Katram laikmetam savi laika zagļi
“Runājot par tehnoloģiju attīstību un to ietekmi uz dažādām dzīves jomām, esmu ievērojusi, ka tiekam nemitīgi biedēti. Tomēr velns nebūt nav tik melns, kā to mālē! Arī pirms šī tehnoloģiju izrāviena mūsu vecāki un vecvecāki spēja atrast dažādus ārējus apstākļus vai faktorus, ko varētu vainot pie tā, kādēļ ne vienmēr attiecībās viss iet tik gludi, kā gribētos. Šobrīd vakaros cilvēki lieto viedtālruņus, sēž datorā vai planšetē, bet senāk, kad tādu viedierīču vēl nebija, daudz laika tika pavadīts vienkārši truli skatoties televizorā vai darot kādu citu laikam atbilstošu darbību, kas cilvēkam tieši tāpat palīdzēja uz brīdi distancēties no dažādām ikdienas raizēm, grūtībām un emocijām. Dzīvē mēdz būt brīži, kad ir vēlme iegrimt citā realitātē, kur var nejust to, kas ikdienā nomāc vai biedē,” skaidro psihoterapijas speciāliste.
Šobrīd, tehnoloģiju laikmetā, bieži iesaka vairāk lasīt grāmatas – tas esot labi. “Bet, kā zināms, arī aizraujoties ar lasīšanu, grāmatās var pazust tikpat viegli, kā viedtālrunī,” piebilst Vita Kalniņa. “Protams, to nevar noliegt – eksistē dažādi veidi kā iespējams uz brīdi distancēties, aizmirsties un nedomāt. Tomēr, ja savas individuālās problēmas vai nesaskaņas partnerattiecībās netiek risinātas, bet no tām vienkārši novēršam uzmanību ar dažādiem palīglīdzekļiem, agrāk vai vēlāk tas kaitēs gan veselībai, gan attiecībām kopumā.”

Pacietības mērs arvien tukšāks
Pētījuma rezultāti arī rāda, ka 55% respondentu atzīst – viņiem ir radušies konflikti ģimenē viedtālruņa lietošanas dēļ. Sievietēm ar tuviniekiem šādi konflikti par viedtālruņa lietošanas tēmu gadījušies biežāk nekā vīriešiem. Šķiet, uzturot nemitīgu komunikāciju virtuālajā vidē, arī pacietība būtiski sarūk. Ja kādam paziņam vai draugam uzraksta ziņu, 29% Latvijas iedzīvotāju sagaida atbildi pāris minūšu laikā, vēl 29% būtu gatavi gaidīt aptuveni stundu. Bet pacietības trūkums un konflikts ir tikpat “saderīgi” jēdzieni kā suns ar kaķi. Iztēlojies – vakarā pāris pārrodas mājās no darba, abi noguruši, bet viens no viņiem ieslīd dīvānā un iegrimst sava viedtālruņa virtuālajā pasaulē, kamēr otram jāgatavo vakariņas, jāpieskata bērni, jāpalīdz mācīties. “Tas rada dusmas, ka viens var veltīt laiku telefonam, kamēr otram nav ne mirkļa atelpai. Taču, kā jau minēju, senāk tieši to pašu sievas pārmeta vīriem, kuri laiku pavadīja kā paši vēlējās, tai skaitā, bezmērķīgi skatoties TV ekrānā. Mūsdienās daudz tiek runāts, ka rūpes par bērniem vienlīdzīgi daudz uzņemas gan vīrieši, gan sievietes, tomēr jāatzīst, ka šie pienākumi dzīvē tik un tā lielākoties nonāk sievietes pārziņā. Iespējams, tieši tāpēc pētījumā sievietes ir uzsvērušas, ka viņām biežāk viedtālruņa lietošanas dēļ radušies konflikti ar tuviniekiem. Pirmkārt, ar cilvēku, kurš “ieurbies” telefonā, arī pilnvērtīga saruna nav iespējama. Savukārt, ja viens attiecībās netiek sadzirdēts, uzklausīts, tas raisa domas, par to, ka tātad neesmu pietiekami vērtīga, lai man veltītu visu uzmanību. Tas izraisa dusmas, aizvainojumu un var izprovocēt dažādus konfliktus ģimenē.”

Ne visi saldummīļi kļūst resni – ne visi viedierīču lietotāji atkarīgi
Lai arī par straujo tehnoloģiju ienākšanu ikdienas dzīvē satraucas 33% pētījuma respondentu, no kuriem, kā par brīnumu, lielākā daļa ir gados jauni cilvēki līdz 24 gadu vecumam, ģimenes psihoterapeite vecākiem iesaka nepārspīlēt ar raizēm par bērnu un pusaudžu tehnoloģiju lietošanas paradumiem: “Mūs biedē, ka notiks kaut kas šausmīgs, ja bērns viedierīcēs pavadīs pārāk ilgu laiku – noteikti kļūs atkarīgs, pasliktināsies atzīmes skolā un drīz sāksies miega traucējumi. Protams, tādi riski vienmēr pastāv, bet ja minētās problēmas patiešām sākas, tāpat nāktos noskaidrot padziļināti – kāpēc tieši šim bērnam tā gadījās, ka aizraušanās ar viedierīcēm pārauga nopietnākā problēmā un nodarīja kaitējumu? Jābūt kādam dziļākam iemeslam. Kā zināms – arī ne visi bērni, kas ēd saldumus, kļūst no tiem atkarīgi un ne visiem tie izraisa lieko svaru. Līdzīgi var teikt par atkarību no viedierīcēm.” Vita Kalniņa uzskata, ka dzīvojot lielās bailēs no tā, ka viedierīces nodarīs ļaunumu mūsu atvasēm, daudz lielāks ir risks, ka vecāki var sabojāt attiecības ar saviem bērniem. “It īpaši pusaudžu vecumā, kad ir tik svarīgi sekot līdzi tam, kas notiek virtuālajā vidē, lai varētu piedalīties sarunās ar vienaudžiem, draugiem, iekļauties savā vidē,” piebilst psihoterapeite.
Iespējams soli pa solītim, pamazām tomēr apgūstam prasmi pašiem kontrolēt savu ierīcēm veltīto laiku, jo sarūk to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka viedierīču lietošana pielīdzināma atkarībai. “Attiecībā uz centieniem ierobežot laiku, ko bērni pavada viedierīcēs, problēma, manuprāt, slēpjas kur citur,” teic Vita Kalniņa. “Vecākiem ir ļoti bail, ka, audzinot bērnus, viņi varētu kļūdīties, kaut ko svarīgu nepamanīt, palaist garām. Diemžēl cenšoties bērniem noteikt viedierīču lietošanas laiku, vecāki nepamana, ka patiesībā arī paši ierīces lieto krietni par daudz un nespēj rādīt savām atvasēm piemēru par to, ka brīvo laiku var pavadīt arī citādāk. Esmu pārliecināta – ja bērniem tiek piedāvātas alternatīvas aktivitātes laika pavadīšanai, lielākoties viņi ir gatavi nolikt malā savus telefonus. Bet ne atteikties no tiem pavisam.”

TOP 3 telefona lietošanas paradumi, no kuriem vēlas atbrīvoties
Pētījumā arī secināts, ka 41% savam viedtālrunim tērē vidēji 3 – 4 stundas laika. Matemātika vienkārša – saskaitām laiku, ko pavadām mājās, atņemam no tā 3 – 4 stundas un iegūstam stundas, ko varam saukt par pilnvērtīgi kopā pavadītu laiku. “Tas, kam patiešām nozogam laiku, ja ik dienu 3 – 4 stundas tiek veltītas viedtālrunim, tad tā ir pilnvērtīga atpūta,” problēmas otru pusi palīdz ieraudzīt Vita Kalniņa. “Parasti telefonā lūkojamies brīžos, kad nejūtamies tik enerģiski kā gribētos. Ja esam pārguruši, tā vietā, lai pusstundiņu nosnaustos vai izietu pastaigā, labāk izvēlamies skrollēt telefonu, jo tā šķiet visvieglāk sasniedzamā atpūta. Tikai diemžēl šī nav īsta atpūta, bet tikai veids, kā sevi nogurdināt nedaudz citādākā veidā, jo viedierīcēs pavadītais laiks pazūd kā melnā caurumā. Diemžēl cilvēkam ir arī tieksme izvirzīt sev daudzus mērķus un prasības, ko grūti īstenot vienā dienā, tam visam nav ne laika, ne enerģijas. Vēlāk aizbildināmies, ka tas viss ir nepareizas laika plānošanas dēļ, lai gan patiesībā iemesls ir banāls – jo neesam kvalitatīvi atpūtušies.”
Lūk, šis pats pētījums arī atklāj, ka 38% viedtālruņu lietotāju ļoti vēlētos mainīt savus ieradumus. 57% no viņiem visvairāk gribētu atradināties no paraduma pirms gulēšanas ilgu laiku skatīties telefonā, 42% – mazāk spēlēt spēles vai skrollēt sociālos tīklus, bet 36% vēlētos atbrīvoties no ieraduma paņemt telefonu rokās tiklīdz no rīta pamostas. Lai patiesi no kāda ieraduma atradinātos, vispirms jāapzinās, kādus personīgos zaudējumos mums tie nodara. “Kamēr kāds ieradums mums gana stipri nesāp, arī motivācija kaut ko dzīvē mainīt nebūs gana stipra,” saka psihoterapijas speciāliste, izsakot šaubas par to, ka viedtālruņu lietošanas paradumi varētu negatīvi ietekmēt pāra attiecības. “Ir pāri, kuriem ir brīnišķīgas attiecības, viņi ir izbaudījuši vakaru, kopā vakariņojuši – nesaskatu neko sliktu, ja abi pirms miega vēlas kaut ko palasīt savos telefonos. Uzmanīgiem jākļūst vien tad, ja abi ir mājās katrs savā istabā, bet sāk sazināties, rakstot ziņas.”

Apņēmies mazāk laika veltīt viedierīcēm?
3 zelta padomi no psihoterapijas speciālistes Vitas Kalniņas: