Tehnoloģiju lietošanas higiēna. Īsais kurss vecākiem

Katrai ģimenei savs “Ahileja papēdis” – tēmas, ko nedrīkst kustināt, lai neizceltos strīdi, bet mobilo sakaru operatora “Tele2” un aģentūras “Norstat” pētījumā noskaidrots, ka pusei no mums arī pārmērīga mobilo tehnoloģiju lietošana kādreiz radījusi domstarpības ģimenē. 85% mobilo telefonu uzskata par jauno atkarības veidu. Sasniedzot vecumu 18+ cilvēks pats vairāk vai mazāk atbildīgs par savu uzvedību un psihoemocionālo veselību, bet pieci digitālās pratības likumi jāzina katram, kurš vēlas izaudzināt veselīgus bērnus 21.gadsimtā.


Nr.1 Katram vecumam atbilstošs interneta lietošanas laika limits
Pirms 10 gadiem uzskatīja, ka datorā pavadīto laiku var aprēķināt pēc formulas “bērna vecums x 3 minūtes”, proti – 10 gadu vecumā internetu drīkstētu lietot 30 minūtes dienā. “Šodien, kad arī mācību process paģēr viedierīču izmantošanu, ar šo laiku varētu nepietikt, tāpēc es teiktu, ka bērniem līdz 5 gadu vecumam no viedierīču lietošanas maksimāli jāatturas, 6-8 gadu vecumā tās varētu izmantot 1-2 stundas dienā, sākumskolā 2-3 stundas dienā, pusaudžu vecumā – mazliet ilgāk, bet vecākiem jāatgādina, ka nav jēgas bērnam teorētiski skaidrot, cik kaitīgi “sēdēt” visu laiku telefonā, ja tieši to dara arī tētis un mamma. Bērni mācās no reāliem piemēriem, ko dzīvē redz,” saka bērnu neiroloģe Baiba Norīte-Lapsiņa. Arī klīniskie novērojumi rāda – ja bērnam līdz pubertātes vecumam (10-12 gadiem) vecāki izveido viedtālruņa lietošanas paradumus, pieradina, ka laiks spēlīšu spēlēšanai ir limitēts, tad pusaudžu vecumā ar viedierīču lietošanu problēmas visdrīzāk neradīsies.

Nr.2 Bērnudārzniekam telefons tikai izņēmuma gadījumos
Ordenis tiem vecākiem, kuri spēj bērnu līdz 3 gadu vecumam ar viedierīcēm neiepazīstināt, bet šajā vecumposmā būtu pieļaujams, ka kādu multenīti telefonā var paskatīties piespiedu dīkstāves situācijā, piemēram, kad jāgaida rindā pie ārsta vai jādodas garākā pārlidojumā ar lidmašīnu. Taču šādā gadījumā ir svarīgi, ka kāds no vecākiem ir līdzās un paskaidro bērnam ekrānā redzēto. Līdz divu gadu vecumam bērni vairāk mācās no tiešas komunikācijas dzīvē nekā no virtuāliem video. Ja agrīnā bērnībā tiek dota viedierīču visatļautība, iznākums var būt valodas attīstības traucējumi, bet vēlāk, uzsākot skolas gaitas, – rakstīšanas un lasīšanas traucējumi.

Nr.3 Sākumskolniekam svarīgākais ir laiks sarunām
Vienojies ar bērnu par telefona lietošanas noteikumiem, bet nekad nepieļauj, ka gadžets izkonkurē jebkuru citu aktivitāti vai sarunas ģimenē. Pie noteiktā laika limita stingri jāpieturas pat, ja sirds kūst, kad lūdzošu acu pāris veras pretī un īd: “Mammīt, tikai vēl vienu minūtīti. Lūdzu!” Turklāt vienmēr jākontrolē, kādu saturu bērns viedierīcē patērē, tāpēc telefonā ļauts darboties tikai vecāku klātbūtnē un pēc tam redzētais jāpārrunā, lai nekas no internetā skatītā bērnam nerada stresu un neizpratni.

Nr.4 Modrībā par pusaudža veselību!
Pusaudzim būs grūti un arī nevajadzīgi noteikti interneta lietošanas ierobežojumus. Šajā vecumā bērns pats kontrolē laiku, ko velta viedierīcēm, bet vecāki var palīdzēt izskaidrot sociālo tīklu lietošanas kultūru, pastāstot, ka arī šajā vidē mēdz notikt psiholoģiskā ietekmēšana un kā no tās izvairīties. Tomēr vienmēr jāpaliek modriem par sava pusaudža veselību, jāuzmana, vai bērns pārāk bieži nav sācis sūdzēties par galvassāpēm, vai nav nomākts, nervozs, emocionāls, dusmīgs, kas var liecināt arī par pārmērīgu viedierīču lietošanu. Nekādā gadījumā telefons nedrīkst kļūt par vienīgo brīvā laika pavadīšanas veidu!

Nr.5 Pazīmes, kad jāceļ trauksme
Pamanot, ka bērns kļūst trauksmains, viegli aizkaitināms brīdī, kad telefons izlādējies, ja viņš asi reaģē, ja tiek iztraucēts darbojoties savā viedierīcē, ja mainījušās intereses (kas agrāk patika, tagad garlaiko), ja sērfošana internetā vairs nerada prieku, bet tā vietā parādās dusmas, nogurums, nomāktība, muguras vai galvassāpes – šī ir sarkanā gaisma luksoforā, kad gadžetiem un viedierīcēm uz laiku ir jāsaka “Stop!”.