Kad vaicāju Dacei Dambergai, kādu amata nosaukumu viņa gribētu redzēt pie sava vārda, Dace daudz nedomājot atbild: “Dirižablis. Jūtos kā tāds dirižablis zaļumu pasaulē.” Dace Damberga pirms pieciem gadiem izveidoja uzņēmumu “Daces zaļumi”, kas nodarbojas ar mikrozaļumu audzēšanu un piegādi. 2018. gadā, rakstot biznesa plānu savai iecerei, Daces dzīvokļa vannas istabā auga 20 kastītes ar mikrozaļumiem. Šodien kastīšu skaits ir vairāki tūkstoši nedēļā. No audzētavas, kas atrodas Talsos, mikrozaļumi ceļo pie pircējiem visā Latvijā. Dacei ir nācies tikt galā ar būtiskāko izaicinājumu, kas skar ikvienu jauno uzņēmēju – spēt “sadalīt sevi” starp daudziem pienākumiem un atbildībām. Viņa uzsver, – to var paveikt tad, ja cilvēku no sirds interesē tas, ko iecerēts attīstīt kā savu biznesu, un, ja šī interese neizzūd arī pēc gadiem. “Ir jāpiemīt neatlaidībai, degsmei un apņēmībai, lai nepadotos pie pirmajām un arī nākamajām grūtībām,” saka Dace tiem, kuri domā par sava uzņēmuma veidošanu.

Ar ko Jūs nodarbojāties pirms mikrozaļumu biznesa?

Iepriekš septiņus gadus strādāju IT sfērā – kā projektu vadītāja un analītiķe. Neilgu laiku biju arī programmētāja. Man veicās diezgan labi, bet kādā brīdī sapratu, ka negribu ikdienā kontaktēties tikai ar datoru vien. Bet tehnoloģiju jomā esmu guvusi gan praktisku pieredzi, gan arī akadēmisko izglītību – esmu beigusi Lauksaimniecības universitāti (tagad – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, aut.) bakalaura programmā un Latvijas Universitāti maģistra programmā. Interese par tehnoloģijām ir saistīta ar vecākiem, jo mamma pamatskolā bija informātikas skolotāja, tāpēc ar datoriem saikne bija jau kopš bērnības.

Jūsu gadījumā noticis pretēji ierastajai ainai, kad cilvēki no citām profesijām pārkvalificējas par IT speciālistiem.

Jā, IT pasaule no cilvēka prasa ļoti lielu intelektuālo ieguldījumu un šī vide ir ievelkoša, prasīga. Kādā mirklī sapratu, ka gribu ko atšķirīgu, ka man vajadzīga cita veida ikdiena, savādākās emocijas.  

Esat pilsētniece?

Esmu dzimusi Limbažu pusē, laukos, tāpēc viss, kas saistās ar laukiem, dārzniecību, man ir labi pazīstams kopš bērna kājas. Strādājot Rīgā, mani vilka uz laukiem, gaidīju nedēļas nogales, lai varētu mukt prom no pilsētas.  

Kāpēc tieši zaļumi? Kā tas atnāca?

Atnāca pamazām. Zaļumi uz palodzes man ir auguši vienmēr – studiju laikā, vēlāk, kad strādāju Rīgā. Sekoju līdzi tam, ko ēdu, esmu veselīga un sportiska dzīvesveida piekritēja. Negribu organismu nobeigt īsā laikā, jo plānoju sev ilgu, pilnvērtīgu dzīvi. Kad aizgāju no IT, aptuveni divus gadus strādāju dažādus gadījuma darbus, un kādā mirklī aptvēru, ka mana nodarbošanās taču varētu būt mikrozaļumi. Jo mani tas dabiski interesēja, es to faktiski jau darīju. Sāku pētīt šo jomu padziļināti, eksperimentēt un 2018. gadā tapa pirmais biznesa plāns.  

Ja biznesa pašu sākumu apskata šodienas acīm, – kas ir tās lietas, ko izdarījāt pareizi, un, ko būtu vajadzējis darīt citādi?

Kad sāku audzēt zaļumus, pirmais un galvenais pārbaudījums bija apkārtējo cilvēku skepse. Daudzi teica: “Tur taču nav nekāda biznesa! Tā mazā kastīte taču neko nemaksā.” Bet par spīti šai attieksmei, man bija milzīga interese par šo lietu, kā arī, – es jutu, ka šis ir labs produkts, ka šis var būt pieprasīts produkts. Ka gribu šo veselīgo produktu piedāvāt cilvēkiem. Mikrozaļumi no uztura viedokļa ir vēl vērtīgāki nekā parastie zaļumi, turklāt tie ir pieejami svaigi arī ziemas mēnešos. Tāpēc tas, ka nezaudēju savu pārliecību, bija pareizi un lielā mērā nolika mani uz pareizām sliedēm. Pat, ja man nekas neizdotos, es būtu uzzinājusi un iemācījusies ko jaunu.

Sākumposmā ļoti palīdzēja konkurss “Laukiem būt” (organizē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), aut.), kas man lika par savu aizraušanos domāt biznesa kategorijās. Rakstīju biznesa plānu, dzīvoklī auga pirmās 20 mikrozaļumu kastītes, un man bija jāuzbur vīzija, kā tas viss izskatīsies pēc pieciem gadiem. Esmu pieticīgs cilvēks, tāpēc pirmās vīzijas arī bija visai pieticīgas un bija tālu no tā, kā mans bizness attīstījās īstenībā. Apjoms, ko biju iecerējusi piecos gados, tika sasniegts jau pēc gada. LLKC cilvēki mani mudināja būt ambiciozākai un tieši šis aspekts – pārāk skeptiska attieksme pret savām spējām – būtu tas, ko es mainītu, ja sāktu biznesu vēlreiz. Šodien esmu mainījusies, esmu daudz drošāka, – pašai savs bizness ir bijis labs audzinātājs. Var teikt, zaļumi man ir iedevuši manu balsi, jo agrāk es kautrējos izteikties, viedokli paturēju pie sevis.

Cik kastītes aug tagad?

Vairāki tūkstoši mikrozaļumu kastītes ik nedēļu. Sākumposmā, kad zaļumi auga vannasistabā, vēlāk zem virtuves galda, bija tiešām grūti iedomāties, ka kādreiz šīs kastītes ceļos teju pa visu Latviju. Sākotnēji uzņēmums auga pamazām, jo es nebiju gatava ņemt kredītus, ieguldīju visu ko nopelnīju un tāpēc sākumā strādāju vēl arī citos darbos.  

Visi mikrozaļumi izaug Talsos. Tad tie tiek vesti pie klientiem dažādās Latvijas pilsētās. Pircēji ir gan privātpersonas, gan dažas kafejnīcas un veikali. Sortimentā ir saulespuķes, kāposti, brokoļi, kolrābji, zirņi, amarants, sinepes, kressalāti, redīsi un rukola. Varu teikt, ka uzņēmums ir sasniedzis zināmu attīstības līmeni un pašlaik domāju par jaunu vīziju nākamajiem gadiem, kas, iespējams, varētu ietvert arī sadarbību ar lielveikaliem, plašāku sadarbību ar restorāniem un kafejnīcām. Prasās pēc jauniem izaicinājumiem.  

Šobrīd Jūs esat vienīgā patstāvīgā darbiniece?

Patstāvīgi, – jā. Mikrozaļumu bizness ir izteikti sezonāls – ziemā pieprasījums augsts, vasarā zems. Tāpēc ik sezonu man talkā nāk tā saucamie darba rūķi, kas sēj, lej, līmē kastītes, palīdz izvadāt un izpalīdz ar mārketingu. Visu uzņēmuma grāmatvedību nodrošina ārpakalpojumā, jo to gan es pati izdarīt nespēju. Bet ir lietas, ko esmu paveikusi tikai saviem spēkiem – tai skaitā, piemēram, elektrības ievilkšana lampām, kas vajadzīgas zaļumu audzēšanai. Zinu, ka apjomu varētu palielināt, ka kvalitāte nezustu, bet vienlaikus tas tomēr nozīmētu papildspēku iesaisti, jo viena ar visu galā netikšu. Mans lielais mērķis ir miljons kastīšu gadā. Otrs mērķis ir attīstīt sabiedrības izglītošanu par mikrozaļumu audzēšanu – pirmās skolēnu ekskursijas jau ir bijušas, bet šis virziens varētu iet plašumā. Domāju izveidot arī mikrozaļumu audzēšanas komplektu tiem, kuri grib pamēģināt audzēt paši.

Savā uzņēmumā esat īsts “universālais kareivis” – kā vienai pašai izdodas tikt galā ar plašo atbildību loku?

Vispirms jau tas ir liels un pacietīgs darbs pašai ar sevi – izzināt savu kapacitāti, saprast, uz ko es esmu spējīga? Daudzās lietās, piemēram, ikdienas laika plānošanā, palīdz citu cilvēku atziņas, ko var dzirdēt lekcijās vai izlasīt literatūrā. Viena būtiska mācība – jāapzinās, ka tu nevari paveikt visu. Ir jāmācās dot sev atlaides, pārvirzot daļu no darbiem tālāk un pieturoties pie skaidrām prioritātēm. Man ir palīdzējis un palīdz tas, ka esmu zinātkārs cilvēks – man patīk pašai izpētīt, izlasīt un saprast. Zinu arī, – ja man no kaut kā ir bail, to pārvarot, es tikšu pie izaugsmes. Kad aizgāju no IT sfēras un sāku domāt par savu biznesu, bija jātiek galā ar bažām par finansiālu nestabilitāti, ka es palikšu bez ienākumiem. Veidoju uzkrājumu, esmu centusies nopelnīt katru eiro, kas vien iespējams. Vēlāk apguvu, ka ne visu var un vajag nopelnīt, ka es varu atļauties veltīt laiku arī sev. Taču tikt pāri šīm bažām un arī grūtībām, kas bijušas vēlāk, man palīdz tuvākie cilvēki. Tā ir pati galvenā vērtība – mana atbalsta komanda.

Kas ir Jūsu atbalsta komanda?

Manas māsas. Pašā sākumā, kad man bija tikai šī ideja un es to izstāstīju savām māsām, mēs salikām kopā rokas – tur bija vēl arī māsas meitas rociņa – un viņas teica: “Mēs tevi atbalstīsim, lai tur vai kas.” Tas deva tādu pārliecību... Abas māsas palīdz ar padomu arī tagad un tas man ir bijis un paliek kā vislielākais atbalsts. 


Nosaukums: “Daces zaļumi”.
Pieprasītākais mikrozaļums: Zirņi.
Iesētu zirņu skaits: Aptuveni tonna.
Pieejamie zaļumu veidi: 23.
Visātrāk izaugošais mikrozaļums: Kressalāti. 
Nobraukto kilometru skaits mēnesī: Apkārt zemeslodei un vēl mazliet.