“Meklējam šoferi humanitārajiem reisiem no Rīgas uz Ļvivu. Nepieciešama CE kategorija, 95. kods un vēlme palīdzēt.” Šāds sludinājums marta sākumā bija publicēts sauszemes kravu pārvadājumu uzņēmuma “VILKS” Facebook lapā. Šoferis atradās, un maizes krava, ko Ukrainai bija ziedojis kāds no klientiem, sekmīgi aizceļoja uz Ļvivu, – stāsta uzņēmuma īpašnieks Andrejs Stolers. Brīdī, kad notika šī intervija, “VILKS” jau gatavojās nākamajiem humanitāro kravu reisiem, lai pievienotos to nevienaldzīgo cilvēku armijai, kuras dēļ agresoram agri vai vēlu nāksies kapitulēt.

Kāpēc transporta uzņēmumu sauc “VILKS”?

Laikam jāsāk ar to, ka runa ir par trim uzņēmumiem – “VILKS”, kas ir kravu ekspedīcija ar specializāciju tādu salikto kravu piegādēs, kur vajadzīga temperatūras kontrole. Otrs uzņēmums ir “VILKS Transport”, kas arī sniedz transporta pakalpojumus, un trešais – “VILKS Transport GmbH”, kas ir Vācijā reģistrēts uzņēmums. Pēdējiem diviem ir savas automašīnas, to specializācija ir tieši kravu pārvadāšana, bet viss tas darbs, kas saistās ar kravu komplektēšanu, dalību konkursos par kravu piegādēm, sadarbības partneru piesaisti, – ir “VILKS” kompetencē. Šis arī ir grupas lielākais uzņēmums. Uzņēmumam vēsturiski ir bijuši dažādi nosaukumi, bet kādā attīstības brīdī, saprotot, ka uzņēmumus vajag konsolidēt zem viena zīmola, sākām domāt par nosaukumu. Gribējās kaut ko latvisku un atmiņā paliekošu. Zīmola mākslinieks piedāvāja versiju par vilku, un visiem tā acumirklī iepatikās. Tā arī kļuvām par “VILKU”.

Vai šie trīs uzņēmumi sniedz pakalpojumus viens otram jeb strādā neatkarīgi?

Darba specifika loģistikas nozarē ir tāda, ka pastāv vairāki specializācijas virzieni, jo ir grūti konkurēt par visām kravām un visiem pārvadājumu veidiem. Ir uzņēmumi, kuri specializējas kravu komplektēšanā, piegādes ķēdes organizēšanā – tā saucamie “ekspeditori”, – un ir otra nosacītā grupa, kas orientējas uz transportu, automašīnām, pašu kravu vešanu. Šeit, protams, mēs runājam tikai par sauszemes kravu pārvadājumiem. Mēs pamatā esam specializējušies tā saucamo salikto kravu piegādēs ar temperatūras kontroli. Tas nozīmē, ka mēs paši sakomplektējam pilnu smago automašīnu – tās ir 33 paletes – un piegādājam klientiem. Kādam tā ir viena palete, citam – desmit. Tas ir mūsu izaicinājums, – nodrošināt, lai krava atbrauktu laikā un, lai mašīna būtu pilna, nevis pustukša. Temperatūras kontrole nozīmē, ka pārvadājumu laikā varam nodrošināt visdažādākos temperatūras režīmus un tāpēc mūsu kravas pamatā ir pārtika, delikateses, augļi, saldēti produkti. Klienti galvenokārt ir mazumtirdzniecības uzņēmumi. Savukārt abi transporta uzņēmumi, kuru rīcībā ir 21 smagā automašīna Latvijā un Vācijā, apkalpo klientus, kuriem ir vajadzīgs autotransports. Dažkārt visi trīs “VILKI” sadarbojas kādu krāvu piegādēs, bet pamatā tomēr tie ir divi dažādi biznesa virzieni, katram ir savi klienti. Kā ekspeditors mēs sadarbojamies pamatā ar Latvijas un Lietuvas transporta uzņēmumiem.

Kādā ģeogrāfijā “VILKS” strādā?

Kravas vedam gandrīz no jebkuras vietas Polijā, Čehijā, Dānijā, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē, Spānijā, Itālijā, Francijā, Zviedrijā, Baltijas valstīs un Somijā.

Kā “VILKS” radās, un kā tu pats nonāci loģistikā?

Uzņēmums ir izveidots 2007. gadā, to dibināja viens no maniem draugiem. Studiju laikā (Andrejs studēja IT, aut.), kāda no kursabiedrenēm pierunāja pamēģināt piestrādāt loģistikas nozarē. Tā nu es pamēģināju un … iekritu. Man labi veicās, pamazām uzkalpojos līdz vadošam postenim Vācijas uzņēmumam piederošā kompānijā, kuru 2016. gadā man izdevās izpirkt. Bet kopumā es šajā nozarē strādāju jau 20 gadus un pats būtiskākais, kas mani piesaista ir nemitīgi notiekošās pārmaiņas, neprognozējamība, kas rada nepārejošu “draivu”, asumu. Tas vienkārši ir interesanti.

Kāpēc ir izveidots trešais uzņēmums Vācijā?

Tas ir saistīts ar likumdošanas izmaiņām ES, kas paredz, ka kravas automašīnai pēc zināma laika ir jāatgriežas mītnes zemē, un citus ierobežojumus, kas faktiski ir orientēti uz ārvalstu pārvadātāju izspiešanu no tirgus. Baltijā ir attīstījušies diezgan lieli autoparki un konkurētspējīgas cenas. Ņemot vērā, ka Vācija mums ir ļoti nozīmīgs tirgus, esam izgājuši cauri pamatīgai birokrātijai, lai tur nodibinātu uzņēmumu un strādātu kā vācu uzņēmums. Nu jau viss nokārtots, pirmās četras automašīnas ved kravas, bet jāsaka, ka salīdzinot Latvijas un Vācijas birokrātiju – mēs esam čempioni labā nozīmē. Tur aizvien vēl tāls ceļš ejams, lai saziņu ar valsti digitalizētu, lai ko panāktu ir vajadzīga papīru ķīpa – uzņēmuma nodibināšana un licences saņemšana aizņēma veselu gadu.

Kādu redzi sava uzņēmuma un kravu pārvadājumu nozares nākotni?

Neskatoties uz IT risinājumiem un automatizāciju, kas notiek un turpināsies, šis tomēr vēl ilgi paliks bizness ar milzīgu cilvēka pieredzes, zināšanu lomu. Ikdienas situācijas ir pārāk neprognozējamas un neordināras, lai robots tās spētu apjēgt un adekvāti tikt galā. Lēmumi jāpieņem ātri, šajās situācijās ir daudz nezināmo, mainīgo, tāpēc jāpaļaujas uz savu pieredzi un sajūtu, kā būtu labāk. Nākas riskēt, tāpēc loģiska, analītiska un vienlaikus nevienaldzīga prāta nozīme mūsu nozarē ir izšķiroša. Šādas kvalitātes meklējam savos darbiniekos – no vienas puses, lai būtu degsme, ieinteresētība, no otras – stresa noturība un spēja sarunāties ar klientu. To es redzu kā lielāko pievienoto vērtību – izveidot attiecības ar klientiem un šo labo priekšstatu, reputāciju nemitīgi attaisnot, piepildīt. Ir ārkārtīgi svarīgi turēt doto vārdu, solīt tikai to, ko tiešām var izdarīt. Ja ir apsolīts, tad jāizdara. Attiecībā uz “VILKA” nākotni, – gribu uzbūvēt ilgtspējīgu biznesu, kas strādās arī pēc desmit gadiem. Nevis tikai peļņa, apgrozījums, bet tieši biznesa ilgtspēja. Runājot par nozari tuvāko gadu laikā, – domāju, ka izjutīsim šoferu trūkumu, kā arī nāksies pielāgoties ES likumdošanai, tā saucamajai mobilitātes pakotnei. Kara dēļ un sankciju dēļ turpinās augt degvielas cena, tāpēc esam jau ieviesuši piemaksu par degvielu, jo cena mainās neprognozējami un strauji. Izaicinājums mums visiem būs kļūt produktīvākiem – tērēt iespējami maz laika katras operācijas veikšanai.

Kurš tev ir bijis grūtākais brīdis “VILKA” vēsturē?

Nervozākā diena bija tā, kad es braucu pie vāciešiem – saviem tā laika darba devējiem – runāt par uzņēmuma izpirkšanu. Zināju, ka tas viņiem būs negaidīts pavērsiens, šoks, tāpēc stress bija milzīgs. Atceros, man mugurā bija gaiši violets krekls, kurš pēc sarunām bija kļuvis pavisam tumšs. Biju kā no pirts iznācis. Bet mērķis bija sasniegts, mēs vienojāmies, pie tam šķīrāmies tīri draudzīgi, tagad turpinām sadarboties. Tiesa, tajā laikā, kad šo soli spēru – bez finansiālas aizmugures, tikai ar pārliecību, ka viss būs … tagad tas šķiet pārgalvīgs solis, tomēr viss izdevās. Man palīdzēja ideālisms un noteikti – atbalsts no kolēģiem, kuri aizvien vēl ir komandā, šobrīd jau vadošos amatos uzņēmumā.

Kas tev ikdienā palīdz tikt galā ar stresu?

Noteikti – sports. Nodarbojos ar motosportu, enduro. Eju uz svaru zāli, skrienu. Brīdī, kad esmu ar motociklu trasē, varu atslēgties pilnībā, nedomāt ne par ko citu, kā par šo mirkli. Tas rada laimes hormonu.

Ko tu teiktu jauniem cilvēkiem, kuri gribētu attīstīt savu loģistikas uzņēmumu?

Mēs ar kolēģiem ik pa brīdim pamanām kādu jaunpienācēju, bet lielākā daļa tik pat ātri pazūd. Šis ir komplicēts bizness, kas prasa lielu pacietību, zināšanu uzkrāšanu, attiecību būvēšanu. Ja ir interese, vajag pamēģināt, bet tas, ko es varu ieteikt – atrast savu īpašo specializāciju. Saprast, kāpēc, ar ko tu būsi labāks? Ja šīs atbildes ir, tad jāstartē.

Vizītkarte:

“VILKS”

Ik nedēļu tiek piekrautas un nogādātas vairāk nekā 100 smagās automašīnas.
Darbinieku skaits visos grupas uzņēmumos – vairāk nekā 75.
Garākais pārvadājums vienā virzienā (2021. g.) – 3930 km, krava no Somijas uz Itālijas dienvidiem.
Kopumā 2021. g. “VILKS Transport” automašīnas nobrauca 3,1 miljonu km.