26.02.2021

Pētījums: straujais tehnoloģiju patēriņa pieaugums pandēmijas laikā ir mazinājis plaisu starp paaudzēm

Vairāk nekā puse (57%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bērni internetā laiku patērē nelietderīgi, un šajā jautājumā starp dažādām vecuma grupām nav būtisku viedokļu atšķirību, liecina mobilo sakaru operatora “Tele2” veiktais pētījums. Vienlaicīgi pētījums atklāj, ka kopš pandēmijas sākuma būtiski pieaudzis to vecāku skaits, kuri atzīst, ka bērni ar moderno tehnoloģiju palīdzību apgūst daudz ko jaunu un lietderīgu. Ja aizvadītā gada martā tikai 10% vecāku atzina, ka, lietojot internetu, bērni iemācās atrast noderīgu informāciju, tad šobrīd tā uzskata jau 60% vecāku.

Kā atklāj “Tele2” pētījums, iedzīvotāju vērtējumā bērni bezjēdzīgi digitālajā vidē pavada laiku sociālajos tīklos (73%), spēlē datorspēles (34%), “čato” ar draugiem (27%), skatās filmas un seriālus (25%). Interesanti, ka arī jaunieši 18 līdz 29 gadu vecumā līdzīgi kā pārējās paaudzes par bezjēdzīgu nodarbi uzskata laika pavadīšanu sociālajos tīklos (75%). Seniori vairāk par citām vecuma grupām neizprot jauniešu “čatošanu” ar draugiem, kas skaidrojams ar to, ka viņi socializējas ar citiem, sazvanoties pa telefonu vai satiekoties.

Vienlaikus vecāku ieskatā, lietojot viedierīces, bērni iemācās atrast noderīgu informāciju (51%), apgūst svešvalodas (45%) un modernas tehnoloģijas (45%), izglītojas, apgūstot mācību vielu (43%), paplašina redzesloku un izzina pasauli (31%), filmē un veido video (25%), attīsta komunikācijas prasmes (19%). Skeptiski ir tikai 6% vecāki, kuri uzskata, ka bērns neapgūst neko lietderīgu ar tehnoloģiju palīdzību.

“Lai dažāda vecuma paaudzes labāk saprastu vienu otru, ir jābūt savstarpējai komunikācijai, jo izpratne rodas jautājot un iegūstot informāciju. Tā vietā, lai jauniešiem pārmestu tehnoloģiju lietošanu, labāk interesēties par to, ko viņi tur dara, ko tas viņiem dod un nozīmē,” saka klīniskā un veselības psiholoģe Indra Majore-Dūšele. “Ar tehnoloģijām apieties un sadzīvot ir jāapgūst, jo tā ir šī gadsimtam raksturīga nepieciešamība. Pandēmijas situācijā bērni vēl vairāk ir apguvuši tehnoloģiju lietošanu un var produktīvāk mācīties. Tikai jāņem vērā, ka viedierīces jēgpilnāk lietos bērni, kurus vecāki iepazīstinās ar tehnoloģiju lietošanas noteikumiem. Ģimenes kontekstā ir svarīgi, lai visiem ir noteiktumi – kā, cik ilgi, cik daudz un kurās diennakts stundās mēs lietojam tehnoloģijas un kad mēs atpūšamies, ēdam un darām citas kopīgas lietas ģimenē. Arī cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, ir sev jāuzstāda viedierīču noteikumi. Jāņem vērā, ka dažādiem vecumposmiem ir dažādi noteikumi. Līdz 2 gadu vecumam nevajadzētu lietot tehnoloģijas, savukārt 2-6 gadus veci bērni var lietot viedierīces ciešā vecāku kontrolē – ja tās nav, tad tas ir tāpat kā bērnam pirmo reizi iedot skrejriteni un palaist viņu piedalīties satiksmē.”

Pētījumā 66% vecāku arī atklāj, ka viņu bērns spēlē datorspēles un vismaz trešdaļai vecāku tas šķiet bezjēdzīgi. “Lai gan daudziem valda priekšstats, ka videospēles ir tikai “nūģiem” un sliņķiem, tā gluži nav. Videospēles faktiski ir kā instruments. Ja instrumentu izmanto pareizi, ar to var būvēt un mācīties. Taču, ja dara neprasmīgi, nekas labs netiks uzbūvēts. Piemēram, jauniešu vidū populārā video spēle “Among Us”, ar kuras palīdzību var attīstīt savstarpējo komunikāciju, atpazīt cilvēku uzvedības modeļus, kā arī mācīties, kā būt fleksiblam un rīkoties stresa situācijās. Līdzīgi arī spēle “Portal 2”, kas faktiski ir dažādu mīklu jeb uzdevumu risināšanas spēle, kura attīsta stratēģisko domāšanu, komunikāciju un paļaušanos uz otru spēlētāju. Protams, ir arī daudzas citas spēles, kas attīsta iemaņas, kas var noderēt arhitektūrā, aviācijā u.c. jomās. Taču būtiski izvērtēt, kurā brīdī ar videospēlēm tu labi pavadi laiku, mācies un apgūsti ko jaunu un kurā brīdi tu laiku jau tērē bezjēdzīgi,” saka geimeris Toms Briņķis.

Pētījumā iedzīvotāji norāda, ka, skatoties uz jauniešu ikdienas aktivitātēm un paradumiem, viņus visvairāk kaitina “sēdēšana” internetā (48%,) nenopietnā attieksme pret dzīvi (43%), attieksme pret mācībām un darbu (34%), mūzikas izvēle (11%), ģērbšanās stils (8%). Tikai katrs piektais (22%) atzīst, ka viņus nekas nekaitina jauniešu ikdienas paradumos. Jauniešu “sēdēšana” internetā visvairāk kaitina seniorus, taču interesanti, ka arī pašus jauniešus līdzīgi kā pārējās vecuma grupas kaitina citu jauniešu nenopietnā attieksme pret dzīvi.

“Tele2 pētījums diezgan paredzami apliecina, ka, jo vecāks cilvēks, jo vairāk viņu kaitina, ka jaunieši “sēž” internetā. Mainoties paaudzēm, mainās tas, kas tiek uzskatīts par nopietnu darbu un laika pavadīšanas veidu. Daļa mūsu vecvecāku uzskatīja, ka sēdēt pa dienu un lasīt grāmatu, ir slinkuma pazīme. Mūsdienās bērnu, kurš lasa grāmatu, slavējam, taču mūs neapmierina, ka bērns, piemēram, spēlē datorspēles. Manuprāt, interesanti ir tas, par ko aizkaitināti jutīsies šī brīža jaunā paaudze, kura daudz laika pavada ar tehnoloģijām,” saka sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. “Zināmā mērā ir pārsteidzoši, ka arī pašus jauniešus kaitina, ka viņu vienaudži pavada daudz laika internetā un ka citiem jauniešiem ir nenopietna attieksme pret dzīvi. Tas varētu būt skaidrojams ar jaunības maksimālismu un to, ka atsevišķos gadījumos morālie uzstādījumi jauniešiem var būt pat daudz spēcīgāki nekā vecākām paaudzēm.”

Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju viedokli par dzīvi tehnoloģiju laikmetā, mobilo sakaru operators “Tele2” veica pētījumu sadarbībā ar “Norstat” šī gada janvārī, un tajā piedalījās 1001 respondenti.

Dalīties ar rakstu

Galaxy S26 Ultra

Nodod savu veco ierīci un saņem līdz pat 700 EUR, un tikai pie Tele2 papildus vēl 100 EUR.