21.07.2021

Vai emocijzīmes uzvarēs vārdus? Valodas nozīme digitālajā laikmetā

No sadarbības ar žurnālu IR

Mūsdienu tehnoloģijas ir būtiski mainījušas veidu, kā strādājam, mijiedarbojamies un sazināmies, raksta valodniece Aiga Veckalne. Digitālie mediji kļuvuši tik svarīgi, ka ir radies pat jauns valodas paveids — «digilekts». Tā spilgtākās iezīmes ir tīmeklī radušies jaunvārdi un emocijzīmes.

Digilekta attīstība un ietekme uz mutvārdu saziņu var palīdzēt mazināt ierobežojumus un psiholoģisko atsvešinātību, ko sabiedrībā savulaik veicinājusi prasme rakstīt un lasīt, kam trūkst mutvārdu spontanitātes. «Ieplānotu komunikāciju vairs neuzskata par ideālu, pat ne literatūrā,» norāda Āgneša Vešeleški.
Piemērs tam ir mobilo tālruņu romāns (cell phone novel) — literārs žanrs, kas ir īpaši populārs Japānā un Ķīnā un ko veido īsas nodaļas, kuras abonenti saņem e-pastā vai īsziņā.
Pat rakstīšana tviterī un komunikācija īsziņās liecina par valodas attīstību. Šāda saziņa padara mūs par labākiem un elastīgākiem rakstītājiem, runātājiem un komunikatoriem, uzskata valodniece Grečena Makaloha, grāmatas Interneta dēļ: izpratne par jaunajiem valodas noteikumiem un raidieraksta Lingthusiasm autore.
Tātad visi modes saīsinājumi, pieturzīmju nelietošana un emocijzīmes neapdraud valodu? Pasakiet to latviešu valodas skolotājiem un konservatīvi noskaņotajiem valodniekiem! «Valoda ir visnozīmīgākais un neparastākais cilvēces atvērtā koda projekts,» raksta Grečena Makaloha.
Mūsdienu digitālie iezemieši (digital natives) jeb cilvēki, kas uzauguši interneta vidē, būs vismaz divvalodīgi — gan literārajā valodā, gan neoficiālajā interneta valodā — un zinās, kad ir lietderīgi izmantot vienu vai otru veidu.
Tiesa, vērojot latviešu valodas tendences, mani bieži vien māc šaubas — vai tiešām spēs? Galvenā digilekta pazīme, kas tuvina tekstu runātajai valodai, ir emocijzīmju lietošana. Tās var palīdzēt piešķirt nozīmes kontekstu, nodomu, sajūtas. Īpaši populāras ir roku un seju piktogrammas, kas parāda resursus, ko jau izmantojam, lai paustu savus nodomus klātienē, proti, žestus.
Šie stilizēti grafiskie attēli radās Japānā 90. gados, lai aizvietotu daudzos hieroglifus un nepārprotami attēlotu emocijas un abstraktas idejas. Sejiņa ar prieka asarām 2015. gadā pat kļuva par Oksfordas vārdnīcas vārdu. Mūsdienās ir pieejama arī emocijzīmju enciklopēdija, automātiskais tulkotājs, top radoši darbi, un emocijzīmju valoda arvien vairāk kļūst par visiem saprotamu starptautisku valodu.
No vienas puses, šīs izmaiņas rada optimismu par tehnoloģiju potenciālu atbalstīt digitālo rakstpratību dažādās grupās. No otras puses, arvien biežāk raisa bažas par iespējamo kaitējumu ne tikai bērnu spējai lasīt iedziļinoties un koncentrēti, bet arī viņu runas prasmju attīstībai. Cilvēku agrīnā valodas pieredze arvien vairāk ir saistīta ar digitālo tekstu — tālruņos un planšetdatoros. Bet kāds 2020. gadā Itālijā veikts pētījums atklāja, ka ilgāks digitālo ierīču izmantošanas laiks saistīts ar zemāku mīmikas un žestikulācijas prasmju attīstību bērniem.
Vecāku un skolotāju nozīme valodas attīstības un lasītprasmes veicināšanā ir ļoti svarīga, tādēļ aprūpētājiem būtu jāsniedz informācija gan par to, cik svarīgi ir lasīt bērniem drukātā veidā, gan par to, kā vislabāk pārvaldīt un atbalstīt bērnu digitālo ierīču lietošanu. Izmantojot dialoga veida lasījumu, mijiedarbojoties ar tekstu, vecāki veicina bērnu izpratni, uzdod jautājumus un palīdz bērniem koncentrēties un saistīt tekstus ar savu dzīvi. Šāda mijiedarbība bagātina bērnu valodas prasmes, veido viņu skatījumu uz lasīšanu kā uzmanības laiku, kā arī palielina viņu prieku un interesi par lasīšanu.
Datorizētās saziņas ietekmē notiek arī citas izmaiņas, piemēram, pamazām izzūd rakstīšana rokrakstā.
Ir valstis, kur skolēniem mācībās arvien mazāk jāraksta ar roku vai tas nav jādara vispār, lai gan šādai rakstīšanai ir daudz nozīmīgu attīstības ieguvumu. Bet cilvēces attīstība ir atkarīga no valodas prasmēm un spējas komunicēt jaunas un sarežģītas idejas, lai integrētu tās kultūrā un sociālekonomiskajās norisēs. Lai sadarbotos, cilvēkiem ir nepieciešama valoda.
Taču nav viena pareiza valodas lietošanas veida. Arī tiešsaistē. Mēs varam lietot valodu atšķirīgi, un tas veicina sociālo mijiedarbību. «Ja jau mode var mainīties, kāpēc nevar valoda?» retoriski jautā Grečena Makaloha.
Valodas izmaiņas — tas ir ļoti dabisks process, un būtu savādi, ja tā nemainītos. Izcilais latviešu valodnieks Kārlis Mīlenbahs savulaik ir teicis: «Valoda nekad nedrīkst uz vietas stāvēt. Ar attīstības beigām valoda ieslīgst ēnu valstī. Mūžīga attīstība, mūžīga pārmaiņa ir valodas dzīvība, miers un sastingums ir viņas nāve.» Interesanti, kas gan viņam būtu sakāms par šādām attīstības tendencēm?

Foto — Roman Odintsov, Pexels.com

Pilnu rakstu lasiet žurnāla Ir speciālizdevumā Digitālais dzīvesveids.

Dalīties ar rakstu

Ierīču iztirgošana

Īpaši izdevīgas cenas viedierīcēm un aksesuāriem

Iegādāties

Galaxy S25

Iemūžini eglītes mirdzumu un ģimenes smaidus ar Galaxy S25 lielisko kameru - asi kadri arī tumsā. Pie pirkuma dāvanā galda spēle.