2.07.2021
Kad mākslīgais intelekts zinās, kā jūtamies: 3 attīstības tendences
No sadarbības ar žurnālu IR
Kā apmācīt mākslīgo intelektu, lai tas spētu atpazīt lietotāja noskaņojumu un piedāvāt situācijai piemērotu un personalizētu atbalstu? Kaspars Kauliņš, Baltijas vadošā tehnoloģiju lokalizācijas uzņēmuma Tilde starptautiskā biznesa attīstības vadītājs, žurnāla Ir speciālizlaidumā Digitālais dzīvesveids dalās pārdomās par mākslīgā intelekta attīstības tendencēm.
Līdz ar mākslīgā intelekta un dziļās mašīnmācīšanās tehnoloģiju attīstību to izstrādātāji aizvien vairāk piedāvā risinājumus, kas īpaši pieskaņoti konkrētam cilvēkam vai situācijai, lai sniegtu personalizētu atbalstu. Dažādi sensori un viedierīces palīdz sekot līdzi veselības stāvoklim un fiziskajai slodzei, apstrādājot datus par elpošanu, sirdsdarbību, asinsspiedienu, ķermeņa temperatūru, aktivitātēm…
Bet kā ar emocijām? Vai mākslīgais intelekts spēj saprast mūsu noskaņojumu, sekot līdzi emociju dinamikai, lai īpaši reaģētu un pieskaņotos tām? Šai jomai, tehnoloģijām un risinājumiem ir īpašs nosaukums — emociju mākslīgais intelekts (emotional artificial intelligence) jeb mākslīgais emociju intelekts (artificial emotional intelligence).
Acis ir cilvēka emociju spogulis
Centieni ar tehnoloģiju palīdzību noteikt un novērtēt cilvēka emocionālo jeb afektīvo stāvokli nav nekas jauns. Taču jaunas, līdz šim nebijušas iespējas pavēruši ar neironu tīklu metodēm veidoti mašīnmācīšanās risinājumi. Vislielāko popularitāti guvuši tie, kas analizē cilvēka sejas izteiksmes un acu kustības, apstiprinot teicienu, ka acis ir cilvēka emociju spogulis. Balstoties uz vaibstos pausto emociju analīzes rīkiem, izveidoti roboti, kas mācīti attiecīgi reaģēt fiziskā saziņā ar cilvēku. Pandēmijas laikā tapuši arī rīki, kas palīdz novērtēt skolēnu un studentu iesaistes līmeni virtuālajās saziņas platformās. Tomēr šādiem risinājumiem vēl ir daudz nepilnību. Cilvēki un to sejas izteiksmes dažādos emocionālos stāvokļos ļoti atšķiras. Turklāt pastāv būtiskas kultūru atšķirības, piemēram, eiropietim smaids visbiežāk asociējas ar prieku, savukārt Dienvidaustrumāzijas valstīs ar to pauž pieklājību un cieņu. Nevar nerēķināties arī ar dažādām cilvēka ķermeņa īpatnībām un fiziskām kaitēm, kas ietekmē sejas vaibstus.
Dinamika, tembrs un temps
Otrs virziens ir saistīts ar citu mākslīgā intelekta tehnoloģiju — runas atpazīšanu. Emociju noteikšanai tiek analizēta runas skanējuma dinamika, tembra un tempa izmaiņas un arī saturs. Šādiem risinājumiem ir plašas pielietojuma iespējas, galvenokārt saistībā ar klientu apkalpošanu un atbalstu pa tālruni. Īpaši trenēti algoritmi seko līdzi sarunas gaitai un signalizē par nevēlamām izmaiņām klienta balss skanējumā, noteiktiem atslēgas vārdiem vai frāzēm, kā arī piedāvā atbilstošus rīcības modeļus klientu atbalsta speciālistiem. Taču arī šim emocionālā mākslīgā intelekta virzienam ir daudz izaicinājumu un ierobežojumu, ko rada gan konkrētā cilvēka runas un balss īpatnības, gan arī tādas situatīvas parādības kā aizsmakums vai vienkārši nogurums.
Fizioloģiskie procesi un emocijas
Kā pēdējais šajā uzskaitījumā jāpiemin virziens, kas datus par konkrētā indivīda fizioloģiskajiem procesiem — elpošanas, sirdsdarbības, ķermeņa temperatūras izmaiņām — izmanto, lai mācītu algoritmus atpazīt šo rādītāju saistību ar cilvēka garastāvokli. Šādus risinājumus izmanto gan veselības aprūpē, gan dažādās drošības un tiesībsargājošajās iestādēs. Taču tie arvien vairāk ienāk arī mūsu ikdienā, piemēram, viedajos automobiļos. Labi zināmā tehnoloģiju konsultāciju kompānija Gartner paredzējusi, ka jau 2022. gadā 10% personīgo viedierīču tiks aprīkotas ar kādu no emociju atpazīšanas tehnoloģijām. Tuvākajā laikā emocionālais mākslīgais intelekts nekur nepazudīs, tehnoloģiju spēja pazīt, novērtēt un atbilstoši reaģēt uz cilvēka emocionālo stāvokli kļūs aizvien precīzāka un cilvēka un datora saziņa — cilvēcīgāka. Ētiska un atbildīga mākslīgā intelekta attīstība ļaus mums dzīvot drošāk, laimīgāk un veselīgāk.
Foto — Andrea Piacquadio, Pexels.com
Bet kā ar emocijām? Vai mākslīgais intelekts spēj saprast mūsu noskaņojumu, sekot līdzi emociju dinamikai, lai īpaši reaģētu un pieskaņotos tām? Šai jomai, tehnoloģijām un risinājumiem ir īpašs nosaukums — emociju mākslīgais intelekts (emotional artificial intelligence) jeb mākslīgais emociju intelekts (artificial emotional intelligence).
Acis ir cilvēka emociju spogulis
Centieni ar tehnoloģiju palīdzību noteikt un novērtēt cilvēka emocionālo jeb afektīvo stāvokli nav nekas jauns. Taču jaunas, līdz šim nebijušas iespējas pavēruši ar neironu tīklu metodēm veidoti mašīnmācīšanās risinājumi. Vislielāko popularitāti guvuši tie, kas analizē cilvēka sejas izteiksmes un acu kustības, apstiprinot teicienu, ka acis ir cilvēka emociju spogulis. Balstoties uz vaibstos pausto emociju analīzes rīkiem, izveidoti roboti, kas mācīti attiecīgi reaģēt fiziskā saziņā ar cilvēku. Pandēmijas laikā tapuši arī rīki, kas palīdz novērtēt skolēnu un studentu iesaistes līmeni virtuālajās saziņas platformās. Tomēr šādiem risinājumiem vēl ir daudz nepilnību. Cilvēki un to sejas izteiksmes dažādos emocionālos stāvokļos ļoti atšķiras. Turklāt pastāv būtiskas kultūru atšķirības, piemēram, eiropietim smaids visbiežāk asociējas ar prieku, savukārt Dienvidaustrumāzijas valstīs ar to pauž pieklājību un cieņu. Nevar nerēķināties arī ar dažādām cilvēka ķermeņa īpatnībām un fiziskām kaitēm, kas ietekmē sejas vaibstus.
Dinamika, tembrs un temps
Otrs virziens ir saistīts ar citu mākslīgā intelekta tehnoloģiju — runas atpazīšanu. Emociju noteikšanai tiek analizēta runas skanējuma dinamika, tembra un tempa izmaiņas un arī saturs. Šādiem risinājumiem ir plašas pielietojuma iespējas, galvenokārt saistībā ar klientu apkalpošanu un atbalstu pa tālruni. Īpaši trenēti algoritmi seko līdzi sarunas gaitai un signalizē par nevēlamām izmaiņām klienta balss skanējumā, noteiktiem atslēgas vārdiem vai frāzēm, kā arī piedāvā atbilstošus rīcības modeļus klientu atbalsta speciālistiem. Taču arī šim emocionālā mākslīgā intelekta virzienam ir daudz izaicinājumu un ierobežojumu, ko rada gan konkrētā cilvēka runas un balss īpatnības, gan arī tādas situatīvas parādības kā aizsmakums vai vienkārši nogurums.
Fizioloģiskie procesi un emocijas
Kā pēdējais šajā uzskaitījumā jāpiemin virziens, kas datus par konkrētā indivīda fizioloģiskajiem procesiem — elpošanas, sirdsdarbības, ķermeņa temperatūras izmaiņām — izmanto, lai mācītu algoritmus atpazīt šo rādītāju saistību ar cilvēka garastāvokli. Šādus risinājumus izmanto gan veselības aprūpē, gan dažādās drošības un tiesībsargājošajās iestādēs. Taču tie arvien vairāk ienāk arī mūsu ikdienā, piemēram, viedajos automobiļos. Labi zināmā tehnoloģiju konsultāciju kompānija Gartner paredzējusi, ka jau 2022. gadā 10% personīgo viedierīču tiks aprīkotas ar kādu no emociju atpazīšanas tehnoloģijām. Tuvākajā laikā emocionālais mākslīgais intelekts nekur nepazudīs, tehnoloģiju spēja pazīt, novērtēt un atbilstoši reaģēt uz cilvēka emocionālo stāvokli kļūs aizvien precīzāka un cilvēka un datora saziņa — cilvēcīgāka. Ētiska un atbildīga mākslīgā intelekta attīstība ļaus mums dzīvot drošāk, laimīgāk un veselīgāk.
Foto — Andrea Piacquadio, Pexels.com
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Atstāj numuru, atzvanīsim!
Tarifu plāni
Mājas internets
Biznesam
Paldies! Tavs pieteikums saņemts. Sazināsimies tuvāko dienu laikā, tikmēr uzzini, kas jauns Tele2!
Pieteikt citu numuru - lai draugs, mamma vai kaimiņš arī tiek pie laba piedāvājuma!
Paldies! Tavs pieteikums saņemts. Sazināsimies tuvāko dienu laikā, tikmēr uzzini, kas jauns Tele2!
Pieteikt citu numuru - lai draugs, mamma vai kaimiņš arī tiek pie laba piedāvājuma!
Saistītie raksti
27.11.2025
Personīgais miers ir svarīgāks par ierakstu sociālajos tīklos. Saruna ar Kasparu Blūmu-Blūmani
“Bieži vien tiek uzskatīts, ka, ja tu esi influenceris, tad tu neko nedari. Zem šīs nodarbošanās patiesībā slēpjas daudz zināšanu un prasmju,” saka digitālā satura veidotājs Kaspars Blūms-Blūmanis (Kasher Bloom). Noklausies jaunāko...
10.11.2025
Ar krusta pārmešanu diez vai pietiks. Saruna ar režisoru Viesturu Meikšānu.
Vai zināji, ka labi nostādīta balss palīdz labāk pārdot? Vai ar krusta uzmešanu būs pietiekami, lai labi uzstātos publikas priekšā? Kur likt rokas un kāds žests var palīdzēt pārtraukt runātāju? Noklausies aizraujošu sarunu ar režisoru un...
15.10.2025
Viedierīcēm nevajadzētu regulēt mūsu noskaņojumu. Saruna ar Edmundu Vanagu.
“Ir viens interesants pētījums, kura dati parāda, ka pirmais, ko bērns ierauga savā apzinātajā dzīvē, ir viedierīce, jo mēs – pieauguši, ļoti intensīvi tās lietojam,” saka klīniskais psihologs Edmunds Vanags.
Kas bērnam tiek...























