Pētījums: 70% iedzīvotāju krīzes laikā iegūtās zināšanas un prasmes pielietos arī turpmāk

Lai arī daudzas organizācijas pēc dažādu koronavīrusa ierobežojumu atcelšanas ir atgriezušās birojos un savās darba vietās, ir arī daudzi uzņēmumi, kas šobrīd aktīvi izvērtē, kā strādāt nākotnē. Šis laiks ir pierādījis, ka daudz funkcijas var ļoti labā līmenī veikt attālināti, ja uzņēmumā ir attiecīgā darba kultūra un tehniskais nodrošinājums. Turklāt darbu attālināti ir pozitīvi novērtējuši darbinieki, kas labprāt arī turpinātu strādāt no mājām.

“Tele2” veiktajā pētījumā ir noskaidrots, ka turpmāk strādāt attālināti vēlas katrs trešais (32%) Latvijas iedzīvotājs. Vislielākie attālinātās strādāšanas piekritēji ir tie, kuri šajā krīzes laikā jau strādāja attālināti (62%). Tie ir jaunākās un vidējās paaudzes cilvēki (18 – 39 gadus veci) ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, ar augstāko izglītību, vadītāji (40%), kvalificēti speciālisti (38%) un pašnodarbinātās personas (51%).

Kā atzīst “Tele2” personāla vadītāj Aija Bite-Ozere, tad esošā situācija ar vīrusa izplatību ir piespiedusi mainīt dažādus mūsu ikdienas paradumus un paraudzīties uz to, kā strādājam, mācāmies un organizējam savu ikdienu no cita skatu punkta. Visticamāk šai krīzei būs lielāka ietekme ilgtermiņā uz šiem procesiem nekā pašlaik spējam to paredzēt.

To apstiprina arī pētījuma dati, kas norāda, ka 70% iedzīvotāju koronavīrusa izraisītās krīzes laikā ir ko jaunu iemācījušies un gatavi jauniegūtās prasmes un zināšanas pielietot arī pēc krīzes.

TOP3 lietas un iemaņas, kuras cilvēki turpinās praktizēt arī pēc krīzes, ir – aktīvāk izmantos mobilās tehnoloģijas (25%), biežāk iegādāsies preces internetā (21%) un atteiksies no luksus lietām (20%). Kas interesanti, tad krīzes laikā iegūtās zināšanas, kas noderēs arī nākotnē, visvairāk novērtē vadītāji (92%) un seniori (86%).

Šajā brīdī uzņēmumiem ir jādomā par ļoti daudzām lietām. No klientu puses raugoties, vai viņu preces, pakalpojums ir pieejams attālināti, neizejot no mājas. Vai viņu uzņēmums ir viegli sasniedzams digitālajā vidē vai pa telefonu. Savukārt no darbinieku puses, vai viņiem ir tehniskais nodrošinājums, kas ļauj strādāt un veikt visus procesus attālināti, kā veidot saliedētu komandu, ja cilvēki strādā attālināti utt.

“Daudzi uzņēmumi un valsts institūcijas ir centušās pielāgoties jaunajiem apstākļiem un ieviesuši digitālos risinājums, kas visticamāk turpinās darboties arī nākotnē, jo spēj efektīvāk izpildīt noteiktas funkcijas. Tomēr šeit ir arī viens zināms riska faktors. Proti, visiem – arī uzņēmumiem, ir arī jāapzinās un to parāda arī pētījuma dati, ka daļai sabiedrības jeb 30% pandēmijas laikā ikdiena nav būtiski mainījusies un viņi nav apguvuši jaunas iemaņas digitālajā vidē. Tas nozīmē, ka attīstoties tehnoloģijām un mainoties dažādām uzņēmējdarbības un klientu apkalpošanas formām, šī sabiedrības daļa nākotnē var saskarties ar zināmām problēmām, par kurām būtu jādomā jau tagad,” atzīt ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs.