānotas būtiski lielākas investīcijas – šogad uzņēmums ieguldīs aptuveni 20 miljonus eiro. Daļa no tā gan būs maksājums par pagājušā gada izsoli, kurā mēs ieguvām tiesības lietot 5G nepieciešamo frekvenču spektru. Bet mēs turpināsim attīstīt arī tīklu tehnoloģijas, uzlabot klientu apkalpošanas centrus un paplašināt to tīklu. Es ceru, ka tas novedīs arī pie labiem rezultātiem.

Kā jūs pašlaik raksturotu situāciju Latvijas sakaru tirgū?
Es domāju, ka lielākais izaicinājums, kurš pašlaik ir priekšā visiem tirgus dalībniekiem, ir tehnoloģiska rakstura – proti, 5G attīstība. Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē joprojām turpinās diskusijas, kā īsti 5G strādās, kā tas ieies uzņēmumos, mūsu ikdienas dzīvē. Pašlaik mēs šajā ziņā redzam daudz mārketinga aktivitāšu, bet daudz mazāk ir praktisku piemēru. Jau ir virkne valstu, kuras ir deklarējušas, ka 5G pakalpojumi ir pieejami, taču pārsvarā gadījumu tas nozīmē, ka tiek izmantota tikai viena daļa no 5G tehnoloģijas īpašībām, proti, ļoti ātra bezvadu interneta piekļuve. Pārējā daļā, kas nozīmē liela apjoma gudro ierīču savstarpēju satīklošanu un tīkla parametru modelēšanu atkarībā no klientu vēlēšanās, pagaidām ir sastopami vien daži eksperimentāli piemēri. Taču tieši šī daļa ļaus uzlabot cilvēku dzīvi un uzņēmumu efektivitāti.
Kas attiecas uz citām lietām, tad Latvija, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, var lepoties ar augstu konkurenci mobilo sakaru tirgū, un tas mūs ir izvirzījis vadošās pozīcijās Eiropā gan attiecībā uz infrastruktūru, gan uz piedāvājuma līmeni, gan attieksmi pret klientiem. Domāju, to var apliecināt ikviens, kurš ir padzīvojis kādā citā Eiropas valstī.

Kā pašlaik ir ar iespējām izvērst 5G pakalpojumus?
Principā tos var sākt izvērst. Protams, tiem operatoriem, kuri grib būt pirmie, par šo tehnoloģiju ir jāsamaksā vairāk. Tad, kad ražotāji jaunās iekārtas iemācīsies ražot jau lielos apjomos, tehnoloģiju cena turpmākos gados ievērojami samazināsies. Līdz ar to tā ir katra operatora izšķiršanās – vai tas šobrīd ir vajadzīgs mārketingam vai jau visaptverošas infrastruktūras veidošanai.

Cik jūs pašlaik esat gatavi 5G ieviešanai?
Mēs gatavojamies un esam gandrīz gatavi. Šogad mēs jau veiksim vairākas 5G demonstrācijas reālajā dzīvē. Kā tas izvērsīsies turpmākajos gados, vēl ir pāragri runāt, jo ir jābūt visu pušu veiksmīgai sadarbībai – operatoru, klientu, uzņēmēju, valsts un pašvaldības.

Cik Latvija ir gatava 5G ieviešanai? Sākot kaut vai no infrastruktūras un nepieciešamo sakaru torņu blīvuma?
Tas ir ļoti plašs jautājums. Pietiekami daudz ir arī pavīdējušas ziņas, ka 5G vajadzēs bāzes staciju teju uz katra stūra. Atbilde ir gan jā, gan nē. 5G tehnoloģija spēs izmantot ļoti plašu frekvenču spektru – pirmām kārtām to frekvenču spektru, kurš šodien ir piešķirts citām tehnoloģijām. Tikai tajā gadījumā, ja šis frekvenču spektrs piepildīsies, būs nepieciešams augstāks spektrs un lielāks bāzes staciju blīvums. Pie mums tiešām šodien ir pāragri runāt par blīvu 5G tīklu. Iespējams, tas būs jāpaplašina pēc trīs četriem vai pieciem gadiem.
Taču, lai to veidotu, būs nepieciešamas izmaiņas likumos un regulācijās. Lielā mērā to visu paredz pašlaik izstrādes stadijā esošais Eiropas elektronisko sakaru kodekss, kurš definēs jaunu ātrgaitas tīkla būvniecību un visus ar to saistītos jautājumus. Arī Latvijā šis jautājums būs jārisina valsts pārvaldes līmenī, sadarbojoties vairākām ministrijām.

Tātad šodien vēl jaunas bāzes stacijas 5G ieviešanai nav jāuzstāda?
Tādā apjomā, ka bāzes stacijas atrastos uz katras ēkas stūra, nē.

Kur Latvijā 5G būs pieejams pirmkārt?
Tās būs blīvāk apdzīvotās vietas – Rīga un vēl dažas pilsētas. Tur, kur ir vairāk cilvēku, jaunās tehnoloģijas parādās pirmās.

Kuras no 5G piedāvātajām iespējām Latvijā varētu parādīties pirmās?
5G īpašības var sadalīt divos lielos blokos. Pirmais ir ļoti ātrs bezvadu internets. Otrs sniedz iespēju savstarpēji satīklot daudzas gudrās ierīces ar iespējām mainīt tīkla parametrus. Pašlaik mēs, tāpat kā lielākā daļa pasaules operatoru, vairāk runājam par pirmo bloku.

Tātad no tā iegūs arī privātpersonas?
Jā.

Kā ir ar otro bloku? Vai Latvijas uzņēmumi pašlaik lieto pietiekami daudz dažādu gudro tehnoloģiju un ierīču, kuras varēs savstarpēji satīklot ar 5G palīdzību?
Nevienu tehnoloģisko jauninājumu nevar ieviest, ja klienti nelietos jaunākās tehnoloģijas un ierīces. Šim procesam vēl ir jānotiek. Operators jau var uzbūvēt perfektu tīklu, bet, ja nebūs kāda, kurš to lieto, tad attīstība bremzēsies.
Vienlaikus Latvijas uzņēmumiem noteikti interesē produktivitātes un efektivitātes palielināšana. Mēs ceram, ka mēs palīdzēsim atrast ceļu uz to.

Pie jums jau nāk uzņēmumi par šo jautājumu konsultēties?
Uzņēmumi konsultēties nāk daudz, bet par 5G vēl ne.

Kurās nozarēs jūs redzētu lielākās iespējas 5G izmantošanai?
Tās noteikti ir nozares, kuras ir saistītas ar loģistikas procesiem, kā arī ar pietiekami plašu un sazarotu infrastruktūru. Līdz ar to tie var būt loģistikas uzņēmumi, apsardzes uzņēmumi, infrastruktūras apsaimniekošanas uzņēmumi, dažādi dienesti, kuriem vajadzētu attālināti nolasīt daudz datu.

Kuras ir jomas, kurās no 5G varētu iegūt privātpersonas?
Privātpersonas noteikti iegūs no ātras bezvada interneta piekļuves dzīvesvietās.

Par to gan arī pašlaik Latvijā nevar sūdzēties.
Par to tiešām nevar sūdzēties. Es esmu pārliecināts, ka 4G vēl vismaz piecus gadus būs kārtīgs darba zirgs, kurš vilks lielāko daļu no mobilo datu plūsmas. Šī tehnoloģija ne tuvu vēl nav izsmēlusi savas iespējas.

Tieši 5G dēļ ļoti asas diskusijas ir sākušās par Ķīnas ražotāja “Huawei” piedāvātajām tehnoloģijām un to iespējamu izmantošanu spiegošanai Ķīnas labā. Kā jūs vērtējat skandālu, kurš ir izvērsies ap šo jautājumu?
Es to gluži nesauktu par skandālu, bet drīzāk par tādu kā pasaules ekonomisko lielvaru spēkošanos. Tās dēļ gan daudzi operatori saskaras ar dilemmām. Mūsu pamattīklā strādā “Nokia” aparatūra, tādēļ mums šis jautājums nav tik aktuāls.

Jūs arī nedomājat izmantot “Huawei” tehnoloģijas?
Mēs apsveram dažādus variantus, bet izlēmuši vēl neesam.

Kādu pieaugumu šogad varētu piedzīvot mobilo sakaru tirgus Latvijā kopumā?
Es ceru, ka pieaugums būs, jo datu pakalpojumu popularitāte turpina palielināties. Tāpat turpina palielināties bezvadu interneta popularitāte mājsaimniecībās. 4G tehnoloģija šajā ziņā jau vairākus gadus ļoti veiksmīgi konkurē ar klasiskajiem fiksētajiem interneta pieslēgumiem, un mobilajiem operatoriem ir vēl ko darīt. Tādēļ esmu pārliecināts, ka pieaugums būs. Tomēr tieši cik liels, man pašlaik ir grūti prognozēt – tie varētu būt 2-3%.
Mums ir visi priekšnoteikumi, lai nozare turpinātu attīstīties. Tiesa šī attīstība noteikti nesasniegs tādus augstumus, kādi bija vērojami pirms krīzes. Taču, manuprāt, mobilo sakaru nozarei svarīgi ir nevis rekordi, bet sistemātiska attīstība gadu no gada.

Kuros sakaru sektoros jūs pašlaik saskatāt lielākās izaugsmes iespējas?
Tie ir mobilie dati. Aug gan izmantoto datu apjoms, gan mobilā mājas interneta izmantošanas apjomi. Mobilie dati pašlaik dzen uz priekšu telekomunikāciju attīstību ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un arī pasaulē. Piemēram, mūsu tīklā patērēto datu apjoms pēdējo divu gadu laikā ir dubultojies.

Vai kaut kur ir redzams arī kritums?
Ir atsevišķas pakalpojumu grupas, kurās ne tikai vairs nav redzams pieaugums, bet tagad arī kritums. Viena no tām ir īsziņas. Īsziņu apjomi sāka stagnēt jau pirms trīs gadiem, bet šobrīd jau ir pārliecinošs samazinājums – aptuveni 15% gadā. Ikvienam viedtālruņa lietotājam tas arī labi saprotams, jo domāju, ka daudzi šodien saziņai jau lieto dažādas aplikācijas, no kurām populārākā ir “WhatsApp”. Tas lielā mērā ir sācis aizstāt komunikāciju ar īsziņām.

Kā ir ar balss sakariem?
Mēs redzam, ka balss sakaru apjomi ir lieli, bet vairs neturpina pieaugt. Cilvēki pa telefonu runā, runā daudz, bet tas vairs nav būtiski vairāk kā iepriekšējos gados. Tas, ko gan var novērot, ka klienti arvien aktīvāk mobilos sakarus izmanto ārvalstīs – gan internetu, gan balss sakarus.

Kā pašlaik vērtējat konkurenci Latvijā? Vai mobilo sakaru operatori savu tirgus pīrāgu ir sadalījuši?
Es ceru, ka nē. Mums joprojām ir ambīcijas iegūt lielāku pīrāga daļu! Un tas ir tikai dabīgi, jo uzņēmums ir veselīgs un labprāt augtu tālāk. Es domāju, ka konkurence Latvijas tirgū nemazināsies. Tā atsevišķos sektoros varētu pat pieaugt. Taču uz konkurenci mēs lūkojamies filozofiski, jo tā mums ir ļāvusi uzlabot savu darbību. Ja palūkojamies apkārt, tad augstais konkurences līmenis mūsu iedzīvotājiem ir ļāvis baudīt tiešām labus piedāvājumus telekomunikāciju nozarē.

Kāda ir konkurence ar citiem sakaru nozares uzņēmumiem, kuri piedāvā fiksētos interneta pieslēgumus un citus pakalpojumus, kuri nu jau pārklājas ar mobilo sakaru operatoru piedāvājumu?
Mēs cenšamies konkurēt par jauniem ieņēmumiem, neraugoties uz tehnoloģijām. Kā jau es minēju, šobrīd 4G ļauj ļoti sekmīgi konkurēt ar fiksētajiem interneta pieslēgumiem, un mēs šo situāciju cenšamies izmantot. Vienlaikus arī “Tet” un citi cīnās par klientiem un tirgus daļu. Tādēļ tas ir tāds nepārtraukts process, kurā mēs cenšamies būt labāki un pievilcīgāki klientiem.

Ar ko vēl konkurējat ar citu sektoru uzņēmumiem?
Viena liela joma ir visdažādākā veida satura piedāvājums. “Tele2” savulaik tirgū bija pionieris ar tā saucamo virtuālo televīziju, kuru lietotāji varēja skatīties gan telefonā, gan citur. Taču mums jāatzīst, ka tas bija nedaudz pāragrs un lietotāji pirms dažiem gadiem to vēl nespēja tik ērti lietot. Taču gan mēs, gan citi operatori arī turpmāk centīsies runāt par satura piedāvājumiem.

Atkal ir aktualizējušās sarunas par “Tet” un LMT iespējamo apvienošanu. Ko tas nozīmētu Latvijas tirgum un citiem uzņēmumiem?
Šis jautājums jau ļoti daudz ir pētīts. Apvienojot divus uzņēmumus, kuru kopējā tirgus daļa būs aptuveni 60%, ir skaidrs, ka konkurence ne tikai neiegūs, bet faktiski tiks iznīcināta. Es ceru, ka tas ir pietiekami skaidrs visiem. Konkurencei tas nodarīs būtisku ļaunumu, jo veidosies ārkārtīgi dominējošs tirgus spēlētājs, pret kuru spēlēt citiem tirgus dalībniekiem būs ļoti sarežģīti.
Valsts pārvaldei šajā gadījumā būtu jāizšķiras – vai tā rīkojas kā uzņēmējs, lai palielinātu peļņu no savā pārziņā esošajiem uzņēmumiem, kas līdzinātos slēptu nodokļu ieviešanai iedzīvotājiem, vai arī kā sabiedrības interešu aizstāvis, nodrošinot veselīgas konkurences vidi elektronisko sakaru nozarē, tādējādi garantējot iedzīvotājiem kvalitatīvus sakaru pakalpojumus par pieņemamu cenu.

Ja šāds lēmums tiek pieņemts, vai “Tele2” varētu lemt, piemēram, par Latvijas tirgus pamešanu?
Es domāju, ka šobrīd nav nepieciešams dramatizēt situāciju, un es ceru, ka lēmums par “Tet” un LMT apvienošanu netiks pieņemts. Tas, vai “Tele2” strādās vai nestrādās kādā tirgū, nebūs mans lēmums, taču akcionāri noteikti apsvērs dažādus variantus, vērtējot situāciju tirgū.

Kā pašlaik vērtējat mobilo sakaru tarifu līmeni?
Tas ir konkurētspējīgs, īpaši uz Eiropas valstu fona, ja salīdzinām piedāvājumu, kas ir ietverts tarifos. Šobrīd tarifu līmeni lielā mērā nosaka operatoru savstarpējās konkurences intensitāte.

“Tele2” savos tarifos izmaiņas neapsver?
Šobrīd nē.

Jau kādu laiku darbojas viesabonēšanas regula, un sākotnēji bija bažas, ka Latvija ar saviem salīdzinoši zemākajiem tarifiem varētu tikt izmantota arī nelietīgi. Kā uz to var lūkoties no šodienas perspektīvas?
Tas, ka būtiskas pārrobežu ietekmes nebūs, kļuva skaidrs jau regulas ieviešanas gaitā. Ir tāds jēdziens kā “permanent rooming”, kurš nosaka, ka lietotājs kādā citā valstī nevar uzturēties bezgalīgi, tas ir noteikts laika periods. Ja tas tā nebūtu, tad ar Latvijas tarifiem varētu strādāt arī Vācijā, Lielbritānijā vai dažās citās valstīs, kur tarifu līmenis ir augstāks nekā Latvijā. Tas radītu būtiskas sekas.
Taču tas, ko mēs tagad redzam, ir, ka klienti ārvalstīs daudz vairāk lieto datus. Aizvadītajā gadā datu patēriņš ārvalstīs palielinājās par aptuveni 60%. Bailes lietot šos pakalpojumus un bailes, cik tas maksās, ir būtiski mazinājušās. Mums par to ir prieks, jo viegli pieejami datu pakalpojumi mobilajā tālrunī ārzemēs dažkārt ir pat daudz svarīgāki nekā Latvijā, jo bieži ir jāatrod pareizais ceļš, viesnīcas, jāsazinās ar darījumu partneriem. Tas bija būtisks pagrieziens nozarē, un es domāju, ka rezultāti ir ļoti labi.

No 15.maija stājās spēkā mazumtirdzniecības tarifi starptautiskajiem zvaniem uz Eiropas Ekonomisko zonu, nosakot, ka operators drīkstēs piemērot lietotājiem ne vairāk kā 0,19 eiro par zvanu minūtē un 0,06 eiro par īsziņu. Kā tas ietekmēs?
Tas ir jau nākamais solis viesabonēšanas un starptautisko zvanu jomā. Lietotājus tas ietekmēs tikai pozitīvi, jo cenas samazināsies.

Kā tas ietekmēs jūsu ieņēmumus?
Tas, protams, ietekmēs, taču ietekmes apjomu mēs redzēsim vēlāk. Iespējams, cilvēki daudz vairāk zvanīs uz ārzemēm.

Vai likumdošanā pašreiz redzat lietas, kuras no industrijas puses vēlētos mainīt?
Elektronisko sakaru nozare pamatoti tiek uzskatīta par vienu no sakārtotākajām un labāk strādājošajām. Tādēļ mums nav lielu iebildumu pret pašlaik spēkā esošajiem likumiem. Problēmas, tāpat kā citās nozarēs, drīzāk ir par to, kā likumi tiek piemēroti un pildīti.
Savukārt lielākās izmaiņas, kuras ir skārušas nozari, saistītas ar Personu datu aizsardzības regulu. Tās ieviešana prasīja lielas pūles, un mēs joprojām strādājam pie tā, lai šajā vidē prastu labi un bez traucējumiem dzīvot. Ir liels darba apjoms, lai uzņēmumu padarītu atbilstošu visām šīm regulācijām. Šis darbs ir izdarīts, un esam izgājuši arī auditu. Taču kopējo darbību tas padara nedaudz smagāku.

Vai un kā plānots mainīt jūsu klientu apkalpošanas centru skaitu?
Pēdējos trīs gadus mēs esam saglabājuši gandrīz nemainīgu klientu apkalpošanas centru skaitu. Taču mums ir jāseko arī klientu plūsmām, tādēļ līdz ar jaunu tirdzniecības centru atvēršanos mēs adaptējamiem un attīstām arī jaunas vietas. Pēdējo esam atklājuši klientu apkalpošanas centru “Akropolē”. Jāatzīmē, ka gada laikā centros apkalpojam aptuveni piecus miljonus klientu.
Attīstoties digitālajai videi, arvien lielāku vērību pievēršam arī klientu apkalpošanai pašapkalpošanās portālā – tā popularitāte ļoti strauji aug.

Kādas tendences pašlaik redzamas mobilo telefonu tirdzniecībā?
Pārsvarā iegādājas viedtālruņus – no desmit nopirktajiem tālruņiem astoņi ir viedtālruņi. Interesanta tendence ir, ka klienti pērk ne tikai “Samsung”, “iPhone” un “Huawei”, bet sāk izmēģināt arī ne tik plaši pazīstamus zīmolus, piemēram, “Xiaomi” un līdzīgus. Zināmu renesansi piedzīvo arī daži no klasiskajiem zīmoliem, piemēram, “Nokia”, kura tagad nākusi klajā ar jauniem modeļiem. Tirdzniecība ir diezgan dinamiska, un uzminēt klientu gaumi pusgadu uz priekšu nav nemaz tik vienkārši.

Vai jūs redzat, ka pārdošanas apjomi aug, vai arī visiem jau mobilais tālrunis ir un tirdzniecību veido tikai tālruņu nomaiņa?
Pārdoto tālruņu skaits īpaši neaug, bet tagad lietotāji pērk funkcijām bagātākus, jaudīgākus, dārgākus telefonus. Tas zināmā mērā atspoguļo arī ekonomisko situāciju valstī, un es ceru, ka ne tikai tālruņu tirdzniecībā.

Kāda ir vidējā vērtība, par kādu cilvēki izvēlas viedtālruņus?
Tā svārstās ap 400 eiro.

Pēc cik ilga laika posma tālruņi visbiežāk tiek mainīti?
Vidēji tas ir reizi pusotrā divos gados. Tas ir arī normāls cikls, kurā, ja telefonu intensīvi izmanto, baterija, ekrāns un programmatūra ir salīdzinoši nolietota.

Kuras ir citas populārākās viedierīces?
Pašlaik ļoti strauju popularitātes kāpumu – un ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā – piedzīvo viedpulksteņi. Tas ir kļuvis ne tikai par palīgu ikdienas plānošanā un komunikācijā, bet arī par sava veida stila aksesuāru.

Cik lielai daļai jūsu klientu ir pastāvīgais pieslēgums un cik izmanto priekšapmaksas kartes?
Dominējošais vairākums pašlaik izmanto pastāvīgos pieslēgumus. Mūsu uzņēmumā tendence par labu pastāvīgajiem pieslēgumiem pārsvērās ap 2015.gadu.

Kā ir ar rēķinu apmaksas disciplīnu? Vai ir arī konstantais kavētāju procents?
Ikviens laiku pa laikam kaut ko aizmirst, tostarp laikā apmaksāt rēķinus. Katru mēnesi ap 3% mūsu klientu rēķinu neapmaksā ar pirmo izsūtīšanas reizi, bet pēc atgādinājuma šis procents ļoti būtiski krītas. Kopumā maksāšanas disciplīna gadu no gada turpina uzlaboties. Turklāt, lai cik paradoksāli tas neizklausītos, maksāšanas disciplīna būtiski uzlabojās tieši pēckrīzes gados un tagad tas turpinās.

Kā “Tele2” veicas konkurencē par korporatīvajiem klientiem?
Korporatīvais ir sarežģītāks par privātpersonu segmentu, un mēs šajā segmentā darboties sākām krietni vēlāk nekā vēsturiskais operators – ap 2005.gadu. Ņemot vērā mūsu investīcijas infrastruktūrā un klientu apkalpošanā, es ticu, ka mums ir iespējas savu daļu tirgū turpināt kāpināt. Aizvadītajā gadā korporatīvais segments mums pieauga ap 10%.

Ko korporatīvie klienti izmanto – tie ir telefonsakari darbiniekiem, vai arī parādās arī citas lietas?
Protams, tie ir telefonsakari darbiniekiem. Mēs arī veicām pētījumu par to, kā uzņēmumi veic klientu apkalpošanu pa tālruni. Lai cik dīvaini tas neskanētu, pētījums liecina, ka 20% no klientu zvaniem tiek “pazaudēti” – uz tiem vai nu neatbild, vai neatzvana. Turklāt deviņi no desmit uzņēmumiem nezina, cik klientu viņiem dienā ir piezvanījuši un uz cik potenciāli klientu zvaniem nav izdevies atbildēt. Tādēļ mēs redzam lielas iespējas pakalpojuma attīstībai, kurš ļauj uzņēmuma mobilos tālruņus saslēgt tādā veidā, lai varētu nodrošināt biroja centrāles funkcijas – zvanus pārvirzīt, uzkrāt par tiem datus utt.
Taču pārsvarā uzņēmumi lieto balss un datu pakalpojumus, kā arī interneta pieslēgumus birojā.

Vai uzņēmumi ir pietiekami inovatīvi un izmanto digitālos risinājumus, kuri pašlaik ir pieejami?
Pilnīgi noteikti to varētu darīt intensīvāk un lielākos apjomos. Daudzi analītiķi runā par to, ka Latvijā ir nepieciešama produktivitātes izaugsme. Arī iedzīvotāju skaits valstī nepalielinās, tādēļ jādomā par veidiem, kā ar esošajiem resursiem saražot lielākus apjomus. Digitālās tehnoloģijas noteikti ir tās, kuras ļauj taupīt resursus un pūles.

Kādēļ tas nenotiek pietiekamā apjomā – jautājums ir par naudu, kuras trūkst investīcijām, nepietiekamām zināšanām?
Es nedomāju, ka būtiskākā problēma ir nauda. Pamatā tās ir zināšanas un izpratne par to, ko ar šīm tehnoloģijām var izdarīt. Varbūt arī uzdrīkstēšanās pamēģināt kaut ko jaunu.
 

Izsaki savu viedokli par Tele2
Vajadzīga palīdzība? Meklē šeit!
Ļoti labi
Labi
Vidēji
Slikti
Ļoti slikti