Ieva Štāle

Ierīce, ko vecāki bērnam nodrošinājuši, lai uzturētu ar viņu attiecības, reizē paver pasauli arī bērna attiecībām ar citiem cilvēkiem - kas zina, cik drošām. Tas var būt viens no iemesliem, kāpēc mobilo sakaru operatora Tele2 un pētījuma centra SKDS veiktās aptaujas datos par paaudžu konfliktu viedierīču lietošanā atspoguļojas vecāku pretenzijas (uz to norādījuši 44% respondentu) par to, ka bērns lieto viedtālruni. Taču internetvidē attiecības risinās, neatkarīgi no mammas vai tēva gribas. Veidojas draudzības, kam aizsākums ir iepazīšanās. Kā uz šo iespēju raugās pusaudzis, kā – jau pieauguša divdesmitgadnieka mamma, kura pati vēlas iepazīties un uz ko norāda RSU sociālantropoloģe Ieva Puzo.

Puse vecāku apzinās riskus

“Tāpēc arī interesantas ir vecāku pretenzijas pret viedtālruņa lietošanu, ka ierīce, ko vecāki bērnam nodrošinājuši, lai uzturētu ar viņu attiecības, reizē arī iespējo bērnu attiecības ar citiem cilvēkiem - un šīs attiecības nav tik viegli izkontrolējamas. Tās ir spēlītes, TikTok, cita veida aplikācijas, kuras bērni – domāju - izmanto, lai būvētu tur attiecības ar vienaudžiem, uzzinātu, kas tagad ir modē, kā un ko vienaudži runā,” skaidro I. Puzo, viņa turpina: “Bet šīs attiecības nav tik viegli notveramas un piesaistāmas vienai vietai vai grupai, līdz ar to ir arī mazāk izsekojamas. Protams, tas var radīt problēmas - kaut vai mobingu, kas digitālajās ārēs jauniešu vidū zeļ. Tāpat arī tas, ka bērns var kļūt par “grūminga” upuri.”

Tomēr Tele2 un SKDS pētījums liecina: uz jautājumu, vai pēdējā gada laikā esat kādu ilgāku brīdi sēdējis/usi līdzās, vērojot, ko viņš dara internetā, 55% respondentu atbildējuši apstiprinoši, 44% atzinuši, ka nē. Atlikušajiem 4% bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu. “Tas, ka apmēram puse vecāku ir ar bērniem vadījuši kopā laiku internetā, liecina, ka viņi apzinās digitālās vides riskus,” secina antropoloģe.

Kur tad citur?!

Kā vecākiem reaģēt uz iepazīšanās iespējām, kuras bērni izmanto ar tehnoloģiju palīdzību? Ieva Puzo smaidot spriež – iespējams taču, ka patreizējo tīņu vecāki paši savulaik iepazinušies internetā, piemēram, Draugiem.lv vai Oho. Un tik pat iespējams, ka savulaik nemaz nelepojās, ka iepazīšanās nolūkos izmantojuši sociālos tīklus... “Te ir jārunā par to, ka vērtības un tas, kas skaitās normāli un pareizi, mainās. Desmit, piecpadsmit gados izpratne par to, kur un kā iepazīties ir mainījusies, un mūsdienās iepazīšanās, piemēram, platformā Tinder ir kļuvusi pašsaprotama. Kur tad citur iepazīties? It īpaši Covid-19 apstākļos, kad tradicionālās iepazīšanās vietas nav pieejamas. Bet var ieiet kādā no digitālajām platformām un pievienoties grāmatu lasīšanas domubiedru grupai vai citai interešu grupai. Man šķiet, ka mūsdienās iepazīšanās, kādu citu saišu veidošana ar tehnoloģiju palīdzību ir pašsaprotama, te vien paliek jautājums – kurā kultūrā kāda aplikācija tiek uzskatīta par pieņemamu, lai tajā satiktos vai nesatiktos,” norāda antropoloģe.

Paiet laiks, kamēr lietotāji kādā konkrētā valstī mēģina saprast, vai konkrētā aplikācija šai sabiedrības grupai ir pieņemama, kā tad to lietot un kā cilvēki, kas aplikācijā ienākuši, mēģina to darīt. “Tā ir sabiedrības un tehnoloģiju kopā radīšana. Nav tā, ka atnāk tehnoloģija un kaut ko izmaina sabiedrībā vai sabiedrība veido tehnoloģiju. Process noris pa pakāpieniem, tas ir reizē notiekošs. Aplikācijas tiek pieņemtas noteiktos veidos un cilvēki mācās tās apgūt noteiktos veidos. Dažādos kontekstos tas var būt ļoti atšķirīgi,” skaidro I. Puzo. Piemēram, Japānā kā iepazīšanās portāls tiek lietots Instagram.

Pieņemšanas process

Kristofers ir 2. kursa audzēknis vienā no Latvijas mākslas skolām, viņš atzīst – nav nekas pret iepazīšanos internetā. Viņam mūsu telefonsarunas laikā uz rokām ir brālītis – mamma izskrējusi uz veikalu, mazais raud. Mamma būs klāt un viņš pēc brīža atzvanīs. Kristofers, jautāts par iepazīšanos internetvidē: “Es varu tikai stiprā teorijā runāt, kā esmu redzējis apkārt esošajā pasaulē. Nu, pieņemu, ka dzīvē tas tomēr ir romantiskāk un skaistāk. Caur draugu draugiem – nokrīt somiņa un esi liktenīgais... Internets pasākumu novienkāršo, sistematizē un ar aplikācijas galvenajiem filtriem, kā ar rakstāmmašīnu izdod filtrus, mehānismus. Dzīvē tomēr pastāv liels spontānais faktors,” uzskata Kristofers.

Filmā jau viss notiek – ja sociālajos tīklos iepazīšanās tiek meklēta aktīvi, tad jau tā nav viss vienkārši, uzskata Kristofers, piebilzdams, ka tas jau tomēr strādā: “Tiklīdz parādījās internets, parādījās arī iepazīšanās portāli.” Bet kā ir labāk, satikties ar meiteni trolejbusā vai internetvidē?

“Es droši vien gribētu satikties trolejbusā. Bet tā kā man ir bailes satikties trolejbusā... Man nav tāda aktīva vēlme aktīvi meklēt. Ja nesatikšu meiteni trolejbusā, droši vien nodzīvošu ar kaķiem.,” saka Kristofers. Mēs mazliet iesmejam, tomēr vienojamies – ja ir vēlme atrast un iepazīt, internets tomēr ir labākā iespēja. “Tas ir labāk nekā trolejbusā, tāpat arī mamma savu līgavaini satika internetā. Tagad viņiem oktobrī būs kāzas. Ar brāli mums ir astoņu gadu starpība.,” tā Kristofers.

Viņa ģimenē aug desmitgadīga meita. Aija ironizē: “Kādreiz, pirms iepazinos ar Kasparu, Oho pati saņēmu gana daudz nepieklājīgu iepazīšanās uzrunu; domāju, ka zinu, kā atpazīt apšaubāmus “draudzības” piedāvājumus un esmu pārliecināta, ka pratīšu tos palīdzēt “izfiltrēt” arī meitai. Neko sliktu, lai iepazītos caur tehnoloģijām, nesaskatu. Mūsu ģimenē ir labas, draudzīgas attiecības ar bērnu, meita mums kā vecākiem uzticas un ir aicināta arī padomu paprasīt.”

Savukārt Vita, kurai nu jau ir divdesmitgadīgs dēls – kurš arī savas attiecības ar mīļoto meiteni izveidojis sociālajos tīklos vēl ģimnāzijas laikā – pauž pārsteigumu un neziņu: “Dēls zina, ka dažkārt savos nepilnos piecdesmit gados jūtos vientuļa, gribētos ar kādu iepazīties, bet nezinu, kur un kā. Pandēmijas laiks arī liedzis būt sabiedrības apritē. Šovasar dēls kopā ar savu māsīcu, vidusskolnieci, izsprieduši un nāca klajā ar ieteikumu - par to, kādā iepazīšanās platformā man labāk reģistrēties! Vislabāk esot portālā Bumble!” Pagaidām Vita vēl nav sadūšojusies ieteikumam paklausīt, tas nešķietot nopietni un māc arī raizes, kas tādā portālā viņu ar viņas cienījamo profesiju var sagaidīt...

“Ja cilvēkam ir šādas raizes, tad, iespējams, vēl daļai sabiedrības šajā vecuma grupā ir līdzīgas raizes. Tas, ka jauniešiem šāds iepazīšanās veids ir pieņemams, nenozīmē automātisku pieņemšanu arī salīdzinoši vecākam cilvēkam. Iespējams, raizēm ir pamats: ok, kundze parādīsies šādā iepazīšanās aplikācijā un ko tie citi par viņu domās? Un, iespējams, tiem cilvēkiem, ar ko Vita grib satikties interesējošā vecuma grupā, arī šāda aplikācija īsti nešķiet pieņemama. Bērni var teikt - pievienojies, skaties, gan kādu atradīsi! Būs gana daudz citu viņas gadagājuma cilvēku, kam bērni arī tāpat teiks – pievienojies un skaties! Un viss notiks, kad tas kļūs pieņemami un pašsaprotami, kā viena no iespējām iepazīties. Taču kamēr tas notiek, mammām un vecmāmiņām ir pamats raizēm. Tas ir process, kamēr kāda aplikācija kļūst pašsaprotama un nevis vienai sabiedrības grupai, bet plašāk,” tā RSU sociālantropoloģe Ieva Puzo.