8.02.2021

Krīzes laiks veicina digitālo prasmju attīstību

Pacenties kaut uz brīdi iztēloties, kāda būtu ikdiena šīs pandēmijas apstākļos bez interneta, datora, viedtālruņa, Zoom, MS Teams, Whatsapp vai citām vietnēm, kuru nosaukumus vairs neprasa paskaidrot ne pirmklasnieks, ne ome. Mobilo sakaru operatora “Tele2” un “Norstat” #paliecmajas iedzīvotāju pieredzes pētījums rāda, ka 70% cilvēku jauniegūtās digitālās prasmes turpinās izmantot arī tad, kad dzīve atgriezīsies normālā ritmā.

Līdz šim uzņēmumos un institūcijās dažādi ar digitalizācijas procesa attīstību saistītie plāni allaž tika prokrastinēti, atlikti uz vēlāku laiku, jo vienmēr atradās svarīgāki jautājumi, ko risināt. Un tad krīze ar saviem līdzatnestajiem ierobežojumiem un spriedumu par mājsēdi kalpoja kā pozitīvs stimuls, lai digitalizācijas procesus paātrinātu, jo bija situsi tā stunda, kad uzņēmumiem par savu moto ar steigu nācās iedarbināt mūsu dižgara Raiņa pravietisko – “pastāvēs, kas pārvērtīsies.”

Veiktais pētījums kā uz delnas parāda tās iemaņas, ko cilvēki visaugstāk novērtē kā ieguvumu no šī krīzes laika: 19% iemācījās lietot videokonferences zvanus, 18% sev atklājuši koncertu un izrāžu skatīšanās iespēju internetā, 17% tagad prot labāk plānot savu laiku un sportot mājas apstākļos, bet 16% atzīst, ka ir labāk apguvuši ienākumu un izdevumu plānošanu. Īpaši augstu jauniegūto pieredzi vērtē uzņēmumu vadītāji (92%) un pārsteidzošā kārtā arī seniori (82%).

Domājams, nevienam nav svešas vecvecāku atrunas, kādēļ neappgūt visas sava viedtālruņa sniegtās iespējas, bet pandēmija pierādīja, ka vecums nav šķērslis apgūt ko jaunu. Savukārt dalīšanās pieredzē, kad mazdēliņš ierāda opim, kā viņi ar telefona starpniecību viens otram var uzsmaidīt, arī dara labu un veicina starpaaudžu solidaritāti – seniori apgūst tehnoloģijas, jaunieši gūst ieskatu savu vecvecāki ikdienā. “Tādai prasmju apmaiņai starp paaudzēm būs tālejošas pozitīvas sekas arī nākotnē, jo dažādi sociālās spriedzes elementi izpaužas tieši vecuma dimensijā,” domā ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs. Arī pētījums rāda, ka tieši gados vecāki cilvēki nākotnē plāno turpināt ar radiniekiem sazvanīties izmantojot videozvanus un turpinās meklēt izklaides iespējas internetā, bet jaunieši turpinās sportot mājās un arī nākotnē mācīsies tiešsaistē arī tad, kad krīze būs galā.

62% cilvēku šobrīd apgalvo, ka vēlas strādāt attālināti arī turpmāk. “Visticamāk visi līdz šim ieviestie digitālie risinājumi turpinās darboties arī nākotnē,” piebilst antropologs. “Tikai jāņem vērā vēl viens riska faktors – jāapzinās, ka veiktā pētījuma dati parāda to, ka aptuveni 30% sabiedrības pandēmijas laikā ikdiena nav būtiski mainījusies un šie cilvēki jaunas iemaņas nav guvuši. Tāpēc mainoties uzņēmējdarbības un klientu apkalpošanas formām, attīstoties tehnoloģijām, šī sabiedrības daļa nākotnē var saskarties ar jauniem izaicinājumiem. Tam uzmanība būtu jāpievērš jau šobrīd.”

Redzot, kā krīze paātrinājusi paradumu maiņu, arī “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts cer, ka sev līdzi paņemsim ne tikai praktiskās iemaņas, kas ļāva strādāt un mācīties attālināti, bet šis laiks būs licis pārvērtēt arī cilvēcīgās lietas: “Ne velti mūsu pētījuma dati rāda, ka pirmais, ko vismaz 60% cilvēku darīs pēc ierobežojumu beigām – satiks ģimenes locekļus un draugus.”

Dalīties ar rakstu

Galaxy S26 Ultra

Nodod savu veco ierīci un saņem līdz pat 700 EUR, un tikai pie Tele2 papildus vēl 100 EUR.