Digitālajā vidē pavadām daudz laika strādājot, izglītojoties, iepērkoties, izklaidējoties un darot daudzas citas jēgpilnas lietas, kā arī dažkārt vienkārši notriecot laiku. “Tele2” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, atklāj, ka par 46% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas telefonu lieto 3 – 4 stundas dienā, par 73% palielinājies to cilvēku daudzums, kas lieto 5 – 7 stundas dienā, bet 86% – kas lieto vairāk nekā 7 stundas dienā. Un tas neietver laiku, ko pavadām vēl pie datora vai planšetdatora. Tur, kur ir daudz cilvēki, ir arī krāpnieki. Kā atpazīt krāpniecību digitālajā vidē un nekļūt par kibernoziedznieku upuri?
Krāpniecība digitālajā vidē ir noziedzīga rakstura darbības, izmantojot digitālās saskarsmes līdzekļus, piemēram, telefona zvanus, īsziņas, interneta pārlūkus, sociālos tīklus un e-pastus. Kibernoziedzniekiem ir daudz priekšrocību, piemēram, digitālajā vidē nav robežu un ģeogrāfisko distanču. Tas nozīmē – praktiski neierobežotas iespējas no jebkuras pasaules malas veikt uzbrukumus arī digitālajā vidē Latvijā.
Tā kā kibernoziedznieku izmantotās metodes ir ļoti dažādas un potenciālie apdraudējumi ļoti plaši, katram būtu jāatceras šādi 6 drošas interneta lietošanas pamatnoteikumi:
1. Nepārsūti paroles un citu privātu informāciju e-pasta vēstulēs vai saziņas lietotņu (WhatsApp, Messenger u. c.) un sociālo tīklu (Facebook, TikTok, Instagram u. c.) ziņojumos.
2. Saņemot e-pasta vēstules ar aizdomīgu saturu, nedrīkst atvērt tai pievienotos pielikumus vai interneta saites. Ja saņem e-pastu no valsts iestādes vai bankas ar pieprasījumu nosūtīt savus personas datus, nekādā gadījumā to nedrīkst darīt, jo iestāde/banka nejautās personas datus e-pastā. Jebkurā gadījumā – neizpaud savus personas datus, nepārliecinoties par pieprasījuma īstumu.
3. Nestāsti tīmeklī un sociālajos tīklos pārāk daudz par savu dzīvi, jo īpaši par finansiālo situāciju, jauniegūtajām lietām, izbraukšanu no mājām u.tml.
4. Datorā un telefonā, kurš ir pieslēgts internetam, noteikti jābūt instalētam kādam aizsardzības risinājumam, piemēram, antivīrusu programmai u.tml.
5. Atceries, ka policijas vai kādas citas valsts institūcijas pārstāvis neuzsāks sarunu e-pastā vai pa telefonu krievu valodā. Tāpat pievērs pastiprinātu uzmanību, ja saziņā izmanto aktualitātes sabiedrībā, piemēram, karu Ukrainā, Covid-19.
6. Nedod citām personām savu personas apliecību (eID karti) ar PIN kodiem vai internetbanku piekļuves datus un pēc citu personu lūguma neievadi SmartID datus, kā arī neievieto tīmeklī dokumentu kopijas (pase, eID karte, vadītāja apliecība u.c.) un nesūti tās pa e-pastu, saziņas lietotnēs vai sociālajos tīklos.
Kā atpazīt krāpniekus?
Saņemot telefona zvanu no nepazīstama numura, jāpievērš uzmanību tam, ka krāpnieki bieži uzdodas par bankas vai uzraudzības iestāžu pārstāvjiem un rada spriedzi, piemēram, ka no konta tiek veikts aizdomīgs pārskaitījums un aicina cilvēku tūlītēji rīkoties. Šīs ir pazīmēs, pēc kurām atpazīt krāpniekus – zvanītājus:
- uzstājīgi pieprasa identificēt cietušo ar bankas piekļuves, SmartID vai eParaksta rīku piekļuves datiem;
- agresīvi biedē un steidzina, izmanto psiholoģiskus paņēmienus, meklējot cilvēka vājās vietas;
- izsaka aizdomīgus piedāvājumus par naudas ieguldīšanu vai drošību;
- elektroniski vilto tālruņa numurus, lai izskatās, ka zvana no bankas vai uzraudzības iestādes.
- visbiežāk runā krievu valodā, bet ir sākuši apgūt latviešu valodu.
E-pasts joprojām ir biežāk kibernoziedznieku izmantotā metode. Bieži vien krāpnieki uzdodas par labi atpazīstamu banku un citu pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem, piemēram, ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem. E-pasta paziņojumi parasti satur lūgumus atvērt interneta saites, atjaunot datus un apliecināt savu identitāti. Šīs ir pazīmēs, pēc kurām atpazīt krāpnieku sūtītus e-pastus un sms:
- viltota adrese – īsto adresi var ieraudzīt, ja uzvirza kursoru uz <adreses>;
- neuzticama interneta saite, kas atšķiras no oficiālā pakalpojuma sniedzēja adreses. Pirms uz tās klikšķini, uzvirzi kursoru un apskati īsto nosaukumu;
- uzstājīgi pieprasa bankas piekļuvi un SmartID kodus, lai it kā identificētu cietušo;
- izsaka aizdomīgus piedāvājumus par lielām peļņas iespējām īsā laikā;
- neveikla, bieži kļūdaina valoda.
Krāpnieki bieži vien arī izmanto cilvēku vēlmi ātri nopelnīt un uzdodas par investīciju brokeriem vai bankas darbiniekiem, kas piedāvā veikt īpaši izdevīgus ieguldījumu akcijās, obligācijās, kriptovalūtā un citur. Šis ir pazīmēs, kā atpazīt investīviju krāpniekus:
- pieprasa identificēt klientu, tajā skaita tā bankas paroli, SmartID kodus vai citus personas datus;
- liek instalēt programmatūru, ar kuru iegūst piekļuvi tavai ierīcei (piem., Anydesk);
- maldīgi atspoguļo peļņas pieaugumu, piemēram, it kā nopelnīto naudu nav iespējams izņemt un tiek prasītas papildu komisijas maksas, apdrošināšanas maksas utt, bet izmaksa neseko jebkurā gadījumā;
- sola 0 risku un milzu peļņu;
- agresīvi biedē un steidzina, izmanto psiholoģiskus paņēmienus, meklējot cilvēka vājās vietas;
- darbojas nelegāli.
Atceries – ja tev ir aizdomas, ka dators ir inficēts, vai rodas citas ar IT drošību saistītas problēmas, pēc padoma un palīdzības gadījumā vari vērsties Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā cert.lv. Ja tev radušās aizdomas, ka kāda trešā persona ir piekļuvusi taviem datiem kādā informācijas sistēmā un šie dati tiek apstrādāti nelikumīgi, tev ir tiesības vērsties ar iesniegumu Datu valsts inspekcijā. Savukārt, ja esi kļuvis par krāpniecības upuri, vērsies Valsts policijā.
Latvijas iedzīvotāju aptauju “Tele2” veicis sadarbībā ar “Berg Research” 2022. gada decembrī (1006 respondenti). Dati salīdzināti ar 2019. gada februāra pētījumu (1033 respondenti).
Materiāls tapis, apkopojot informāciju, kas publicēta latvija.lv.
Krāpniecība digitālajā vidē ir noziedzīga rakstura darbības, izmantojot digitālās saskarsmes līdzekļus, piemēram, telefona zvanus, īsziņas, interneta pārlūkus, sociālos tīklus un e-pastus. Kibernoziedzniekiem ir daudz priekšrocību, piemēram, digitālajā vidē nav robežu un ģeogrāfisko distanču. Tas nozīmē – praktiski neierobežotas iespējas no jebkuras pasaules malas veikt uzbrukumus arī digitālajā vidē Latvijā.
Tā kā kibernoziedznieku izmantotās metodes ir ļoti dažādas un potenciālie apdraudējumi ļoti plaši, katram būtu jāatceras šādi 6 drošas interneta lietošanas pamatnoteikumi:
1. Nepārsūti paroles un citu privātu informāciju e-pasta vēstulēs vai saziņas lietotņu (WhatsApp, Messenger u. c.) un sociālo tīklu (Facebook, TikTok, Instagram u. c.) ziņojumos.
2. Saņemot e-pasta vēstules ar aizdomīgu saturu, nedrīkst atvērt tai pievienotos pielikumus vai interneta saites. Ja saņem e-pastu no valsts iestādes vai bankas ar pieprasījumu nosūtīt savus personas datus, nekādā gadījumā to nedrīkst darīt, jo iestāde/banka nejautās personas datus e-pastā. Jebkurā gadījumā – neizpaud savus personas datus, nepārliecinoties par pieprasījuma īstumu.
3. Nestāsti tīmeklī un sociālajos tīklos pārāk daudz par savu dzīvi, jo īpaši par finansiālo situāciju, jauniegūtajām lietām, izbraukšanu no mājām u.tml.
4. Datorā un telefonā, kurš ir pieslēgts internetam, noteikti jābūt instalētam kādam aizsardzības risinājumam, piemēram, antivīrusu programmai u.tml.
5. Atceries, ka policijas vai kādas citas valsts institūcijas pārstāvis neuzsāks sarunu e-pastā vai pa telefonu krievu valodā. Tāpat pievērs pastiprinātu uzmanību, ja saziņā izmanto aktualitātes sabiedrībā, piemēram, karu Ukrainā, Covid-19.
6. Nedod citām personām savu personas apliecību (eID karti) ar PIN kodiem vai internetbanku piekļuves datus un pēc citu personu lūguma neievadi SmartID datus, kā arī neievieto tīmeklī dokumentu kopijas (pase, eID karte, vadītāja apliecība u.c.) un nesūti tās pa e-pastu, saziņas lietotnēs vai sociālajos tīklos.
Kā atpazīt krāpniekus?
Saņemot telefona zvanu no nepazīstama numura, jāpievērš uzmanību tam, ka krāpnieki bieži uzdodas par bankas vai uzraudzības iestāžu pārstāvjiem un rada spriedzi, piemēram, ka no konta tiek veikts aizdomīgs pārskaitījums un aicina cilvēku tūlītēji rīkoties. Šīs ir pazīmēs, pēc kurām atpazīt krāpniekus – zvanītājus:
- uzstājīgi pieprasa identificēt cietušo ar bankas piekļuves, SmartID vai eParaksta rīku piekļuves datiem;
- agresīvi biedē un steidzina, izmanto psiholoģiskus paņēmienus, meklējot cilvēka vājās vietas;
- izsaka aizdomīgus piedāvājumus par naudas ieguldīšanu vai drošību;
- elektroniski vilto tālruņa numurus, lai izskatās, ka zvana no bankas vai uzraudzības iestādes.
- visbiežāk runā krievu valodā, bet ir sākuši apgūt latviešu valodu.
E-pasts joprojām ir biežāk kibernoziedznieku izmantotā metode. Bieži vien krāpnieki uzdodas par labi atpazīstamu banku un citu pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem, piemēram, ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem. E-pasta paziņojumi parasti satur lūgumus atvērt interneta saites, atjaunot datus un apliecināt savu identitāti. Šīs ir pazīmēs, pēc kurām atpazīt krāpnieku sūtītus e-pastus un sms:
- viltota adrese – īsto adresi var ieraudzīt, ja uzvirza kursoru uz <adreses>;
- neuzticama interneta saite, kas atšķiras no oficiālā pakalpojuma sniedzēja adreses. Pirms uz tās klikšķini, uzvirzi kursoru un apskati īsto nosaukumu;
- uzstājīgi pieprasa bankas piekļuvi un SmartID kodus, lai it kā identificētu cietušo;
- izsaka aizdomīgus piedāvājumus par lielām peļņas iespējām īsā laikā;
- neveikla, bieži kļūdaina valoda.
Krāpnieki bieži vien arī izmanto cilvēku vēlmi ātri nopelnīt un uzdodas par investīciju brokeriem vai bankas darbiniekiem, kas piedāvā veikt īpaši izdevīgus ieguldījumu akcijās, obligācijās, kriptovalūtā un citur. Šis ir pazīmēs, kā atpazīt investīviju krāpniekus:
- pieprasa identificēt klientu, tajā skaita tā bankas paroli, SmartID kodus vai citus personas datus;
- liek instalēt programmatūru, ar kuru iegūst piekļuvi tavai ierīcei (piem., Anydesk);
- maldīgi atspoguļo peļņas pieaugumu, piemēram, it kā nopelnīto naudu nav iespējams izņemt un tiek prasītas papildu komisijas maksas, apdrošināšanas maksas utt, bet izmaksa neseko jebkurā gadījumā;
- sola 0 risku un milzu peļņu;
- agresīvi biedē un steidzina, izmanto psiholoģiskus paņēmienus, meklējot cilvēka vājās vietas;
- darbojas nelegāli.
Atceries – ja tev ir aizdomas, ka dators ir inficēts, vai rodas citas ar IT drošību saistītas problēmas, pēc padoma un palīdzības gadījumā vari vērsties Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā cert.lv. Ja tev radušās aizdomas, ka kāda trešā persona ir piekļuvusi taviem datiem kādā informācijas sistēmā un šie dati tiek apstrādāti nelikumīgi, tev ir tiesības vērsties ar iesniegumu Datu valsts inspekcijā. Savukārt, ja esi kļuvis par krāpniecības upuri, vērsies Valsts policijā.
Latvijas iedzīvotāju aptauju “Tele2” veicis sadarbībā ar “Berg Research” 2022. gada decembrī (1006 respondenti). Dati salīdzināti ar 2019. gada februāra pētījumu (1033 respondenti).
Materiāls tapis, apkopojot informāciju, kas publicēta latvija.lv.
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Atstāj numuru, atzvanīsim!
Tarifu plāni
Mājas internets
Biznesam
Paldies! Tavs pieteikums saņemts. Sazināsimies tuvāko dienu laikā, tikmēr uzzini, kas jauns Tele2!
Pieteikt citu numuru - lai draugs, mamma vai kaimiņš arī tiek pie laba piedāvājuma!
Paldies! Tavs pieteikums saņemts. Sazināsimies tuvāko dienu laikā, tikmēr uzzini, kas jauns Tele2!
Pieteikt citu numuru - lai draugs, mamma vai kaimiņš arī tiek pie laba piedāvājuma!
Saistītie raksti
26.04.2024
Aptauja: 72 % cilvēku Latvijas reģionos uzskata, ka vienmērīga tehnoloģiju attīstība mazinātu digitālo plaisu starp pilsētām un reģioniem
72 % Latvijas reģionu iedzīvotāju uzskata, ka vienmērīga tehnoloģiju attīstība visā Latvijā palīdzētu mazināt digitālo plaisu starp pilsētām un reģioniem, liecina “Tele2” un “Norstat” veiktā reģionos dzīvojošo Latvijas...
24.04.2024
Modernizācijas darbi "Tele2" tīklā
“Tele2”, īstenojot vērienīgus tīkla attīstības projektus, pēdējo divu gadu laikā palielinājis 4G tīkla jaudu par 30%. Tīkla attīstība aktīvi turpinās un faktiski ik dienu dažādās vietās Latvijā tiek uzstādīta jauna 5G bāzes stacija...
18.04.2024
“Tele2” apgrozījums pirmajā ceturksnī audzis par 1,4 %
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī palielinājies par 1,4 %, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo ceturksni, un sasniedzis 42,7 milj. eiro. Apgrozījuma kāpumu veidoja gan klientu skaita...