Loģistikas uzņēmums “Upway Logistics”, kas veic sauszemes kravu pārvadājumus no Baltijas valstīm uz Eiropu, strādā vienā no tām nozarēm, kas pandēmijas laikā piedzīvoja būtisku izaugsmi un būs pieprasīta arī turpmāk. Krists un Armands Upīši savu biznesu izveidoja pirms septiņiem gadiem un ir iekarojuši uzticama kravu pārvadātāja reputāciju. Vai tagad gribētu augt daudz lielāki? “Grūti pateikt, vai esi laimīgāks tad, ja vadi nelielu uzņēmumu, vai tādu, kur strādā tūkstotis darbinieku,” – saka Krists Upītis, kurš pašreizējā biznesa modelī kopā ar brāli un citiem partneriem ir atraduši sava veida optimālo līdzsvaru.

Kādu atceraties pašu sākumu, ar ko sākās “Upway Logistics”?

Abi ar brāli (Armands Upītis ir uzņēmuma līdzdibinātājs, aut.) strādājām loģistikas uzņēmumā, un pēc sešu gadu darba, kuru laikā ieguvām vērtīgu pieredzi par darbu šajā nozarē, nolēmām, ka varētu veidot savu biznesu. Un tā 2015. gadā nodibinājām “Upway Logistics”. Pirmos mēnešus strādājām Armanda dzīvokļa bērnistabā, tad pārvācāmies uz ofisu un meklējām papildspēkus. Esam izveidojušies par ģimenes uzņēmumu – viens no šoferiem ir mūsu tētis, mana sieva Līga ir daļa no komandas jau kopš pirmsākumiem, un arī trešais brālis Jānis kādu laiku bija mūsu kolēģis līdz izlēma turpināt karjeru citā nozarē. Šis ir ļoti ātrs, dinamisks darbs, tāda kā mazā Volstrītas birža, jo nepārtraukti atgadās kas neparedzēts, plāni mainās un tev ir jābūt pieejamam visu diennakti. Problēmu risināšana un nemitīga komunikācija – ar pārvadātājiem, klientiem, partneriem – ir mūsu darba ikdiena. Arī pārvadājamo kravu pieprasījumi notiek nepārtraukti “te un tagad” režīmā. Es pat nezinu, kādi tie būs nākamajā nedēļā.

Nozare strauji aug?

Sauszemes pārvadājumos, kas ir mūsu darbības profils, 2021. gadā, salīdzinot ar 2020., bija aptuveni 20% liels pieaugums. Nākas palikt darbā ilgāk, nekas traks. Ja cilvēkam ir motivācija, tad būs arī liela atdeve un efektivitāte. Tāpēc pieci motivēti darbinieki ir lielāks ieguvums, nekā desmit tādi, kuri kaut kā padara savu darbu un pēc tam par to aizmirst.

Ja ņem vērā, ka darbs ir tik stresains, abi izskatāties diezgan mierīgi.

Ir jānoskaņo sevi tā, ka problēmas ir un būs vienmēr, ka no tā izvairīties nevarēs. Mūsu priekšrocība bija tas, ka profesionālais pamats jau bija ielikts citā uzņēmumā, kur problēmu risināšana arī bija daļa no ikdienas. Bet, jā, laikam jau tā ir, – mēs esam mierīgi cilvēki un vienmēr koncentrējamies uz risinājumu, nevis to, cik grūti nu tagad iet. Mūsu biznesā jāņem vērā, ka klientam ir svarīgi zināt patiesību, – ja gadās kādas aizkavēšanās, ir godīgi jāpasaka, kas notiek un kad krava gaidāma. Tas ir daudz labāk, nekā regulāri solīt, bet neturēt vārdu. Milzīga nozīme ir reputācijai un uzticamībai, ko iemantot var tikai laika gaitā, – tiklīdz esam uzticami, strādāt kļūst daudz vieglāk, nekā tad, ja uzņēmums ir pavisam jauns un visi, piemēram, prasa veikt priekšapmaksu. Jāatceras, ka cilvēks savu reputāciju veido ne tikai darba laikā, bet visu laiku. Ja kāds vienu uzņēmumu būs likvidējis un tad dibina jaunu, lai nemaksātu parādus, – sadarboties ar šādu cilvēku ir bīstami.

Kāds ir jūsu darbības profils, ar ko esat īpaši?

Nodarbojamies ar tā saucamo salikto kravu importu un eksportu no Latvijas, Igaunijas uz un no Centrāleiropas. Loģistikas nozare pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusies, – runa ir par daudziem salīdzinoši nelieliem sūtījumiem, kurus mēs sagrupējam lielākā apjomā vienuviet un tad piegādājam klientiem. Mums ir dažas savas automašīnas, ar kurām veicam pārvadājumus Baltijas valstīs, bet pārsvarā sadarbojamies ar dažādiem pārvadātājiem un noliktavām visā Eiropā. Mūsdienās labāku cenu loģistikā var nodrošināt nevis uzturot lielu autoparku, bet atrodot labākos sadarbības partnerus, kuri ir specializējušies katrs savā nišā. Tāpēc mūsu uzdevums ir nemitīgi skaitļot cenas un kombinēt labākās iespējas kravu sakomplektēšanai, mašīnu piepildīšanai un piegādei.

Kurš brīdis jums kopš uzņēmuma izveides bijis visgrūtākais?

Ir bijuši vairāki grūti brīži, – tā, ka nav problēmu, nav nekad. Gadās, ka sarežģījumi sakrājas, un vienīgā doma ir aizbēgt no visa uz kādu siltu kūrortu. Tā ir zīme, ka vajadzīgs atvaļinājums. Ja kādam šķiet, ka uzņēmuma īpašnieks to vien tik dara kā smeļ naudu, tas nozīmē, ka šis cilvēks nekad nav bijis biznesa īpašnieks. Tas ir ļoti tālu no reālās dzīves. Tieši otrādi, – īpašnieks uzņemas atbildību, iegulda daudz vairāk sevis, un dažkārt saņem krietni mazāk. Jo ir atbildība pret savu komandu, algas visiem jāizmaksā. Mūsu princips vispār ir tāds, ka vispirms jānorēķinās ar citiem, un tad var domāt par sevi.

Kā tiec galā ar daudzajām atbildības nastām?

Man ar atbildības uzņemšanos nekad nav bijis problēmu, jau kopš bērnības esmu bijis ļoti atbildīgs. Tas visdrīzāk saistīts ar mūsu mammu, kura vienmēr bijusi visai prasīga, punktuāla. Tāpēc mums ar brāli uz šīm lietām skatījums ir identisks. Ja esi apsolījis – izdari. Ja kāds no iesaistītajiem savu vārdu netur, tad sākas problēmas un domstarpības. Nav normāli tas, ka uzņēmums aizbildinās ar nespēju norēķināties, jo tam kāds klients, lūk, nav samaksājis. Tātad, riska nekad nav, jo kamēr pelna, tikmēr viss labi, bet, kad ir sarežģījumi, tad tos pārnes uz saviem partneriem.

Kādu redzi uzņēmuma nākotni?

Ir grūti pateikt, vai esi laimīgāks tad, ja vadi nelielu uzņēmumu, vai tādu, kur strādā tūkstotis darbinieku. Mums esošais mērogs šobrīd šķiet ļoti piemērots, nav tādu ambīciju, ka vajadzētu tuvākajos gados izaugt desmitkārtīgi. Laiks rādīs.

Kur esat dzimuši, un vai ir kāda aizraušanās, kas ir aktuāla kopš bērnības?

Esam dzimuši Rīgā, bet bērnībā daudz laika pavadījām arī laukos, Suntažu pusē, kam ir bijusi liela nozīme mūsu personību tapšanā. Lauku dzīve un darbi ielika labus pamatus un deva vērtības, kas svarīgas arī tagad. Runājot par interesēm, mani vienmēr ir aizrāvusi tehnika, pirmo mašīnu esmu “pārlasījis” pats. Autoservisā labi zinu un saprotu, par ko ir runa. Agrāk ļoti patika “Lego”. Auto un braukšana noteikti ir viena no galvenajām interesēm, tāpēc, ja ir vajadzīgs, labprāt arī pats aizvedu vai atvedu kādu kravu. Ļoti patīk arī volejbols – reizi nedēļā ar draugiem spēlējam pludmales volejbolu, un šī pusotra stunda ir viens no labākajiem brīžiem nedēļā, jo tajā brīdī pilnībā esmu spēlē, neko citu nedomāju.

Ko tu ieteiktu cilvēkiem, kuri šo lasa un domā, ka arī varētu mēģināt sākt savu biznesu?

Katram ir nopietni jāizvērtē riski, kas var iestāties sliktākajā scenārijā. Šādi scenāriji ir jāpieņem kā reālas iespējas un jāpārdomā, kādas būtu sekas. Protams, vispirms perfekti jāsaprot biznesa modelis, tas, kas tevi aizrauj un interesē. Tomēr, ja ir tā, ka uz spēles jāliek gandrīz viss – jāieķīlā dzīvesvieta, jāaizņemas lielas naudas summas – manuprāt, šādi sākt nevajadzētu, lai neveiksmes gadījumā nebūtu jāmaksā parādi visu atlikušo mūžu. Ja risks saistās ar naudu un laiku, nevis veselību, mājām un ģimeni, tad to var apsvērt. Katram pie savas motivācijas, pie izšķirošā lēmuma jānonāk pašam. Un nav jau arī tā, ka visiem obligāti jāizmēģina roka biznesā – cilvēkiem motivācijas ir atšķirīgas un galvenais ir saprast sev piemērotāko profesionālās izaugsmes ceļu. Izšķiroši svarīgs ir atbalsts no ģimenes, līdzcilvēkiem.

Vizītkarte:

“Upway Logistics”

Dibināšanas gads: 2015.
Kravu skaits mēnesī: vidēji 400 – 500.
Septiņu gadu laikā piegādāti 32 tūkstoši kravu.
Darbinieku skaits: 9.