Uzņēmums “Rakši”: Kamieļu tūrisma celmlauži

Brīvdabas zooparks “Rakši”, kas ir slavens ar saviem kamieļiem, lamām un alpakām, šajās Lieldienās atklās jau 16. sezonu. Šajā laikā “Rakši” ir pārtapuši no vērienīgu sporta un atpūtas pasākumu norises vietas par eksotisku dabas parku, kura apmeklētāji var iepazīt Baltijai neraksturīgus dzīvniekus. “Rakšu” direktore Elija Krauze, kura te dzīvo kopā ar savu ģimeni un 150 dzīvnieku kuplo ganāmpulku, par galveno atpūtas vietas panākumu uzskata to, ka cilvēki “Rakšos” grib atgriezties atkal un atkal. Šobrīd “Rakšu” saimnieki gatavi spert nākamo soli un veido jaunu atpūtas vietu.

Kā radās “Rakši”, kurš un kā izdomāja Latvijā veidot kamieļu parku?

“Rakšus” 2005. gadā sāka veidot mans dzīvesbiedrs Kristaps Blaus. Uz mantotas zemes Kristaps uzbūvēja pirmo viesu namu. Viņš bija domājis par kādu īpašu, tikai šai vietai raksturīgu iezīmi, un, kad “National Geographic” raidījumā viņš noskatījās sižetu par lamām, radās ideja, ka šie dzīvnieki varētu būt viesu nama īpašā rota. Pirmās lamas uz “Rakšiem” atbrauca 2006. gadā, vēlāk pievienojās arī alpakas un kamieļi. Dzīvnieki kā viesu nama “pievienotā vērtība” pamazām kļuva par pamatvērtību, un pēc vairākiem gadiem viesu izmitināšana uz kādu laiku pat bija slēgta. Dzīvnieku skaits “Rakšos” šobrīd jau ir vairāk nekā 150, tai skaitā 18 kamieļi.

Tad sākotnēji “Rakšu” darbības modelis nemaz nebija brīvdabas zoo?

Vēsturiski šeit bija izveidoti trīs viesu nami, un galvenais “Rakšu” darbības virziens bija atpūtas pasākumu un sporta spēļu organizēšana. Vasarās vienlaikus uzņēmām no 100 līdz pat 700 cilvēku lielus kolektīvus, nodrošinot gan nakšņošanu, gan ēdināšanu un spēļu rīkošanu. Šāda mēroga pasākumu organizēšana ilgtermiņā ir ļoti nogurdinošs pasākums, un pēc vairāku gadu darba sapratām, ka gribam ko mierīgāku. Ņemot vērā, ka paralēli aktīvās atpūtas norisēm visu laiku auga un paplašinājās arī mūsu dzīvnieku ganāmpulks, pamazām sākām vairāk pievērsties tāda veida atpūtai, kas paredz dzīvnieku iesaisti. Atteicāmies no izteikti aktīvām nodarbēm – kvadracikliem, sniega močiem, laivām, plostiem un peintbola. Tā vietā nāca pastaigas ar lamām, izjādes uz kamieļiem, izbraucieni ēzeļu pajūgā un izklaides bērniem. Un tā, soli pa solim, aprēķinot savus izdevumus un ieņēmumus, 2018. gadā nonācām pie lēmuma no viesu izmitināšanas atteikties pavisam. Visu uzmanību veltījām kamieļu parka attīstīšanai un dažādiem papildu pakalpojumiem – no atpūtas pakalpojumiem ar dzīvniekiem, līdz suvenīru veikala un kafejnīcas izveidei. Šobrīd Rakšu suvenīru veikalā ir nopērkami vairāki kamieļu piena kosmētikas produkti, savukārt kafejnīcā var nobaudīt gan pankūkas, gan saldējumu ar kamieļa pienu sastāvā. Mums pašiem beidzot bija savs darba laiks, – vakarā varējām parku slēgt, atpūsties paši un ļaut atpūsties darbiniekiem.

Vēlāk tomēr atsākāt piedāvāt nakšņošanas pakalpojumus?

Jau ceturto gadu mums ir koncepta viesnīca “Rakši”, kas iekārtota marokāņu stilā, jo Maroka ir mana otra mīļākā valsts tūliņ aiz Latvijas. Katram numuram ir dots kādas Marokas pilsētas vārds, dizains pilnībā veidots, izmantojot Marokas estētiku, dizaina priekšmetus un vizualizācijas. Ņemot vērā, ka esam tik ļoti iedziļinājušies kamieļu audzēšanā un aprūpē, mums ar vīru ir bijusi iespēja apskatīt daudzas Ziemeļāfrikas un Austrumu valstis, iepazīties ar kamieļu audzētājiem visā pasaulē, un tas laikam ir radījis īpašas simpātijas pret Austrumu pasauli. Jāsaka, ka kamieļu audzēšana nav tikai biznesa projekts, tā ir aizraušanās un īpaša domāšana, kultūra. Šajā pavasarī Maroku apmeklēju jau septīto reizi. Atsevišķā ēkā piedāvājam arī apartamentus ar skatu uz vīra izveidotu dabas objektu, kas līdzinās Maču Pikču kalniem Peru. Esam iedzīvinājuši ideju, kas cilvēkiem ļauj nakšņot kamieļu parkā ar neierobežotu pieeju dzīvniekiem un pavadīt laiku ar tiem mierā un klusumā, kad parks citiem apmeklētājiem ir slēgts.

Vai esat tur ko noskatījuši kā noderīgu sava biznesa attīstīšanai?

Ir vairākas lietas. Piemēram, izjādes ar kamieļiem, kas prasa rūpīgu sagatavošanos un kamieļu apmācīšanu. To daudzus gadus atpakaļ “Rakšos” paveica īpašs kamieļu treneris no Tunisijas, kurš novērtējot to, ko esam paveikuši, uzaicināja mūs kļūt par Eiropas kamieļu audzētāju asociācijas biedriem. Otrs piemērs ir dažādi kamieļu piena produkti visai plašā spektrā – no kulinārijas līdz kosmētikai. Tās nav no jauna izgudrotas lietas, tomēr viss citur pamanītais ir bijis jāadaptē Latvijas apstākļiem, mūsu cilvēku gaumei. Jaunajā sezonā mūsu “Camel cafe” apmeklētājiem piedāvāsim nobaudīt ēdienu, kas gatavots tadžinā.

Kurš ir bijis “Rakšiem” visgrūtākais brīdis?

Tas bija saistīts ar pēckrīzes periodu valstī, kad tūrisma apjoms būtiski saruka, kad mūsu nozare piedzīvoja cenu dempingu, daudzi to neizturēja. Līdzīgi kā citiem, arī mums bija jākārto kredītsaistības. Tāpēc ļoti daudz no ikdienas darba darījām paši, jo algas maksāt vienkārši nevarējām atļauties.

Cik šobrīd ir darbinieku sezonas laikā?

Aktīvajā sezonā pie mums strādā ap 20 cilvēku. Bet mēs visus 150 dzīvniekus arī uzskatām par saviem kolēģiem, jo viņi taču ir gan apskates objekts, gan arī “saražo” pārdodamo produkciju – no šī gada sākam tirgot kamieļu, alpaku un lamu kūtsmēslu granulas, kas izmantojamas dārza mēslošanai.

Vai jūsu “kolēģiem” – kamieļiem – Latvijā nav auksti?

Nu jau ir pieraduši. Kad 2013. gadā no Vācijas atvedām pirmo vienkupra kamieli, pirmajā ziemā viņš sala, tāpēc aukstākajā laikā bija jāsedz. Ar laiku viņi adaptējas. Divkupra kamieļi ir pieraduši pie liela sala, jo nāk no Gobi tuksneša, kur mēdz būt līdz pat 40 grādu sals, bet vienkupra kamieļi nāk no Sahāras tuksneša un ir izturīgi pret lielu karstumu. Bet tuksnesī vispār ir raksturīga krasas temperatūras maiņas, tāpēc kamieļi tam ir gatavi.

Kā nonāci “Rakšu” vadītājas postenī?

Esmu dzimusi Cēsīs, tad no 2000. gada dzīvoju un strādāju Rīgā, bet pēc tam, kā es saku, – mīlestības dēļ, atgriezos Cēsīs. Profesionālā pieredze man pamatā ir veidojusies sabiedriskajās attiecībās – esmu strādājusi par bērnu un ģimenes lietu ministra Aināra Baštika preses sekretāri, bijusi aģentūras “McCann Riga” sabiedrisko attiecību biroja komandā, vēlāk kopā ar kolēģi nodibinājām savu aģentūru “PR Services”. Pēc tam Rīgas dzīve beidzās, sākās “Rakšu” laiks, kur man ir lieti noderējusi un aizvien vēl noder komunikācijas laukā iegūtā pieredze. Šobrīd mūsu pienākumi ir sadalīti tā, ka mana vīra pārziņā ir biznesa attīstības globālās idejas, saimnieciskais un dzīvnieku sektors. Es palīdzu realizēt Kristapa idejas, organizēju “Rakšu” pasākumus, mārketinga aktivitātes, arī ikdienas sagādes jautājumus un vadu mūsu kolektīvu.

Daudzi brauc atpūsties uz “Rakšiem”, bet kur jūs ar vīru atpūšaties?

Mums ir izteikti sezonāls bizness, tāpēc tiklīdz aktīvā sezona ir noslēgusies – mēs dodamies ceļojumos. Esam bijuši braucienos kopā ar kolēģiem, protams, ir regulārie ģimenes ceļojumi un ir tādi, kur braucam atsevišķi. Esmu jau trīs reizes, pa trim dažādiem maršrutiem, nogājusi Santjago ceļa posmu no Porto līdz Santjago. Šogad plānots gājiens Portugālē – apvienojot Fishermen’s Trail un Rota Vicentina gar Atlantijas okeānu, kas ir gājiens vairāk nekā 200 kilometru garumā. Šajā laikā telefons ir pāradresēts uz kolēģi, es atļaujos pilnībā šo laiku veltīt tikai sev.

Ko tu minētu kā būtiskāko faktoru tam, ka “Rakši” sekmīgi strādā jau tik ilgi?

Pats būtiskākais ir tas, ka cilvēki grib pie mums atgriezties. Tāpēc cilvēkam ir jājūtas šeit gaidītam, ir jābūt nodarbinātam un jāizjūt emocijas. Katrā sezonā “Rakšos” ir jaunumi – šīs sezonas jaunums ir lemuri, kurus cilvēki varēs apskatīt un arī pabarot.

Ko ieteiktu cilvēkiem, kuru domā par savu biznesu, plāno to, bet nevar saņemties, lai sāktu? Ar ko jārēķinās viesmīlības biznesā?

Pēdējo gadu laikā novērojam, ka vairākus mūsu pakalpojumus un idejas citviet cenšas pārnest ar copy – paste metodi. No vienas puses tas var šķist diezgan vienkārši, no otras –, lai izveidotu ko patiešām ilgtspējīgu, ir jābūt vēsturiskai pieredzei. Jāsaprot, kas un kāpēc strādā, kas – ne. Mums tas ļauj spert nākamos soļus: veidot jaunu tūrisma punktu un ieviest jaunus pakalpojumus, pie kā tieši šobrīd aktīvi strādājam. Kas tie būs, pagaidām neizpaudīšu. Bet iesācējiem jārēķinās ar milzīgu izturību un kvalitātes latiņas noturēšanu gadu no gada. Skaista fasāde, – tas vienmēr nozīmē milzīgu darbu un ieguldījumu. Šāda veida nodarbe ir jāmīl no visas sirds, citādi tas nav iespējams.

Vizītkarte:

Kamieļu parkā “Rakši” mīt vairāk kā 150 iemītnieki – vienkupra un divkupru kamieļi, lamas, alpakas, Puatū ēzeļi, Valē melnkakla kazas, Valē melndeguna aitas, Hailandes govis, strausi, truši un lemuri.

Par dzīvnieku vārdiem: lamām un alpakām visbiežāk tiek dzimšanas dienā iekritušais vārds no vārda dienu kalendāra. Ja kāds no apmeklētājiem ir klāt dzīvnieka dzimšanas brīdī (un tas sezonā gadās bieži), apmeklētājs var izvēlēties dzīvnieka vārdu. Populārākie vārdi lamām un alpakām, ir Māris, Gunārs un Andžiņš. Kas dzimst kamieļi, “Rakšu” saimnieki organizē vārdu konkursus sociālajos tīklos.