Finanšu pratība digitālajā vidē – kā neiekrist krāpnieku nagos?

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmo trīs mēnešu laikā no četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi kopumā 2,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt, neskatoties uz pieaugošo krāpnieku aktivitāti, novērsto krāpšanas gadījumu apmērs sasniedz 2,1 miljonu eiro. Krāpnieki izmanto dažādas metodes, tai skaitā mēģina iegūt banku klientu autentifikācijas līdzekļus un piekļuvi internetbankai. Lai neiekristu krāpnieku nagos, vērts pievērst uzmanību 6 lietām.  

1. Pievērs uzmanību internetbankas lietošanai viedtelefonā 
Paturi prātā, ka tieši mobilā tālruņa mazais ekrāns var būt par iemeslu viltus tīmekļa vietnes atvēršanai, neapdomīgai noklikšķināšanai uz īsziņā vai e-pasta vēstulē saņemtas saites (ko patiesībā nav atsūtījusi banka), jo, salīdzinot ar datoru, mazajā ekrānā nav redzams visas informācijas kopējais attēls, un viltojums var netikt pamanīts.  

2. Izvēlies bankas izstrādātu mobilo lietotni 
Drošākais veids ir lietot speciālu savas bankas izstrādātu mobilo lietotni. Tomēr, ja nelieto savas bankas lietotni, internetbankas adresi jāieraksta manuāli, izvairoties no pārlūka meklētāja. Kad internetbanka ir atvērta, pirms jebkādu datu ievades, vēlreiz pārlasi atvērtās tīmekļa vietnes adresi.  

3. Apskati atvērto bankas internetbanku 
Pirms sāc savu datu ievadi, vizuāli aplūko atvērto tīmekļa vietni, pievērs uzmanību, vai internetbankā viss darbojas kā ierasti – var pārslēgt valodas, darbojas dažādu citu komandu pogas. Viltus vietnēs darbojās tikai atsevišķi lauki/ pogas (tīmekļa vietne izveidota vizuāli, nevis funkcionāli), vietnes adreses nosaukums ir citādāks, viltus vietnē parādās lauki/logi, aicinot klientu iesniegt tikai klientam zināmo ar autentifikāciju un darījuma apstiprināšanu saistītu informāciju.  

4. Nenodot savus identifikācijas un autorizācijas rīkus citiem 
Neviens un nekādos apstākļos nedrīkst tev prasīt nodot savus autorizācijas līdzekļus citām personām, arī Valsts policija un banka to nekad neprasīs. Jebkādu šaubu gadījumā sazinies ar savu banku pa tev iepriekš zināmu vai noskaidrotu kontakttālruni. Jāatceras, ka krāpnieki mēdz savā labā izmantot dažādas aktualitātes sabiedrībā, piemēram, pavasarī krāpnieki mēdz aktīvi zvanīt, sūtīt SMS un e-pastus un uzdoties par Valsts ieņēmuma dienesta darbiniekiem, jo zina, ka cilvēki vēlas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli un tādējādi var steigā izpaust sensitīvus datus par sevi un pieeju banku kontiem. 

5. Pārzini, kā atbloķēt savu internetbanku un maksājumu karti  
Ja esi saņēmis paziņojumu par internetbankas vai maksājumu kartes bloķēšanu, atbloķēšana veicama tikai tajā kārtībā, kas paredzēta tavas bankas noteikumos. Ja kāds pa tālruni vai ar paziņojumiem internetā piedāvā veikt atbloķēšanu, pildi norādījumus tikai tad, kad esi pilnīgi pārliecināts, ka komunikācija notiek ar banku. Vienmēr pats veic saziņu ar banku, izmantojot tās oficiālajā mājaslapā norādīto kontaktinformāciju. 

6. Nosaki operācijas / dienas limitus  
Pārbaudi savas internetbankas iestatījumus un nosaki limitu vienam maksājumam un dienas limitu. Ņem vērā – limitus vari mainīt pats, un bankas piedāvāto maksimālo limitu ietvaros tos vari gan palielināt, gan samazināt. Ja jāveic kāds konkrēts lielāka apjoma darījums, palieni limitu šī darījuma veikšanai, tomēr, tiklīdz to esi veicis, nekavējoties atkal samazini. Nepaļaujies uz to, ka banka ikvienam klientam automātiski nodrošina piedāvātos (noklusējuma) limitus – tie var būt nepiemēroti  un tev daudz par lielu. 

Pievērs uzmanību – krāpnieki izmanto arī citus krāpšanas veidus 

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmo trīs mēnešu laikā telefonkrāpšanās 601 krāpšanas gadījumā izkrāpti 1 038 974 eiro, investīciju krāpšanās 783 gadījumos izkrāpti 1 259 685 eiro, savukārt cita veida krāpšanas 273 gadījumos izkrāpti 531 041 eiro. Patērētāju tiesību centrs atgādina, ka jāpiesargājas arī no šādas krāpniecības: 

- telefonkrāpšana, izmānot no bankas klienta autentifikācijas līdzekļus, piemēram, uzdodoties par banku/uzraudzības iestāžu/tiesību aizsardzības iestāžu un citu oficiālu iestāžu darbiniekiem.  

- pierunājot ieguldīt, solot lielu peļņu, piemēram, atverot kontus krāpnieku izveidotās fiktīvās mājaslapās vai nododot naudas līdzekļus tādiem uzņēmumiem, kam nav atbilstošas licences un ko neuzrauga valsts iestādes;  

- pikšķerēšana – sūtot dažāda veida saites, kā rezultātā var tikt nozagti autentifikācijas līdzekļi;  

- naudas mūļi –, personai labprātīgi nododot konta piekļuves informāciju, kā rezultātā konts tiek izmantots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, pretī piedāvājot starpniecības maksu. 

Ja esi kļuvis par krāpnieku upuri 

Ja esi piedzīvojis krāpšanu, nekavējoties par šo faktu informē banku, arī tad, ja krāpniekiem nav izdevies tevi apkrāpt. Jebkurā gadījumā datorā vai mobilajā tālrunī saglabā pēc iespējas vairāk datu par to, kā tiki uzrunāts, vai saņēmi īsziņu vai e-pasta vēstuli, vai nejauši atvēri kādu tīmekļa vietni, jo šī informācija var veicināt gan turpmāku krāpšanas gadījumu novēršanu, gan to atklāšanu. Sadarbojies ar banku un Valsts policiju, ja tev lūdz minēto informāciju. 

Materiāls tapis, apkopojot informāciju, kas publicēta www.ptac.gov.lv.