Iemācīties fokstrotu nodejot, izlekt ar izpletni, atvērt jaunu biznesu, galu galā – iemīlēties! Sabiedrībā gan nereti valda priekšstati, ka visām šīm sirdi kutinošajām nodarbēm un sajūtām zīmogu uzliek vecuma cenzs. Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene uzsver – dzīves scenāriji mūsdienas var būt ļoti dažādi, bet, saistībā ar vecumu 50+ un aizspriedumiem, stāsts ir par mums pašiem, par to, kā sabiedrībā šīs grupas pārstāvjus uztver - vai mūsu rīcība liks justies kā baltajam zvirbulim? Un veiksmīgu balansu.
Ko katrs dzīvē pelnījis
Tele2 un pētījumu kompānijas Norstat veiktās aptaujas par vecuma aizpriedumiem dati liecina, ka savu gadu dēļ visbiežāk cilvēki atsakās no izklaidēm (54%) – jo īpaši pirmspensijas vecumā. No karjeras atsakās 60 – 74 gadus vecie, bet no attiecībām un mīlestības – jau pēc 40 gadu sasniegšanas. Tomēr 80% aptaujāto ir kāds nerealizēts sapnis, ko vēlētos sasniegt. Tiesa, to realizēt visbiežāk kavē finanses, slinkums un bailes no neizdošanās. Taču ir lieliski piemēri sabiedrībā, kas apliecina – izaicinājumus, gandarījumu par sasniegto un skaistas jūtas var piedzīvot jebkurā vecumā. Viss atkarīgs no paša cilvēka.
Ingmāra (79) un Uldis (79) oficiāli savu laulību reģistrēs šī gada 4. martā, kā paši teic – tās būšot pēdējās kāzas. Abiem aiz muguras jau bijušas laulības, ir bērni, mazbērni un Uldim arī mazmazdēliņš. Viņi iepazinušies 2020. gada nogalē, Rīgas aktīvo senioru aliansē RASA, kur Ingmāra darbojās saimnieciskajā jomā, tai skaitā tolaik palīdzot iekārtot senioru jaunatvērto datorapmācības klasi. Uldis RASā bija ieradies apgūt digitālās prasmes. “Mūsu kopīgo sarunu laikā atklājās, ka mūsu tēvi ir bijuši galdniecības meistari, strādājuši vienā darba vietā! Dzīveslīkloči ir neparedzami. Mans labs paziņa izrādījās arī Ulda māsas vīrs. Man bija liels pārsteigums. Arī citi paziņas mums ir kopēji,” pastāsta Ingmāra.
Abiem ir kopīgas intereses – aktivitātes RASā, dejošana, viņi labprāt apmeklē teātra izrādes - cik vien tas iespējams šajos laikos; ir jau ieplānojuši nākamos pavasara ceļojumus, tai skaitā kāzu ceļojumu. Nolēmuši laulību reģistrēt oficiāli un arī vīra uzvārdu Ingmāra labprāt pieņems. Tiesa, kad devušies pieteikt iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā, tās darbinieki izturējušies mazliet ar skepsi: sak, ko tie veči iedomājušies... Kā, vai tad jaunais pāris valsi arī gribēšot nodejot? Un arī šampanietis būs?! Jā! Un topošajai sievai būs krāšņs dārgs kostīms, jaunas kurpes, frizūra un puķe matos! Un topošajam vīram būs puķe pie žaketes atloka.
Abu bērni šo ziņu pieņēmuši ar cieņu, bez aizspriedumiem.
Vaicāti par romantiskām izpausmēm vienam pret otru, Ingmāra teic – tā, galvenokārt, saistās ir palīdzēšanu viens otram: “Atbalstām viens otru un uzpasējam, joprojām abi esam iemīlējušies.” Uldis ir lakonisks: “Mums nav ko dalīt, mūsu vecumā vairs nav laika strīdēties.” Ziedus no Ulda Ingmāra saņem regulāri, ne tikai svētkos. Un mēteli arī kungs savai dāmai neaizmirst pasniegt. “Katram ir tas, ko viņš ir pelnījis. Kā mana draudzene teic - Ingmāra, tu jau sen to biji pelnījusi.”
Es taču varu!
Daina Garokalna (67) ir vīndare Garkalnē, savu zīmolu Pūces vīni viņa drosmīgi uzsākusi oficiālajā pensijas vecumā, pirms diviem gadiem. Pirms 20 gadiem vadījusi savu pirmo biznesu – apgādu Pūce. Daina stāsta par to, kā laikā, kad citi domā par laisku pensionēšanos, attīstījusi biznesu. “Tas radās spontāni, bet amatieriska pieredze bija – dārzs sāka razot un mājās brūvējām vīnu, ko dāvinājām draugiem. Bet stimulu deva Eiropas projekts, tas, ka mums pašvaldība piešķīra atbalstu, tā būsim noderīgi vietējās ekonomikas stiprināšanā. Tiesa, vienreiz jau projektu rakstīju, bet toreiz finansējums bija pārāk mazs. Prātoju – kā?! Man neiedos finansējumu? Tas jau no katra cilvēka atkarīgs, manī savukārt radās šī spītība – vajag. Es taču varu!”
Projekta rakstīšanas “smaguma pakāpe” gan šoreiz bija mainījusies. Daina teic – tas prasījis ļoti daudz darba un zināšanu. Toties saņemto finansējumu ieguldījuši iekārtās, mazās vīnadarītavas “komplekts” ticis izstrādāts un saņēmuši 70% ES līdzfinansējumu. “Man cita ceļa nav, esmu radītāja un vadītāja. Tā mēs darbojamies ar vīru, palīdz arī dēls.”
Apstākļi sagrupējušies labvēlīgi un bizness attīstās. Bet daudzi šajā vecuma posmā no sapņiem atsakās un arī risku sirmā vecumā vairs nav gatavi uzņemties... “Nav nekādu baiļu. Ja kaut ko ļoti vēlas, tad Visums nāk palīgā. Tā arī ir. Protams, vajag savus līdzekļus. Es biju nopelnījusi pirmajā biznesā, mazliet pakrājusi un biju taupīga, neiztērēju,” saka Daina. Kā viņa tiek galā ar mājas dzīvi? Ir taču saimniecība, dārzs, bērni un mazbērni. “Maijā būs divi gadi, kopš uzsāku biznesu un reizēm tiešām ir šķitis, ka viss iet pāri spēju robežām. No rītiem pamostos un domāju, no kura gala visam ķerties klāt... Ir vienkārši jāmēģina savākties un izdarīt. Esmu to uzņēmusies un nav atpakaļceļa. Man ir tas, ko gribēju,” apliecina Daina.
Laiks vēl ir!
Profesore Zanda Rubene: “Vecuma grupā 50+ daudziem nācies ir piedomāt dažādās situācijās: kā es izskatīšos? Te ir runa par vecumu kā sociālo konstrukciju. Sajusties, ka kaut kam esmu par vecu var arī 27 gadu vecumā, kad saproti – kaut kas jau pagājis. Piemēram, kad mājās ir mazs bērns, nevar atļauties spontāni aiziet uz naktsklubu. Respektīvi, dzīves veids paģēr citus nosacījumus,” stāsta Z. Rubene, viņa turpina: “Es pati vecuma dēļ droši vien atteiktos no ekstrēmiem sporta veidiem, jo vairs neesmu fiziski tik veikla. Kāda cita dāma viena vairs neapmeklētu naktsklubu, bet es no tā neatsakos, jo man patīk dejot. No vienas puses mēs apzināmies, ko varam, ko nevaram, no otras – domājam, kā tas izskatīsies. Vienam tas ir svarīgāk, citam mazāk svarīgi.”
Kopumā vecuma komplekss var piemist mums katram, te daudz ko nosaka dzīves pieredze, bet vai arī pašapziņa? “Jā un nē. Tas ir līdzīgi kā ar tā saucamo “iznākšanu no skapja”, jo vecuma paziņošana publiski zināmā mērā ir iznākšana no skapja,” saka Z. Rubene.
Tā sabiedrības daļa, kura, neraugoties uz 50 un vairāk gadu vecumu, vēlas mainīties un darīt ko jaunu dzīvē, saprot, ka laiks vēl ir – turklāt, iespējams, vairāki gadu desmiti! Teorētiski var pagūt attīstīstīt un nostiprināt biznesu, apprecēties un laimīgi dzīvot, var adoptēt bērnu. “Atteikšanos no kaut kā nosaka ārējais aspekts un iekšējais. Ārējais ir saistīts par sabiedrības pieprasījumu un vērtējumu: vai cilvēks ir atbilstošs konkrētai nodarbei, vai tā ir pieņemts uzvesties noteiktā vecumā? Iekšējais atkarīgs no cilvēka spējas pretoties sabiedrības diktētajiem noteikumiem. Mēs visu dzīvi balansējam uz robežas starp to, ko paši gribam un ko sabiedrība no mums grib. Jautājums - kā to sabalansēt, lai nenonāktu lielās pretrunās ar sabiedrību, saglabātu savu identitāti un to, ko vēlamies. Izvēle mainīt savu dzīvi ir brīdis, kad šis balanss ļoti sašūpojas. Bet tas, ka no kaut kā atsakāmies vai nevēlamies paust savu vecumu, ir vēlme piederēt un atbilst sabiedrības priekšstatiem,” secina Z. Rubene.
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Meklē izdevīgu piedāvājumu?
Atstāj numuru, atzvanīsim!
Tarifu plāni
Mājas internets
Biznesam
Paldies! Tavs pieteikums saņemts. Sazināsimies tuvāko dienu laikā, tikmēr uzzini, kas jauns Tele2!
Pieteikt citu numuru - lai draugs, mamma vai kaimiņš arī tiek pie laba piedāvājuma!
Paldies! Tavs pieteikums saņemts. Sazināsimies tuvāko dienu laikā, tikmēr uzzini, kas jauns Tele2!
Pieteikt citu numuru - lai draugs, mamma vai kaimiņš arī tiek pie laba piedāvājuma!
Saistītie raksti
24.04.2024
Modernizācijas darbi "Tele2" tīklā
“Tele2”, īstenojot vērienīgus tīkla attīstības projektus, pēdējo divu gadu laikā palielinājis 4G tīkla jaudu par 30%. Tīkla attīstība aktīvi turpinās un faktiski ik dienu dažādās vietās Latvijā tiek uzstādīta jauna 5G bāzes stacija...
18.04.2024
“Tele2” apgrozījums pirmajā ceturksnī audzis par 1,4 %
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī palielinājies par 1,4 %, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo ceturksni, un sasniedzis 42,7 milj. eiro. Apgrozījuma kāpumu veidoja gan klientu skaita...
15.04.2024
“Tele2” brīvprātīgajam darbam gatavs veltīt 3200 darbinieku stundas gadā
Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” darbinieki turpmāk varēs izmantot vienu apmaksātu darba dienu gadā, kuru veltīt brīvprātīgajam darbam. Ja katrs uzņēmuma darbinieks vienu darba dienu jeb 8 stundas veiks brīvprātīgo darbu,...