8.02.2021

Negatīvi komentāri internetā. Vai unikāla parādība?

Aprunāt citus bija cilvēka dabā arī pirmsinterneta ērā, kad dzīvojām viensētās, triecām mēles skalu gaismā, adot zeķi, un par digitālajām tehnoloģijām pat nesapņojām. “Tenkošana un salīdzināšana veidojusies mazās sabiedrībās, kur visi dzīvoja cieši kopā. Ja kāds kaut ko darīja nepareizi, viņu nedaudz aprunāja. Tikai atšķirībā no mūsdienu digitālās pasaules, tolaik cilvēki patiešām viens otru labi pazina, bet, komentējot internetā, neviens neiedziļinās, kas šis ir par cilvēku, ko aprunājam, un ko viņš darījis pirms tam,” komentēšanas paradumus toreiz un tagad salīdzina sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Digitālā vide ļauj kritizēt jebkuru par jebko, bet sociālantropologs uzsver – šī nav tikai 21.gadsimta iezīme: “Ikvienā laikmetā bijušas savas pieņemtās normas, kurām cilvēki seko, viens otru uzrauga, lai tās tiek ievērotas, bet pārkāpšanas gadījumā – nosoda. Tiesa, digitālajā vidē šo sodu viegli izpildīt, rakstot komentārus, kritizējot citu rīcību, kas neatbilst uzskatiem par ierasto lietu kārtību. Te jautājums par soda samērīgumu un to, cik šī kritika ir pamatota. Otrkārt, sen vairs nedzīvojam mazos ciemos, kur visi zina visu viens par otru detaļās. Mēs vairs nezinām kontekstu, tāpēc arī komentāru rakstīšana, aprunāšana kļūst daudz necilvēcīgāka, mazāk iejūtīga, jo vēlme uzturēt normas ir saglabājusies. Aprunāšana mums ir instinktīva, bet tenkošana – daļa no tā, kā šo, savu baru, saturam kopā.”

Kad mobilo sakaru operators “Tele2” #sekosev sociālās kampaņas ietvaros veica pētījumu, secinājums bija skaudrs – 47% Latvijas iedzīvotāju kādreiz saņēmuši negatīvus komentārus interneta vidē, bet jaunieši (18-25 gadi) vēl biežāk – pat 54%. Visvairāk negatīvo komentāru izzpelnās publiskotie uzskati, kas pauž politisko pārliecību (49%), daudz kritizē arī tēmas, kas saistītas ar ārējo izskatu (47%), seksuālo orientāciju (40%) un nodarbošanos (30%). Tik vien kā viedierīce ir nepieciešama, lai ikviens kvalificētos dīvāna eksperta statusam un tālāk jau viss kā “Prāta vētras” dziesmā – “tač katrs zin’ kā labāk va’jg”. Pētījums rāda, ka jauniešu pašapziņai visbīstamākās vietnes ar lielāko negatīvo komentāru skaitu ir “Facebook” (77%), “Instagram” (47%), YouTube (40%).

RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs, ārsts – psihoterapeits Artūrs Miksons gan uzsver, ka dzēlīgu komentāru rakstīšana ir varas demonstrēšana, pašapliecināšanās, bet komentētāji visbiežāk paši ir nesaprasti cilvēki, kas nesaņem atbalstu savā ģimenē un draugu lokā. Diemžēl īpaši jutīgi šādu kritiku uztver gados jauni cilvēki. “Jauniešu personība un psihe vēl tikai turpina attīstīties, tādēļ viņi ir vairāk pakļauti kritikas ietekmei. Ja vēl fonā ir kāds cits stresors, piemēram, veselības sarežģījumi vai problēmas ģimenē, negatīvie komentāri digitālajā vidē būs papildus stress. Ideālā gadījumā jaunietis atradīs veidu kā no tā distancēties, bet diemžēl daļa var pakļauties spiedienam, šādu komentāru dēļ atsakoties no savas pārliecības, hobija vai pat nākotnes izglītības izvēles.”

Kas kalpotu par lietussargu zem kura paslēpt savu psihoemocionālo veselību, pasargājot to no asām komentāru šaltīm internetā? “Ignorēt šos komentārus vai gluži pretēji – izmantot to kā motivāciju turpināt un censties vēl vairāk,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. “Mobilais internets paver plašas iespējas sevi realizēt, mācīties, strādāt, bet reizēm negatīvo komentāru slogs var būt tik liels, ka atmetam savus sapņus tikai tamdēļ, ka domājam “ko par mums padomās”.

Arī mūzikas producents Arstarulsmirus, iesaistoties sociālajā kampaņā #sekosev (nevis komentāriem internetā) mudina vērtēt kritikas pamatotību: “Iespējams, komentāru kāds ierakstījis tikai garāmejot, jo pats tajā brīdī jutās čābīgi. Tāpēc, ja vien šajā kritikā neparādās pamatota pozitīva vai negatīva attieksme, kas ļautu noprast, ka runātājs apzinās, ko saka, tas nav jāuztver nopietni.”

Dalīties ar rakstu

Galaxy S26 Ultra

Nodod savu veco ierīci un saņem līdz pat 700 EUR, un tikai pie Tele2 papildus vēl 100 EUR.