Dienā, kad tiekamies ar sporta preču veikala “MySport” līdzīpašnieku un vienu no dibinātājiem Gati Svētiņu, vēl turpinās Pekinas olimpiskās spēles. Tiesa, “MySport” pārdevējiem tās vērot nav laika, jo veikalā viens pēc otra nāk cilvēki – kāds jau plāno jauno velo-sezonu, cits vēl izraugās distanču slēpes cerot, ka silto 2022. gada februāri nomainīs vēsāks un sniegotāks marts. Ņemot vērā, ka Gatis ir kaislīgs distanču slēpotājs, sarunu, protams, sākam ar Latvijas slēpotāju startiem Pekinā.

Kā tev šķiet, kāpēc Latvijas distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka nestartēja stafetes braucienā?

Domāju, viņa pietaupīja spēkus 30 kilometru distancei (šajā sacensībā Patrīcija Eiduka finišēja 32. vietā, bet nedēļu vēlāk U-23 pasaules čempionātā 10 kilometru klasiskā stila distancē viņa izcīnīja sudraba medaļu, aut.). Viņa šobrīd ir ļoti augstā pozīcijā šajā sporta veidā – ierindojas regulāri starp 30 spēcīgākajām slēpotājām pasaulē. Vispār mūsu vadošo slēpotāju sasniegumi ir izcili augsti.

Vai jūti, ka distanču slēpošanā notiek tāda kā renesanse? Šis sporta veids bija izzudis, aktuāla ilgu laiku bija tikai kalnu slēpošana.

Tā ir, – tiesa, ir grūti teikt, kā būtu noticis tad, ja Latvijā pēdējos gados nebūtu bijušas aukstākas un sniegotākas ziemas, kas ir obligāts nosacījums distanču slēpošanai. No otras puses – pandēmijas ierobežojumi lika cilvēkiem domāt par veselīgām brīvā laika pavadīšanas alternatīvām, un distanču slēpošana kļuva par vienu no tām. 2021./2022. gada ziemā mēs redzam, ka pieprasījums ir augošs, bet nespējam nodrošināt visus gribētājus ar inventāru. Galvenokārt dēļ problēmām piegāžu un loģistikas ķēdēs un ražošanas jaudās.

Veikals “MySport” tika atvērts 2011. gadā. Kam pieder ideja par šo biznesu un ar ko šis veikals ir īpašs?

Mēs bijām un esam trīs domubiedri, kurus vieno sports un interese par sportu. Kopā ar kolēģi Lauri Purniņu trenējāmies distanču slēpošanā, bijām grupā pie treneres Inetas Kravales, kura ir olimpisko spēļu dalībniece (1994. gadā, aut). Mūsu trešajam kolēģim Andrim Eglītim bija pamatīga pieredze biznesā, viņu var uzskatīt par galveno investoru. Viss sākās ar nelielu veikaliņu Brīvības ielā, bet redzot, ka viss mērķtiecīgi attīstās, bija skaidrs, ka jāmeklē plašākas telpas. Mūsu veikala atšķirības zīme un priekšrocība ir specializācija, kuru esam veidojuši jau kopš paša sākuma. Tās zināšanas, ko bijām ieguvuši paši sportojot, kā arī studijas šajā jomā, deva un dod lielu priekšrocību – zinām, kas ir piemērots katra cilvēka vajadzībām. Tāpēc ne tikai pārdodam preces, bet arī palīdzam cilvēkiem izraudzīties viņu sagatavotības līmenim atbilstošāko, jo pamatā mūsu pircējs ir iesācējs vai tāds, kuram noder kvalificēts padoms.

Pieaugošais iepirkšanās vilnis internetā jūs neapdraud?

Ņemot vērā, ka esam specializējušies un liela loma ir konsultācijai, kā arī servisam, iepirkšanās internetā nav mūs būtiski ietekmējusi. Piemēram, internetā nevarēs veikt pēdas testu piemērotāko apavu iegādei skriešanai un nomērīt slēpju cietību atbilstību cilvēka svaram. Pie mums to testē cilvēki, kuri paši ir aktīvi skrējēji un slēpotāji un pārzina konkrēto sporta veidu specifiku. Saglabājot galveno akcentu pārdošanai klātienē, attīstām interneta platformu arī paši.

Vai tev pašam nav bijusi doma par karjeru profesionālajā sportā?

Ņemot vērā, ka mana trenere bija olimpiete, skolas laikā bija domas, ka varētu dzīvi saistīt ar sportu. Tomēr šis nav tikai jautājums par gribēšanu, bet arī par ļoti daudzu apstākļu sakritību. Tas prasa arī finansiālu ieguldījumu, kas ne visiem ir pieejams. Izšķīros par labu izglītībai, kas bija saistīta ar sportu – studēju Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un Latvijas Universitātē. Apvienot studijas ar profesionālo sportu ir teju neiespējami. Un tas, ka šodien esmu šajā biznesā, lielā mērā ir saistīts ar distanču slēpošanu, jo pirmais impulss iesaistīties sporta preču tirdzniecībā nāca no slēpotāju vides. Te jāpiemin arī mans vectēvs, kuram bija liela loma manas personības tapšanā – viņš bija spilgta personība un liela autoritāte, daudz vērtīgu lietu esmu mācījies no viņa. Starp citu, tieši viņš man uzdāvināja pirmās slēpes.

Ir tāds priekšstats, ka sportistiem biznesā veicas labāk. Vai tā ir?

Iespējams, tas saistīts ar vienu rakstura iezīmi, kas piemīt sportistiem – spēt izdarīt vairāk, nekā no tevis prasa, nekā ir vajadzīgs. Ja pavērojam sportista treniņu, ir redzams, ka viņš vai viņa nonāk līdz spēku izsīkuma robežai, taču pie tās vēl neapstājas. Tas ir stāsts par uztrenētu spēju nepadoties. Izturēt. Un izpildīt šo savu uzdevumu neskatoties uz sliktiem laika apstākļiem vai sliktu noskaņojumu. To arī varu ieteikt visiem, kuri domā par savu uzņēmumu – nepadoties! Saprotot, ka būs daudz problēmu, sarežģījumu, kļūdu.

Kad ir bijis visgrūtākais mirklis tavā biznesa pieredzē?

Tas bija 2014. gads, kad jau otro sezonu pēc kārtas Rīgā nebija ziemas. Bet slēpju pasūtījumus neviens neatceļ, inventāru mums piegādā un par to ir jāsamaksā. Rēķini stāv neapmaksāti, un tu nezini, cik ilgi tas var tā turpināties, jo sniegu uzburt nevari. Pārņem bezspēcība, – šo sajūtu atceros ļoti spilgti.

Vai starptautisko zīmolu ienākšana sporta preču tirdzniecībā jūs neapdraud?

Skatāmies uz to tā, ka jebkurš lielais zīmols galu galā popularizē sportu. Un tas nāk par labu visiem. Turklāt Latvijā ir vēl daudzas nišas, kuras šajā jomā ir brīvas. Te ir vēl daudz ko darīt un attīstīt. Domāju, ka arī sportā iesaistīto cilvēku kopējais apjoms turpinās pieaugt, jo veselīgs dzīvesveids kļūst populārāks.

Kādu saskati sava veikala nākotni?

Plānojam paplašināties, ir iecerēts atvērt veikalu Valmierā un attīstīt interneta veikalu. Kā arī turpināt noslīpēt savu specializāciju – klientu konsultēšanā, servisa nodrošināšanā. Tas ir mūsu rokraksts, un tāpēc cilvēki mums uzticas. Dzīvē tas izpaužas tā, ka cilvēks atnāk pie mums, pasaka savu vajadzību un mēs viņam sameklējam piemērotāko produktu. Šāds uzticēšanās līmenis ir jānopelna ar godīgu attieksmi. To sasniegt nav vienkārši arī tāpēc, ka pārdošanas speciālistam ir jāmāk ne tikai pārdot, bet konsultēt, būt padomdevējam. Tāpēc priekšrocība ir tiem pārdevējiem, kuriem ir pieredze sportā. Tās ir zināšanas, kuras nevar izstāstīt, tas jāizmēģina un jāsaprot pašam.

Tirdzniecībā tu nonāci 23 gadu vecumā, vēlāk tapa savs uzņēmums. Kas ir vajadzīgs, lai biznesa ideja nenogrimtu jau pirmajā darbības gadā?

Ja pašam savs bizness man būtu jāsāk šajā 23 gadu vecumā un bez iepriekšējas pieredzes tirdzniecībā – no noliktavas līdz komunikācijai ar piegādātājiem – domāju, ka tā būtu ātra izgāšanās. Bez pieredzes nav skaidra lietu kārtība, kādi ir procesi, kāpēc viss strādā tieši tā nevis citādāk. Tāpēc pirmā pieredze sešu gadu garumā kā menedžerim man bija ļoti svētīga, tas faktiski kļuva par pamatu biznesa būvēšanai. Otra lieta, kas ir vajadzīga – tev jābūt iekšā šajā biznesā, kā saka, – līdz ausīm. Jāuzņemas atbildība, jo tikai tad pārējā komanda būs gatava tev sekot un paļauties.

Kādi ir tavi sporta veidi – ar ko pats nodarbojies, par ko fano?

Pirmkārt, tā ir distanču slēpošana – gan nodarbojos, gan arī fanoju. Ja laika apstākļi atļauj, cenšos ik rītu iesākt ar slēpošanu. Vasarā nodarbojos ar MTB riteņbraukšanu, “MySport” ir sava MTB komanda, kas ir vadošā Latvijā. Kā skatītājs fanoju arī par biatlonu.